Teksti: Apd 5:27–32; Atkl 1:4–8; Jņ 20:19–31
“…atnāca Jēzus un nostājies viņu vidū.” (Jņ 20:19)
Šodien, Baltajā svētdienā, nedēļu pēc Lieldienām mums ir lasījumi, kas dažādos veidos atklāj Jēzu. Cilvēkiem ir skaidrs, ka evaņģēliji atklāj Jēzu, bet, ja mēs ierobežojam savas zināšanas par kristietību un par Jēzus personu tikai uz evaņģēlijiem, mūsu ticībai kaut kas būtiski trūktu. Svētie Raksti vispār savā dziļākajā būtībā atklāj Jēzu. Kādā Ziemsvētku sprediķī Mārtiņš Luters ir salīdzinājis Rakstus ar šūpuli, kurā guļ mazais Jēzus. Kad lasām Rakstus, tie ir jālasa ar acīm, kas meklē Jēzu.
Visa Bībele, vai tā būtu Jaunā Derība, Vecā Derība, psalmi, pravieši, vēstules, Mozus grāmatas vai Atklāsmes grāmata, atklāj kaut ko par Jēzu. Tas ir tāpēc, ka vienīgi Jēzus atklāj mums Dievu. Jānis sava evaņģēlija ievadā saka šādus ļoti nozīmīgus vārdus, “Dievu neviens nekad nav redzējis. Vienpiedzimušais Dēls, kas ir pie Tēva krūts, Viņu ir atklājis” (Jņ 1:18). Mācekļi Jēzum reiz vaicāja, kā viņi var tikt pie Dieva. Jēzus atbildēja ar šiem slavenajiem vārdiem, “ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība. Neviens nenāk pie Tēva kā vien caur Mani” (Jņ 14:6). Neapmierināts ar šo skaidro atbildi, Filips izmisīgi teica, “‘Kungs, rādi mums Tēvu ar to mums pietiek.’ Jēzus viņam sacīja: ‘Tik ilgu laiku Es esmu ar jums, un tu Mani neesi iepazinis, Filip? Kas Mani ir redzējis, tas ir redzējis Tēvu.’” (Jņ 14:8-9)
Ja gribam tikt pie Dieva un Viņu redzēt un pazīt, ir jāiet caur Jēzu, bet, lai pazītu Jēzu, ir jālasa Raksti. Ceļā uz Emavu Jēzus skaidroja mācekļiem, ka visi Raksti atklāj Viņu. Mēs tur lasām, “Un, iesākdams no Mozus un visiem praviešiem, Viņš tiem izskaidroja, kas visos Rakstos sacīts par Viņu” (Lk 24:27). Raksti atklāj Jēzu. Tādēļ jālasa Raksti.
Evaņģēlija lasījumā mēs dzirdējām slaveno gadījumu par Jēzus brīnumaino parādīšanos pie mācekļiem aiz aizslēgtām durvīm. Kad mācekļi pamatoti ir satraukti par Jēzus negaidīto ierašanos pie viņiem, Viņš saka, “Miers ar jums!” Tālāk lasām, ka mācekļi kļuva līksmi, redzot savu Kungu.
Ko tas atklāj par Jēzu? Ka nav tāda vieta, kur augšāmceltais Kungs nevar iekļūt. Mācekļi bija ieslēgušies aiz aizslēgtām durvīm, baidīdamies par savām dzīvībām, tomēr Jēzus tika iekšā. Korija ten Būma, par kuru esmu jau stāstījis citās reizēs, kopā ar savu māsu Betsiju bija Nacistu koncentrācijas nometnē. Viņas slepus bija ienesušas mazu Bībelīti un lūdza Dievu, kā viņas varētu vadīt lūgšanas grupiņu barakā un ienest kādu cerību bezcerīgā situācijā. Korija vienmēr sūdzējās par blusām, kas bija visapkārt, bet Betsija teica māsai, ka viņām jābūt pateicīgām par visu, pat par blusām. Viņas sāka pateikties Dievam par blusām. Neilgi pēc tam, māsas pamanīja, ka varmācīgās vācu uzraudzes nekad neienāca barakās – blusu dēļ. Korija saprata, ka viņas var tagad droši vadīt Bībeles stundas, jo blusas viņas sargāja no sardžu vajāšanām. Par to, ka Kungs ir visur, stāv rakstīts, “Ja es kāptu debesīs, Tu tur esi, ja es nokāptu ellē, Tu esi arī tur” (Ps 139:8). Ten Būmu māsas apliecināja, ka pat koncentrācijas nometnes ellē, varēja ienākt Jēzus.
Evaņģēlijā ir teikts, ka visi mācekļi bija kopā šajā pirmajā reizē, kad Jēzus parādījās pēc augšāmcelšanās – visi, izņemot Tomu. Ak, Tom, Tom, Tom! Vēsturē viņš ir iegājis kā māceklis, kas nokavēja šo tikšanās brīdi, un māceklis, kurš neticēja, kas tur notika. Neticīgais Toms, mēs sakām. Bet padomājiet! Vai jūs ticētu, ja kāds jums teiktu, ka jūsu mirušais radinieks ir dzīvs? Nē taču! Toms izteiksmīgi apliecina savu neticību ar nosacījumu, “Kamēr es neredzēšu naglu brūces Viņa rokās, kamēr nelikšu savu pirkstu Viņa naglu brūcēs un kamēr nelikšu savu roku Viņa sānos, es neticēšu!” (Jņ 20:25). Uzmanieties no tā, ko vēlaties! Pēc nedēļas notiek tieši tā, kā Toms gribēja. Aiz aizslēgtām durvīm atnāk Jēzus un tieši Tomam saka, “Stiep savu roku un liec Manos sānos un neesi vairs neticīgs, bet esi ticīgs!” (Jņ 20:27). Pat viscietākajā sirdī ar ieslēgtu loģisko saprātu Jēzus var ienākt un teikt “esi ticīgs!” Jautājums nav par to, vai Jēzus varētu kādam pierādīt savu eksistenci, bet par to, ka tad, kad tāds žēlastības pilns brīdis pienāk, vai cilvēks spēj to pieņemt, kā to pieņēma ‘neticīgais’ Toms?
