“Adventa nākšana”, 1.dec.2019. (K.Zikmanis)

“Tādēļ esiet arī jūs gatavībā, jo Cilvēka Dēls nāks tajā stundā, kad jūs negaidāt.” (Mt 24:44)

Šodien ar Pirmo Adventu mēs iesākam Jaunu Baznīcas gadu. Tātad – laimīgu Jauno gadu! Ko gan cilvēki parasti dara Jaunajā gadā, ja ne apņemas kaut ko mainīt savā dzīvē, darīt savādāk, labāk. Ar šādu domu es vēlos šodien runāt par mūsu tekstiem. Ko es varu šajā jaunajā Baznīcas gadā mainīt, darīt savādāk vai labāk? Lai sagatavotu mūsu sirdis šim jautājumam, skatīsimies trijos virzienos: pagātnē, nākotnē un tagadnē.

Vispirms skatīsimies atpakaļ pagātnē. Un nevis tikai vakar, aizvakar, pagājušajā nedēļā vai mēnesī, bet ļoti tālu pagātnē. Faktiski iesākumā. “Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi” (1Moz 1:1). Visu, ko mēs redzam un neredzam, Dievs bija radījis. Sākot ar zvaigznēm, planētām un galaktikām, līdz atomiem, elektroniem un subatomikas daļiņām; sākot ar vienkāršām mikroskopiskām šūniņām, līdz tik sarežģītām būtnēm kā cilvēki. Dievs radīja visu. Pie tā Viņš arī radīja visu garīgo pasauli, pilnu ar eņģeļiem un visiem debesu pulkiem.

Dievs ir labs un viss, ko Viņš dara, ir labs, tādēļ, kad Dievs pabeidza savu darbu, ir rakstīts: “Un Dievs uzlūkoja visu, ko Viņš bija darījis, un redzi, tas bija ļoti labs” (1Moz 1:31). Viss bija ļoti labi. Viss bija perfekti.

Toties dažas nodaļas vēlāk mēs lasām, ka kaut kas slikts bija noticis šai perfektajai pasaulei. Grēks ienāca dārzā, un tika zaudēta paradīze. Viss, kas bija vajadzīgs, lai paradīze nebeigtos, bija uzticība. Ādams un Ieva tika lūgti uzticēties, ka Dievs ir labs, ka Viņa nodomi ir labi, ka Viņa plāni ir labi, bet nē. Līdzīgi mazam divgadniekam, kas ir aptvēris vārda “nē” spēku, Ādams un Ieva spītējās pret Dievu, un grēks ielīda pasaulē uz čūskas vēdera.

Tam mazajam notikumam, kas šķiet nebūtisks mūsu acīs, bija milzīgas konsekvences tālāk pasaules gaitā. Kā raķetei, kuras palaišanas trajektorija ir dažus grādus šķība, tā pasaules vēsture auļoja virzienā, ko Dievs nebija gribējis. Tā Dieva labā pasaule iekrita grēkā, un tādā grēkā kritušā pasaulē joprojām dzīvojam. Kad Ādams krita grēkā, visa cilvēce krita līdz ar viņu, jo viņš bija visas cilvēces tēvs. Mēs iemantojām viņa grēka vainu, un līdz ar to šīs sarautās attiecības ar Dievu, ko viņš sarāva, spītējot Dievam. Šis ir mūsu mantojums – iedzimtais grēks un atsvešinātība no Dieva.

