“Caķeja reformācija”, 31.okt.2018. (K.Zikmanis)

Kad Jēzus nonāca tajā vietā, paskatījies uz augšu, Viņš sacīja tam: “Caķej, kāp steigšus zemē, jo man šodien jāpaliek tavā namā.” (Lk. 19:5)

Ar āmura sitienu iesākās Baznīcas reformācija, kad 1517. g. 31. oktobrī teoloģijas doktors, mūks un mācītājs Mārtiņš Luters pie Vitenbergas pils baznīcas durvīm piesita 95-as tēzes, ar kurām viņš gribēja aicināt tā laika kristiešus prom no cilvēku izdomātajām idejām atpakaļ pie bibliskās mācības.

Reformācija nebija nekāda revolūcija. Luters nedibināja jaunu Baznīcu, bet vēlējās, lai Baznīca atgrieztos savā pirmatnējā formā. Reformācija nenozīmē taisīt ko jaunu, bet atjaunot to, kas jau ir, jo vārds reformācija sastāv no diviem latīņu vārdiem: forma—sākotnējais stāvoklis, un re—atpakaļ. Atgriešanās pie pirmatnējas formas. Tolaik baznīcai bija jāreaģē uz šo reformācijas saucienu. Caur to Dievs atkal sauca uz cilvēkiem: “Nāciet atpakaļ pie Manis.”

Ceļš uz debesīm, Jēzus teica, ir šaurs un maz ir to, kas to atrod (Mt. 7:14). Tomēr ceļš pastāv—ceļš uz debesīm eksistē. Dievs Pats to ir devis un tā ir Viņa griba, ka mēs pa to staigājam un tiekam izglābti (Jņ 6:40), jo Viņš nevēlas, lai mēs tiktu pazudināti. Ja kāds arī tiks pazudināts, tā ir viņa paša izvēle, jo Dievs ir devis iespēju tikt izglābtam, ja mēs ejam pa to ceļu, ko Viņš mums ir devis. Līdzīgi kā mašīna, kas brauc pa taisnu ceļu, ja mēs griežamies ar savu doktrīnu pa labi vai pa kreisi, mēs noiesim nost no ceļa un iebrauksim grāvī. Dievs neved cilvēkus garīgā postā. Ja kāds iet garīgā postā, tā ir viņa paša vaina, jo viņš neieklausās Dieva mācībā.

Tā laika Baznīca bija, tā var teikt, iebraukusi grāvī ar savu mācību par grēku atlaidēm jeb indulģencēm, kas, rupji sakot, mācīja, ka ar naudu varētu nopirkt Dieva žēlastību. Tas ir cits ceļš, nekā tas, ko bija devis Dievs, proti, ticēt pilnīgi un vienīgi uz Viņa Dēlu, Jēzu Kristu. Jēzus bija izpircis mūs no grēka un no velna varas ne ar zeltu, ne ar sudrabu, bet ar Savām svētajām nevainīgajām asinīm (Mazais katehisms). Ja Jēzus izpirka mūs, tas ir samaksāja mūsu grēka parādu Dievam, tad ko mēs varam “piemaksāt,” lai dabūtu vēl žēlastību? Tas zaimo Dieva žēlastību un padara to par pērkamu preci. Tas ir cits ceļš. Tas ir cilvēku izgudrots ceļš. Tāpēc Dievs, caur Mārtiņu Luteru un citiem reformācijas tēviem, sauca savus ļaudis atpakaļ pie Patiesā Ceļa—Jēzus Kristus, krustā sistā (1.Kor. 1:23).

Tā nebija pirmā reize, kad Dievs taisīja “reformāciju” ar saviem ļaudīm. Reformācija savā veidā iesākās Bībeles pirmajās lapas pusēs, kad Ēdenes dārzā, Dievs sauca atpakaļ pie sevis Ādamu, kurš bija aizgājis prom no Dieva noliktā dzīvības ceļa un bija sācis staigāt pa sevis izgudroto nāves ceļu.

Ir viens ceļš, kas ved uz dzīvību un tas ceļš ir šaurs. Ja Dievs pats mums nepalīdzētu, mēs šo ceļu uz dzīvību nekad nevarētu atrast. Tāpēc Dievs sauc: nāciet pie manis! Mēs gribam staigāt pa sevis izgudrotajiem ceļiem, katrs uz savu pusi, bet paldies Dievam, ka Viņš taisa reformas mūsu domāšanā. Dievs taisa reformāciju mūsu sirdīs, kad Viņš pie tām klauvē un Viņš pie tām klauvē, līdz ko mēs tās atveram. Tad Viņš izstaigā mūsu siržu namus, un klaudzina pie katras istabas durvis, lai mūs iztīrītu un sakārtotu. Tādā veidā Dievs atjauno Savu tēlu un līdzību mūsos. Šis ir Dieva darbs mūsos, ja mēs tam paļaujamies. Šī ir Dieva reformācija mūsos, ja mēs tai atsaucamies.

Evaņģēlija lasījumā Jēzus sauca “Caķej, kāp steigšus zemē, jo man šodien jāpaliek tavā namā.” Jēzus ar savu saucienu piesita pie Caķeja sirds durvīm tēzes, uz ko Ceķejam bija jāreaģē. Jēzus sauca Caķeju, un kaut kas Caķejā mainījās. Caķejam notika reformācija.

Dievs turpina savu reformāciju mūsu sirdīs arī šodien. Viņš joprojām klauvē un pienaglo tēzes pie cilvēku sirdīm. Varbūt tas notiek caur kādu cilvēku, kas ar savu teikto vai darīto Jums uzrunā. Varbūt tas notiek caur notikumiem, kas ved Jūs tuvāk pie Dieva. Varbūt tas notiek caur lasīto vai dzirdēto vārdu, kad Bībele kā zobens ieduras sirdī un kaut kas mūsu domāšanā mainās.

Ko mums darīt, ja Dievs vēlas taisīt reformāciju mūsos? Tas, kā mēs reaģējam, ir mūsu rokās. Tā ir mūsu izvēle. Mēs varam ļauties Dievam vai pretoties. Varbūt Dievs caur cilvēkiem, situācijām, lasīto mēģina vest Jūs atpakaļ vai tālāk pa šauro ceļu.

Šodien, kad mēs atzīmējam Reformācijas svētkus, atcerēsimies, ka tā ir Dieva griba, ka mūsos notiek reformācija katru dienu. Ka Viņš pie mūsu sirdīm klaudzina, lai mēs Viņu ielaistu. Ka Viņš sauc mūs vārdā: nāciet pie Manis, jo Man šodien jāiegriežas jūsu namā! Āmen.