Pirmajā lasījumā mēs redzam, kā Jēzus tiek atklāts caur mācekļiem. Pēteris ar citiem stāv sinedrija priekšā, apsūdzēti par to, ka sludina Jēzu. Kaut Jēzus nav fiziski klātesošs, ar savu Garu mācekļos Viņš tur ir. Ja evaņģēlija lasījumā dzirdējām, ka mācekļi ir lielās bailēs par to, ka varētu tikt apcietināti vai pat nonāvēti par ticību Kristum, tad tagad kaut kas ir stipri mainījies. Viņi ar drošsirdību sludina augšāmcelto Kungu, nebaidīdamies par sekām. Mēs zinām, kas veica šādu izmaiņu viņos – Svētais Gars, kas arī tiek saukts par Kristus Garu, kas tika izliets pār viņiem Vasarsvētkos, un Kristus Baznīca tika dzemdināta. Baznīca kā dzīvie akmeņi (1Pēt 2:5), kā dzīvi cilvēki, kas ir kristīti Viņa vārdā, kas uz Viņu tic un paļaujas, ir Kristus miesa, Kristus ķermenis šajā pasaulē šodien (Rm 12:5). Svētā Avilas Terēze ir teikusi un daudzkārt tikusi citēta, ka Jēzum nav citu roku caur kurām stādāt, nav citu kāju ar kurām iet pie citiem, nav cita mute caur kuru liecināt, nav cita sirds caur kuru mīlēt kā mēs. Mēs esam Kristus pasaulei. Kristus ir klātesošs mūsos, un caur mums tiek atklāts mūsu ģimenei, mūsu draugiem, mūsu darba kolēģiem, mūsu kaimiņiem, mūsu sabiedrībai. Ja mēs kopā un kā indivīdi un kā draudze apzinātos, ka mēs esam vienīgais Kristus, ko pasaule redzēs un pēc kā vērtēs ticību Jēzum, tad mēs piedzīvosim Gara spēku sevī, kā tas bija ar apustuļiem.
Pēdējā Rakstu vieta, ko vēlos šorīt apskatīt, ir no Atklāsmes grāmatas. Kā grāmatas nosaukums parāda, šī grāmata ar par atklāsmi. Bet par kādu atklāsmi, daudzi, tai skaitā kristieši, nesaprot vai kļūdās. Daudziem ir bail no šīs grāmatas, jo viņi domā, ka tā ir tikai par briesmu lietām, kas notiks Pēdējā laikā. Citi domā, ka to vajadzētu uzskatīt par pravietisku karti, lai saprastu, kā izdzīvot Pēdējos laikus. Ir tie, kas meklē dziļāku jēgu šajā grāmatā, lai “atkostu” un izprastu, kas būs antikrists, lai veiksmīgi no viņa izvairītos.
Pilnais nosaukums Atklāsmes grāmatai ir “Jāņa Atklāsmes grāmata par Jēzu Kristu.” Tā, pirmkārt, ir atklāsme par Jēzu Kristu. Lasot Atklāsmes grāmatu, ir jāmeklē Jēzus un tas, ko šī grāmata par Viņu atklāj. Tā bez šaubām ir par Pēdējiem laikiem un par to, kā rakstīts, “kam jānotiek drīzumā” (Atkl 1:1). Bet galvenā tur ir atklāsme par Jēzu, ka Viņš, pāri visiem antikristiem un despotiem, pāri jebkādām politiskām sistēmām, impērijām, savienībām vai aliansēm, ir vienīgais un augstākais “ķēniņu Ķēniņš un kungu Kungs” (Atkl 19:16) Lūk, galvenā atklāsme Atklāsmes grāmatā, evaņģēlijos, Jaunajā vai Vecajā derībā – Jēzus ir Kungs! Vienīgi Jēzus ir Kungs! Viņa augšāmcelšanās to pierāda.
Bībele atklāj mums Jēzu. Visa Bībele atklāj Jēzu, ved pie Jēzus, dod ticību Jēzum, uztur mūs ticībā Jēzum un galā atvērs mums ceļu pie Tēva debesīs caur Jēzu. Nav tāda vieta, kur Jēzus pie mums nevar atnākt. Mācekļi aiz aizslēgtām durvīm to pierāda. Nav tāda vieta, kur Jēzus nevar mūs stiprināt būt Viņa lieciniekiem. To pierāda mācekļi pie augstajiem priesteriem. Un nav tāda vieta, kur Jēzus nevar valdīt. To parāda Atklāsmes grāmata.
Lai Dievs dod mums šo atklāsmi par Jēzu, kad lasām Bībeli, zinot, ka Viņš nāks pie mums, stiprinās mūs un dos mums spēku pastāvēt Viņā, jo Viņš ir Kungs! Viņš ir augšāmceltais Kungs! Āmen.