“Ar skatu uz mūžību”, 25.nov.2018. (K.Zikmanis)

“Jo, kā zibens nozibsnī austrumos un atplaiksnī līdz pat rietumiem, tāda būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.” (Mt 24:27)

Kā pēdējā svētdiena Baznīcas gada kalendārā, Mūžības svētdiena ir piemērots brīdis, lai draudze kopīgi apcerētu laiku beigas, pastaro tiesu un mūžību, kas nāk.

Mūsu evaņģēlija teksts šodien ir tikai daļa no garas runas, ko Jēzus teica par laiku beigām. Viņa runu var iedalīt trīs daļās – tas, kam drīzumā jānotiek, par laiku beigu zīmēm, un pamudinājumi palikt nomodā.

Viņš iesāk ar pravietojumu par Tempļa nopostīšanu – “te akmens uz akmens netiks atstāts, kas netiktu nopostīts” (Mt 24:2). Šis pravietojums arī piepildījās, kad 70.g. Romieši nopostīja Templi un visu Jeruzālemi. Šis pravietojums, kas Jēzus laikā šķita neiespējams, pierāda, ka Jēzus vārdi ir uzticami. Jēzus saka “Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs” (Mt 24:35). Daudz kas mainās pasaulē, bet Jēzus vārds paliek. Kad lietas mūsu dzīvē, kas šķita tik stabilas un drošas, kā Templis Jeruzālemē sabrūk, mierinājums un drošība mums ir zinot, ka Jēzus joprojām valda savā goda krēslā un ir nomodā par mums. Viņa vārds nezudīs. Vētras nāk un iet, bet, ja mūsu pamats ir Kristus, mēs tās pārdzīvosim. Jēzus vārds paliek.

Tad Jēzus brīdina par viltus “kristiem”, kas celsies, lai maldinātu tautas. Pasaules vēstures gaitā ir bijuši vairāki viltus “kristi”. Viltus “kristus” ir jebkurš miesīgs cilvēks vai sistēma, kas ar saviem vārdiem un darbību saka, ka viņš var izglābt cilvēci no tās bēdām. Darīt labu un atvieglināt cilvēku ciešanas ir cildens darbs, bet, ja kāds pretendē uz glābēja vai pestītāja lomu, tam draud briesmas kļūt par antikristu, jeb to, kas pretendē uz Kristus vietu.

Tas ir globālais skaitījums uz viltus “kristiem”, vai antikristu. Bet, kas ir tās lietas manā dzīvē, kas pretendē uz šo vietu, kas rezervēta vienīgi Kristum? Pirmais bauslis skan šādi: “Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā” (2Moz 20:2). Luters saka, ka jebkas, no kā baidāmies, no kā gaidām labumu ir mūsu dievs. Ko savās dzīvēs tīšām vai netīšām esam paaugstinājuši šajā statusā – darbu, cilvēkus, mantu, vai ko citu? Jebkas, kas aizņem Kristus vietu mūsu domās, vārdos vai darbos, mums ir kļuvis par viltus “kristu”.

Ir tik viegli pataisīt kaut ko par savu elku. Cilvēki tika radīti, lai pielūgtu – vai nu mēs pielūdzam Kungu vai radību, un caur to—velnu. Tādēļ ir nepieciešams atzīt savu atkarību no Dieva žēlastības, izsūdzot savus grēkus, ticot Viņa apsolījumam, ka tie, kas meklē Viņa labvēlību, saņems apžēlošanu. Tas ir mūsu īstais glābiņš – Jēzus Kristus, miris pie krusta mūsu grēku dēļ.

Tad Jēzus savā runā pievēršas lielākai tēmai – palikšana nomodā. Viņš stāsta ilustrāciju par Nou un šķirstu un vairākas līdzības: par vīģes koku, par uzticamo un neuzticamo kalpu, par desmit jaunavām, un par uzticēto naudu.

Ilustrācija par Nou vēsta par to, ka “to dienu vai stundu neviens nezina – nedz eņģeļi debesīs, nedz Dēls, vienīgi Tēvs” (Mt 24:36). Ir cilvēki, kuri ar pārliecību sludina pasaules beigu datumus. Neticiet, jo Jēzus saka, ka tas būs pēkšņi, kā plūdi, kas var uznākt cilvēkam nesagatavotam. “Tādēļ esiet nomodā, jo jūs nezināt, kurā dienā jūsu Kungs nāks” (Mt 24:42).

Jēzus saka, ka varam nojaust To dienu tuvojamies. “Mācieties līdzību no vīģes koka: kad tā zars pilns sulas un raisa lapas, jūs zināt, ka vasara ir tuvu. Tā arī jūs, kad jūs visu šo redzēsiet, ziniet: Viņš ir tuvu pie durvīm” (Mt 24:32-33). Šī nojausma, ka Kunga diena ir tuvu, mudina mūs palikt uzticīgiem. Palikt lūgšanās, aizlūgšanās, dievkalpošanā un darīt visu pārējo, lai tā diena neuzbrūk mums nesagatavotiem.

Mēs varam vilkt paralēles ar mūsu nāves stundu, ko arī neviens nezina. Vai mūsu “gurni ir apjozti un [mūsu] lāpas degošas”? (Lk 12:35). Vai mūsu eļļas trauki ir pilni? Kur tos pildīt? Kristus sadraudzībā, Viņa Baznīcā. Vārdā un Sakramentā. Bībeles lasīšanā un lūgšanā. Vienkārša garīga disciplīna, lai paliktu nomodā ticībā. Jo ticības dzīve sastāv no mazām lietām. Ikdienas izšķiršanās, kas ved pa Dieva vai pa pasaules ceļiem; tuvāk vai tālāk no Dieva.

Mūžības svētdienā mēs apceram laiku beigas. Nāks diena, kad Kristus ar visiem saviem eņģeļiem un debesu pulkiem nāks pa debesu padebešiem un visi Viņu redzēs, kā “zibens nozibsnī austrumos un atplaiksnī līdz pat rietumiem.” Lai Dievs dod mums žēlastību palikt nomodā, Viņu gaidot. Āmen.