Teksti: Mal 3:1-4; Apd 13:13-26; Jņ 1:1-14
24. jūnijā kristīgajā kalendāra ir Jāņa Kristītāja diena. Sešus mēnešus pirms Kristus piedzimšanas svētkiem, mēs atceramies pravieša Jāņa Kristītāja piedzimšanu. Jānim bija īpaša vieta mūsu Kunga Jēzus Kristus misijā. Es pat teiktu, ka, ja nebūtu Jānis Kristītājs, tad nebūtu Jēzus, jeb nebūtu jēgas un nebūtu segums Jēzus kalpošanai. Jānim Kristītājam bija ļoti svarīga loma Jēzus kalpošanā.
Jānim Kristītājam bija tik svarīga vieta Jēzus kalpošanā, ka apustulis Jānis par Kristītāju Jāni rakstīja sava evaņģēlija prologā. Pirmie panti Jāņa evaņģēlijā ir ievads evaņģēlijam, un apkopo visas domas, kuras vēlāk tiek attīstītas. Protams, evaņģēlija centrs ir Jēzus, nevis Jānis Kristītājs. Uzsvars apustuļa Jāņa evaņģēlijā un vēstulēs ir uz Kristu: kas Viņš ir, ko Viņš darīja, un kāda tam nozīme mums.
Kaut uzsvars ir uz Kristu, ieklausieties, kādu ievērojamu vietu prologā ieņem Jānis Kristītājs: Es lasīšu no Jāņa evaņģēlija pirmās nodaļas (Jņ 1:1-14):
“Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Tas bija iesākumā pie Dieva.”
Jēzus ir Vārds, un Vārds ir Jēzus. Viņi ir sinonīmi. Vārds ir no iesākuma, un Vārds bija pie Dieva iesākumā. Vārds ir Dievs. Jēzus ir Dievs. Apustulis Jānis vēlas, lai no paša sākuma mēs saprotam, ka Jēzus—Dieva Vārds ir Dievs. Es turpināšu lasīt:
“Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir.”
Caur Jēzu viss, kas ir, ir radies. Bez Jēzus nekas šeit nebūtu – ne es, ne Jūs, ne debesis, ne zeme. Jēzus ir iemesls mūsu eksistencei. Jēzus ir centrs. Es turpināšu lasīt.
“Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma. Gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma.”
Jēzus ir cilvēku gaisma. Jēzus ir tas, kas mūs apgaismo, kas dara mums zināmu par Dievu un par Viņa eksistenci. Jēzus ir cilvēku dzīvība. Jēzus ir tas, kas dod dzīvei jēgu, kas iedvesmo mūs un padara Dieva eksistenci reālu mums. Jēzū ir atklāta visa Dieva godība (Kol 1:19). Jēzus ir Dieva visspožākā un neradītā gaisma. Bet daudziem šī gaisma nav redzama, uztverama, jo bieži, kad cilvēki nāk no tumšas telpas gaišā saulē – viņi cieši aizver acis, pagriež seju prom un paceļ roku, lai aizklātu saules spožumu. Tas ir tas pats, kad cilvēki nesagatavoti sastopas ar Jēzus spožumu – viņi to negrib un nepieņem. Tāpēc Jānis raksta, ka Gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma.
Viss līdz šim ir rakstīts par Jēzu, tad pēkšņi mēs dzirdam šos vārdus:
“Nāca cilvēks, Dieva sūtīts, vārdā Jānis.”
Kāpēc, kad lasām par Jēzu, pēkšņi dzirdam par cilvēku, vārdā Jānis? Lasīsim tālāk, lai saprastu:
“Viņš nāca liecības dēļ, lai liecinātu par gaismu, lai visi nāktu pie ticības caur viņu. Viņš pats nebija gaisma, bet nāca, lai liecinātu par gaismu.”
Jānis nāca, lai liecinātu par Jēzu, lai liecinātu par šo spožo gaismu. Jānis nāca, lai sagatavotu cilvēkus Jēzus pieņemšanai. Jānis nāca, lai visi nāktu pie ticības caur viņu.