Bet Dievs nebūtu Dievs, ja Viņš atstātu visu status quo. Pēc grēkā krišanas Viņš deva Ievai apsolījumu, ko ir viegli nepamanīt visā notiekošajā. Par čūsku, t.i. par velnu, Viņš saka: “Un Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas Dzimumu. Tas tev sadragās galvu, bet tu Viņam iekodīsi papēdī” (1Moz 3:15). Šis ir pirmais pravietojums, ka nāks Kāds, kas sadragās velna spēku pār cilvēkiem. Pāvils, citējot šo rakstu vietu, saka, ka šeit ir runa par Kristu – sievas dzimumu, kas sadragās velna galvu. Oriģinālvalodā un, starp citu, arī Glika tulkojumā, ir rakstīts nevis sievas dzimumu vai pēcnācēju, bet sievas sēklu. Senatnē tika uzskatīts, ka tikai vīriešiem ir sēkla, kas tiek sēta sievietes klēpī. Bet šeit, jau 1.Mozus grāmatā ir runa par sēklu, kas būs tikai sievai bez vīra, tātad par Jaunavas dzemdībām. Jesaja turpināja šo tēmu, kad viņš teica: “Tādēļ Tas Kungs pats jums dos zīmi: redzi, jaunava kļūs grūta un dzemdēs Dēlu, un viņa tam dos vārdu Imanuēls” (Jes 7:14). Vecās derības stāsts ir par to, ka cilvēki atkal un atkal atkrīt no Dieva, bet Dievs atkal un atkal sauc viņus atpakaļ un apsola, ka pienāks diena, kad Viņš izlabos to, ko cilvēki ar savu spītību ir sabojājuši.

Savu solījumu Viņš izpildīja, sūtot savu Dēlu, kas, piedzimis no Jaunavas, samaksāja ne vien Ādama grēka parādu, bet mūsu grēka parādu, nevainīgs mirdams pie krusta, lai ikviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību (Jņ 3:16). Grēka problēma ir atrisināta Kristū, ja vien mēs nespītētos, bet saņemtu Viņa palīdzību vārdā un sakramentā. Kā velns pievīla cilvēci caur vārdu, tā cilvēce tiek glābta caur Dieva vārdu. Kā velns nolādēja cilvēci caur ēšanu, tā cilvēce tiek svētīta caur sakramenta ēšanu. Kā velns pazudināja cilvēci caur koku, tā cilvēce tiek atpestīta caur krusta koku. Visi darbi, ko velns sastrādājis, Kristū tiek atraisīti, padarīti par neesošiem. Tā ir mūsu pagātne. Dievs radīja perfektu pasauli. Cilvēks krita grēkā, un grēks sabojāja pasauli. Kristus nāca, lai salauztu grēka un velna varu pār cilvēci.

Skatīsimies nedaudz uz nākotni. Dieva darbs salabot pasauli nav beidzies. Tas turpināsies līdz Pastardienai Viņa Baznīcā. Kā Ādams un Ieva tika pazudināti kā indivīdi, tā Dievs atjauno radību individuāli – cilvēkam pēc cilvēka. Kad tiekam konfrontēti ar Dieva vārdu un Kristus darbu, mēs esam izvēles priekšā – pieņemt vai atmest. Teikt “jā” vai teikt “nē”. Lielā izšķiršanās notiek kristībās, kad tiekam nodoti Dieva rokās. Bet ikdienā mums ir jāizdara šķietami mazas, bet būtiskas izvēles – teikt savu jā-vārdu Dievam vai spītībā teikt Viņam “nē.”

Jēzus saka, ka šim Dieva vārdam, Viņa evaņģēlijam ir jātiek sludinātam visām tautām un tad nāks gals. Kad tas būs, neviens nezina, ne eņģeļi debesīs, pat Jēzus nē, tikai Tēvs zina to dienu. Bet pienāks diena, kad Tēvs teiks “pietiek!” Reiz pienāks diena, kad ļaunums, kas negrib atgriezties, saņems savu pelnīto sodu. Tēva mīlestība pret savu radību to diktē. Visi ļaunie, velns ar saviem dēmoniem, visi, kuri nievājuši Dieva laipnību un spītīgi atteikuši Viņa laipnībai, konsekventi saņems to, ko gribējuši – mūžīgo atšķirtību no Dieva. Tur, kur ir Dievs, ir paradīze, bet tur, kur Viņa nav, ir elle. Tie, kuri noraida Dievu un Kristu, saņems to, ko gribējuši – elli, bet tie, kuri sekojoši Kristum, ieies mūžīgā svētlaimē. Tas ir nākotnes aspekts. “Un Dievs noslaucīs visas asaras no viņu acīm, un nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaimanu, nedz sāpju vairs nebūs, jo viss bijušais ir pagājis” (Atkl 21:4). Tā ir ticīgo nākotne.

