“Redzi, svētīts cilvēks, ko pārmāca Dievs!” (Ij 5:17) Šodien runāsim par smagu tēmu, par ticības pārbaudījumiem. Jebkurš cilvēks, kurš ir bijis kristietis ilgāku laiku, zina, ko nozīmē ticības pārbaudījumi. Ja esat jauns kristietis, kas nav ko tādu piedzīvojis, ziniet, ka tie nāks. Es nesaku to, lai iebiedētu, bet lai sagatavotu jūs. Jēzus arī teica Sīmanim […]
“par mirušajiem, ka tie taps uzmodināti” (Mk 12:26) Ticības apliecībā mēs katru svētdienu apgalvojam, ka ticam “uz Svēto Garu, vienu, svētu kristīgu Baznīcu, svēto sadraudzi, grēku piedošanu, miesas augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvību.” Starp visām lietām, uz ko mēs ticam, ir divi vārdi, par ko ikdienā nedomājam, kam nepievēršam lielu uzmanību. Es runāju par miesas augšāmcelšanos. […]
“To visu es esmu pildījis kopš savas jaunības.” (Mk 10:20) Šajā tekstā, kad lasām to pavirši, šķiet, ka Jēzus runā par to, ka, lai kļūtu pestīts, nedrīkst būt bagāts. “Cik grūti bagātie ieies Dieva valstībā!” (Mk 10:23). Jēzus saka. Viņš nesaka – neiespējami, bet grūti. Tad Viņš saka: “Bērni, cik grūti ir ieiet Dieva valstībā!” (Mk 10:24). Tagad Viņš […]
“jo nebija sapratuši par tām maizēm” (Mk 6:52) Te mums ir slavenais gadījums, kad Jēzus nāca pie mācekļiem, staigājot pa ūdens virsu. Mācekļi, nesaprazdami, ka tas ir Kungs, sāka baiļoties un bēdāties, ka tas ir spoks, kas brūk viņiem virsū. No vienas puses, varam saprast mācekļus. Tas nav dabiski staigāt pa ūdens virsu. Neviens tā […]
“Un Viņš to ņēma no ļaudīm savrup un lika Savus pirkstus viņa ausīs, spļāva un aizskāra viņa mēli, un skatījās uz debesīm, nopūtās un sacīja uz to: “Efata,” tas ir: atveries.” (Mk 7:33-34) “Un pie Viņa atveda kādu kurlmēmu.” Evaņģēlijos mēs redzam daudz piemēru, kur kāds tiek atvests, vai pat atnests pie Jēzus, lai “Viņš […]
“Divi cilvēki ienāca templī Dievu lūgt, viens bija farizejs un otrs – muitnieks.” (Lk 18:10) Divi cilvēki ienāca Krusta baznīcā Dievu lūgt. Viens bija pensionārs, bet otrs – students. Viens bija zemnieks, bet otrs – biznesmenis. Viens bija iebraucējs, bet otrs – vietējais. Viens bija kristietis, bet otrs – pagāns. Šis ir stāsts par mums. […]
“Iegājis templī, Viņš sāka dzīt ārā tos, kas templī tirgojās.” (Lk 19:45) Esmu dzirdējis tādu teicienu, ka “Tas nav kalns tavā priekša, kas tevi nogurdina, bet smilšu graudiņš, kas tev kurpē.” Daudz vīru, kuri raizējušies, ka nevar pāri pārkāpt kalnam, ir bijuši spiesti apstāties pirms tam, jo viņi iepriekš nav veltījuši laiku, lai iztīrītu kurpes. […]
“Un, iesākdams no Mozus un visiem praviešiem, Viņš tiem izskaidroja, kas visos Rakstos sacīts par Viņu.” (Lk 24:27) Šo rakstu vietu par diviem mācekļiem uz ceļa uz Emavu varam ņemt par analoģiju par ticības ceļu. Vispirms varam redzēt, ka Jēzus viņus satiek tur, kur viņi ir. Viņi ir ceļā uz Emavu, pilsētiņu netālu no Jeruzālemes. […]
“Redzi, es tevi esmu iecēlis pār visu Ēģiptes zemi!” (1Moz 41:41) Stāsts par Jāzepu no Vecās Derības ir ļoti zināms teksts. Mēs atceramies, ka Jāzeps bija sava tēva Jēkaba mīļākais dēls. Tēvs aiz savas lielās mīlestības uzdāvināja dēlam ļoti dārgu un vienreizēju tērpu, par ko Jāzepa brāļi viņu apskauda. Jēkabs loloja savu dēlu Jāzepu un […]
“Todien Hērods un Pilāts kļuva draugi; pirms tam viņi bija naidā viens ar otru.” (Lk 23:12) Jēzus Kristus spēj vienot cilvēkus. Bet ne vienmēr tā, kā mēs domājam. Kad mēs domājam par vienotību, mēs domājam par ko labu, ka Dieva tauta ir vienota tās uzticībā Kungam, vienota Kunga slavēšanā, vienota garā un patiesībā. Un tas […]