Tas ir ļoti svarīgs moments šajā evaņģēlijā. “Lai VISI nāktu pie ticības caur viņu” – caur Jāni. Mēs arī esam nākuši pie ticības caur viņu. Jānis nāca kristīdams, lai atklātu un pārklātu grēku. Kā viņa tēvs pravietoja: “tu iesi Tā Kunga priekšā sataisīt Viņam ceļus, dot Viņa ļaudīm pestīšanas atziņu uz grēku piedošanu” (Lk 1:76b-77a). Jānis un kristības sakraments sagatavoja mūs un visus ticīgos, lai saņemtu un pieņemtu Dieva žēlastību un piedošanu. Žēlastība un piedošana ir vajadzīga tur, kur ir pārkāpumi un grēki. Un tas, ka Jānis nāca kristīdams, liecina par to, ka mums bija vajadzīga šķīstīšana no grēka.
Ikviens kristietis ir ienācis kristietībā caur kristībām. Kristības ir drošākā ārējā zīme, ka mums ir piedots un ka mēs piederam Kristum, mūsu Kungam. Bez Dieva un Viņa palīdzības kristības sakramentā, mēs nevaram saņemt grēku piedošanu. Visi kristieši ir nākuši ticīgo saimē caur kristībām.
Baznīcas ēkas uzbūve senatnē to ļoti labi apliecināja. Faktiski pareizticīgās baznīcas joprojām to labi attēlo – baznīcas centrā ir liels kupols, kas simbolizē Kristu. Ap šo kupolu ir četri mazāki kupoli – četri evaņģēlisti (Matejs, Marks, Lūkas, Jānis). Bet tornis baznīcas priekšā simbolizē Jāni Kristītāju, un tajā bieži ir baptistērijs jeb vieta, kur kristīties. Senās baznīcās pie galvenajām durvīm bija baptistērijs – lai tiktu dievnamā, bija jāiet garām tai vietai, kur cilvēki tiek kristīti. Lai ieietu svētnīcā, bija jāiet caur kristībām. Šis ir redzams, piemēram, Domā vai Vecajā sv. Ģertrūdes baznīcā, kur ceļā pie altāra ir jāiet garam kristāmtraukam. Varbūt esat redzējuši, ka tad, kad cilvēki iet tam garam, viņi iemērc pirkstus ūdenī un apzīmē sevi ar krusta zīmi. Krusta zīme ir sevis svētīšana un atgādinājums par savām kristībām, caur kurām mums ir pieeja pie altāra dāvanām.
Kad cilvēki nāk no tumšas telpas spožā gaismā, viņi neko nevar redzēt. Bet, pēc kāda laika, kad acis pierod, viss kļūst skaidrāks un skaidrāks. Tas pats ar ticību. Pirms mēs nākam pie ticības, mēs ieraugām Jēzus spožo gaismu un neko nesaprotam. Bet pēc tam, kad esam nākuši pie ticības, un kristības ūdens ir mazgājis mūs tīrus un atvēris mūsu ticības acis (t.i., tās ir pieradušas pie Jēzus gaismas), tad mēs spējam caur Svēto Garu kaut ko saprast. Jānis nāca, lai liecinātu par Jēzu, lai atvērtu mūsu acis Jēzum, lai mūsu ticības acis pierastu pie Jēzus gaismas.
Visi joprojām nāk pie ticības caur Jāni, jo tagad, katrs kristietis var darboties līdzīgi Jānim Kristītājam, liecināt par Jēzu, sagatavot ceļu mūsu draugu sirdīs, lai viņi pieņemtu Kristu. Mēs neesam gaisma, bet mēs tāpat kā Jānis Kristītājs, liecinām par Gaismu. Mēs lasām par šo Gaismu tālāk Jāņa evaņģēlijā: Jēzus ir…
“… patiesais gaišums, kas nāca pasaulē, kas apgaismo ikvienu cilvēku. Viņš bija pasaulē, un pasaule caur Viņu radusies, bet pasaule Viņu nepazina. Viņš nāca pie savējiem, bet tie Viņu neuzņēma. Bet, cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa Vārdam, kas nav dzimuši ne no asinīm, ne no miesas iegribas, ne no vīra gribas, bet no Dieva. Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības.”
Jēzus ir kristietības centrs. Bez Jēzus nebūtu pestīšana. Tomēr, ja nebūtu Jānis Kristītājs, neviens no mums nebūtu nācis pie Kristus. Pateiksimies Dievam, ka Viņš sūtīja Jāni, lai sagatavotu Jēzum ceļu pie mums un mums pie Viņa. Lūgsim Dievu, lai Viņš lieto mūs, kā Viņš lietoja Jāni, lai vestu cilvēkus Jēzus gaismā. Āmen.