Bet kas ar tagadni? Jēzus saka: “Tādēļ esiet nomodā, jo jūs nezināt, kurā dienā jūsu Kungs nāks” (Mt 24:42). Kāds gudrs cilvēks ir teicis, ka nevaram mainīt vakardienu, un ka rītdiena vēl nav pienākusi. Viss, kas mums ir, ir tagad. Šis mirklis. Jēzus saka, lai mēs šajā mirklī esam nomodā – par to, kas bija, kas ir un kas būs.

Mums katram ir sava pagātne, labas un sliktas lietas. Lietas, par ko lepojamies, un lietas, par kurām kaunamies. Jēzus saka: “Nāciet pie Manis visi, kas esat nopūlējušies un zem smagas nastas, un Es jūs atvieglināšu” (Mt 11:28). Vai mēs pazīstam Jēzu kā savu personīgo Pestītāju un Kungu, nekad neesam par Viņu domājuši, vai neesam izlēmuši – Kristus saka “nāc!” Viņš nav burvja nūjiņa, kas var atrisināt visas mūsu dzīves likstas un padarīt dzīvi kā pasaku. Nē! Bet Viņš atrisinās pašu būtiskāko un pamatīgāko problēmu katra cilvēka dzīvē – grēku. Ja sekojam katras pasaules problēmas pavedienam līdz pat tās saknei, tad tur vienmēr atradīsim grēku. Ja salīdzinām visas dzīves problēmas ar milzīgu, samudžinātu mezglu, tad grēks ir kā tas pamatmezgls, kas, ja tiek atsiets, palīdz atšķetināt arī pārējos. Mūsu dzīve ir kā šis mezgls. Grēka mezgla atsiešana dos mums iespēju ar laiku, pacietību un Dieva palīgu atsiet citus mezglus mūsu dzīvē. Jēzus nāca, lai atraisītu grēku. Tādēļ privātbiktī mācītājs, Kristus pilnvarā saka šādus vārdus par grēku piedošanu: “Es tev atraisu un atsvabinu no visiem taviem grēkiem!” Jēzus ir ticis galā ar mūsu grēku problēmu pie krusta. Tas mums kļūst aktuāli un iedarbīgi, kad to pieņemam šeit un tagad, šajā mirklī.

Jauns Baznīcas gads ir iesācies. Mēs esam Adventa laikā. Šis ir laiks, kad mēs pastiprināti domājam par Kristus nākšanu. Viņš ir nācis, t.i., piedzimis Bētlemē, lai mūs izglābtu, savas dzīves kulminācijā mirdams pie Krusta. Viņš laiku beigās nāks, lai atjaunotu visu tā, kā Dievs bija iecerējis sākumā, nošķirot grēku un ļaunumu ārējā tumsā. Bet mums ir šis brīdis tagad, lai paliktu nomodā par sevi un savām attiecībām ar Kristu. Parasti šis laiks visiem kļūst par vāveres riteni, bezjēgā skrienot un steidzoties, lai nopirktu visas dāvanas, sagatavotu visu mājās, paspētu uz visām skolas “eglēm” un koncertiem. Šajā laikā, mājās aizdedzinot sveces Adventa vainagā, apstājieties un padomājiet par vakardienu, rītdienu un šodienu, kur visā tajā mutulī ir Kristus, un vai tu esi gatavs Viņa nākšanai. Āmen.