Kā sekot Dievam” (20.jūn.2021.)

Teksti: Īj 38:1–11; 2Kor 6:1–13; Mk 4:35–41

“Kur tu biji, kad Es liku pamatus zemei – pastāsti, ja to zini!” (Īj 38:4)

Ījaba grāmata varētu būt viena no manām mīļākajām grāmatām no Vecās derības, jo tā cīnās ar grūtiem jautājumiem par Dieva gribu, ciešanām, laimi un veiksmi. Daudzi, kas to lasa, nesaprot tās jēgu. Vai Dievs rotaļājas ar cilvēkiem, sūtot vienam laimi un otram nelaimi? Amerikā bija tāds komikss—The Far Side, kas izsmēja sarežģītas un dziļi filozofiskas tēmas. Kādā reizē tika attēlots milzīgs dators. Datora ekrānā bija cilvēks, kas staigāja zem klavierēm, kas bīstami karājās virs viņa galvas piesietas striķī. Pie tastatūras sēdēja vecs vīrs ar baltu bārdu, kas gatavojās spiest pogu, kas pārgrieztu šo striķi. Virsraksts bija “Dievs pie sava datora.”

Diemžēl daudzi, tai skaitā arī kristieši, tieši tā domā par Dievu. It kā Viņam nebūtu svarīgākas lietas, ko darīt, kā vien rotaļāties ar cilvēkiem, kā meistaram pie šaha galda, kur mēs esam tikai nenozīmīgi bandinieki. Diezgan cinisks skatījums uz pasaules Radītāju.

Jautājums, ko vēlos apskatīt, nav tik daudz par ciešanām – kas arī ir ļoti svarīga tēma – bet par to, kā saprast Dieva gribu savā dzīvē un tai sekot.

Viens skatījums ir tāds, ka Dievam ir perfekts plāns tavai dzīvei, un ja tu sekosi tam, tava dzīve būs pilnīga svētlaime. Šo ideju diemžēl bieži dzirdu kristiešu aprindās un Facebook vai Instagram postos: “Dievam ir labs plāns tavai dzīvei!” Izklausās labi un nomierinoši, bet ja pēta šo teikumu sīkāk, tur ir baigie zemūdens akmeņi. Ja Dievam ir perfekts plāns, tas nozīmē, ka pastāv arī neperfekts plāns, kas nav tik ideāls kā Dieva perfektais plāns.

Pēc šīm domām, lai tiktu uz laimīgām beigām, man ir jāseko šim perfektajam plānam. Zemtekstā – viss ir atkarīgs no manis. Vai es pareizi sekoju plānam, vai nē? Viss ir atkarīgs no tā, vai es spēju dzirdēt Dieva lēno balsi vai nē? Vai es esmu pietiekoši garīgs, lai zinātu, kas man jādara katrā dzīves situācijā? Jo ja nē, tad es nesasniegšu laimīgās beigas.

Ir piemēri Bībelē, kur mēs varam redzēt Dieva plānu darbībā, sevišķi ar Israēla bērniem tuksnesī. Bieži cilvēki lasa šo stāstu šādi – Dievs gribēja, lai Israēls pēc Baušļu saņemšanas iekarotu Apsolīto zemi un dzīvotu ilgi un laimīgi. Bet tāpēc, ka viņi neklausīja Dieva pavēlei, bet nobijās un negribēja iet iekarot Apsolīto zemi, Dievs viņus izsūtīja, klaiņojot 40 gadus tuksnesī.

Un tas ir viens veids, kā to tulkot. Plāns “A” – iekarot zemi. Plāns “B” – klaiņot tuksnesī. Israēls neizvēlējās Dieva “perfekto” plānu, tādēļ saņēma ne tik ideālu vai pat sliktu plānu.

Bet vai tas var būt, ka Dieva plāns visu laiku bija, lai Israēls klaiņotu tuksnesī? Vai par to esat domājuši? Kāds varētu prasīt: kāpēc? Uz kādu mērķi? Ja pavirši skatāmies uz šo stāstu, izklausās, ka Dievs gribēja labu, bet tauta salaida to visu dēlī.

Bet iedomājieties – viņi bija vergi Ēģiptē. Vergam parasti nepiemīt vadīšanas, organizēšanas un plānošanas spējas. Valoda, kas apraksta Israēla iziešanu no Ēģiptes, izklausās drīzāk, ka viņi bija neorganizēta banda, nevis rūdīta armija, gatava cīņai. Varbūt Dieva plāns no sākuma iekļāva būšanu tuksnesī, kas viņus norūdītu, lai būtu par varenu armiju?

Redziet, problēma, ja mēs šķirojam Dieva nodomus kategorijās, ir tā, ka tas liek pārāk lielu uzsvaru uz mūsu spējām un talantiem izprast Dieva gribu un pārāk mazu uzsvaru uz Dieva apredzību vai providenci. Es to iztēlojos kā deju starp mūsu gribu un Dieva gribu, kur Viņš mūs maigi vada, bet mēs nemanāmi sekojam. Nepārprotiet mani! Dievs ir devis mums norādes – Baušļus, kam sekot, līdzīgi kā katrai dejai ir savi soļi. Pastāv iespēja, ka mēs uzkāpjam Viņam uz īkšķa, bet tas nenozīmē, ka deja ar to ir cauri. Labs dejas partneris spēj visu izlīdzināt un turpināt, it kā nekas nebūtu noticis.

Ideja, ka Dievam ir viens “perfekts” plāns tavai dzīvei, un tev tas par katru cenu ir jāmeklē, nes visrūgtākos augļus svarīgākajos lēmumos – laulībā u.c. “Saproti, mācītāj, es tad nebiju kristietis (vai biju jauns kristietis, vai kā citādi), es aprecēju nepareizo cilvēku! Man ir jāšķiras, jo Dievs grib, lai es esmu ar pareizo cilvēku.” Laikam šis cilvēks nav dzirdējis Kalna sprediķi, kur Jēzus māca: “Bet Es jums saku: ikviens, kas no savas sievas šķiras, izņemot netiklības gadījumu, tas viņu spiež laulību pārkāpt; un, ja kas atšķirtu precē, tas pārkāpj laulību” (Mt 5:32). Dievs nekad nepārkāptu savu vārdu un netaisītu izņēmumu. Nekad! Nevēlos apvainot šķirteņus vai tos, kas otrreiz ir precēti – tas, kas ir bijis ir bijis, un, cerams, piedots un izlīdzināts. Dieva vadība tagad būtu: turpmāk seko Jēzus norādēm par laulību.

Bet ir vēl lielāks lauks, kur cilvēki apšauba Dieva apredzību. Kad viņi salīdzini Dieva vadību ar karti, kurai mums ir rūpīgi jāseko, citādāk mēs būsim auzās. Dieva perfektais plāns ir, ka mana dzīve ies kā pa sviestu, bez problēmām un raizēm. Ja man ir problēmas, raizes un ciešanas, tad neesmu Dieva plānā. Bet tas tā nav.

Nesen dzirdēju aptauju no Amerikas jauniešiem – kāds ir Dievs? Lielākais vairums ticēja deisks, terapeitisks, morālistisks Dievs. Deisks – Dievs, kas uzbūvēja pasauli un tagad ļauj tai iet savu gaitu, vārdu sakot, Viņš neiejaucas dzīves gaitās. Morālistisks – Viņš dod likumus, kam sekot, savādāk dabūsim pa biksēm. Un interesantākais: terapeitisks – Dievs palīdz, kad mums ir grūti. Raidījuma vadītājs teica, ka šie tic nevis Dievam, bet Santa Klausam. Viņš apbalvo labu uzvedību, soda slikto un pārsvarā liek man justies labi. Bet Dieva mērķis mūsu dzīvēm nav, lai mēs justos komfortabli, bet padarīt mūs labākus un svētākus, lai paplašinātu Viņa valstību.

Kad man diagnosticēja melanomu trešajā pirkstā kreisajā rokā, es biju, maigi sakot, apmulsis. Kādēļ Dievs pieļautu šādu nelaimi manā dzīvē, kad es ar visu sirdi kalpoju Viņam? Draudzē, kurā es tolaik kalpoju, bija daudz lielu problēmu, ko iepriekšējais mācītājs bija radījis, un draudze bija sašķelta. Viena ietekmīga kundze draudzē stājās man un draudzei pretī katrā brīdī. Bet, kad kļuva zināms, ka man ir ādas vēzis uz rokas, viņas attieksme pret mani mainījās. Jo, redziet, viņa arī bija vēža slimnieks, un tagad mums bija kas kopīgs. Viņas uzvedība pret mani un draudzi mainījās. Un tāpēc, ka viņai bija samērā liela ietekme draudzē, viņa veda atpakaļ daudzus, kuri bija aizgājuši no draudzes. Varbūt man bija jāzaudē pirksts, lai iemantotu viņu un caur viņu citus? Stāv rakstīts: “Mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti.” (Rm 8:28)

Noslēgšu ar šo domu. Esmu lasījis labu salīdzinājumu par to, kā izdibināt Dieva gribu. Domāju, ka vairums no jums zina, ka dienēju ASV flotē. Iebraukšana ostā ir sarežģīts process – galvenais ir palikt gropē. Kā lai to panāk? Katrā ostā ir trīs lielas apgaismotas oranžas zīmes ar baltu svītru, kas nostādītas dažādos attālumos un augstumos viena no otras, kas norāda gropes vidu. Kad visas trīs veido vienu zīmi, tie, kas ir uz kuģa, var būt droši, ka viņi ir uz pareizā ceļa.

Ko es domāju, ir šis: katram kristietim ir dotas trīs zīmes, lai izdibinātu Dieva gribu. Kad Dieva vārds, mūsu sirdsapziņa un ārējie apstākļi sanāk kopā, lai veidotu vienu zīmi, mēs varam būt droši, ka esam Dieva vadībā. Mēs varam iet ar pilnu tvaiku uz priekšu. Bet atcerieties un nekad neaizmirstiet, ka galu galā jūs neesat kapteiņi. Kapteinis ir Dievs. Lai Dievs svētī mūs tā, ka varam atpazīt Viņa plānu mūsu dzīvēs. Āmen.