“Un Ābrahāms ņēma upurmalku, uzkrāva savam dēlam Īzakam, pats ņēma uguni un nazi, un viņi gāja abi kopā. Un Īzaks teica savam tēvam Ābrahāmam: “Mans tēvs!” – un viņš teica: “Es te, mans dēls!” – un tas sacīja: “Re, uguns un malka, bet kur ir jērs sadedzināmajam upurim?” Ābrahāms teica: “Dievs pats sev sagādās jēru […]
Uzklausīsim lasījumu no Jāņa evaņģēlija 13. nodaļas :Bet pirms Pashā svētkiem, zinādams, ka Viņa stunda bija nākusi un ka Viņam no šīs pasaules jāiet pie Tēva, Jēzus parādīja savējiem, ko Tas šinī pasaulē bija mīlējis, Savu mīlestību līdz galam. Vakariņas ēdot, kad jau velns Jūdam, Sīmaņa dēlam Iskariotam, bija sirdī iedevis Viņu nodot, zinādams, ka […]
“Tad Gars aizveda Jēzu tuksnesī” (Mt 4:1a) Kad lasām vai dzirdam šo rakstu vietu, ka Jēzus pavadīja 40 dienas tuksnesī, uzsvars parasti tiek likts uz panta beigām – “ka Viņš tiktu velna kārdināts.” Tā ir patiesība – Jēzus tika velna kārdināts, kā vēstule ebrejiem saka: “Viņš, tāpat kā mēs, ir visādi kārdināts, bet Viņš ir […]
“Kad tu dari žēlsirdības darbus… Kad jūs lūdzat… Kad jūs gavējat…” (Mt 6:2,5,16) Kā mācītājs ne reizi vien esmu dzirdējis tādu komentāru: “Mācītāj! Mums kā luterāņiem taču nav jāgavē?!” uz ko es parasti atbildu “Luteriskajā baznīcā mums nav pavēlēts gavēt, bet tā ir laba prakse un tas nav aizliegts.” Šodienas Vecās derības un evaņģēlija lasījumi […]
“Pēc sešām dienām Jēzus ņēma sev līdzi Pēteri, Jēkabu un Jāni, viņa brāli, un uzveda tos savrup kādā augstā kalnā.” (Mt 17:1) Mēs stāvam atkal pie laika maiņām Baznīcas kalendārā. Pirms-gavēņa laiks šodien beidzas, bet ar nākamo trešdienu – Pelnu dienu sāksies lielais Gavēņa laiks pirms Lieldienām. Esmu teicis, ka Baznīcas gads, liturģiskais gads mūs […]
“Bet, kas grib lielīties, lai lielās ar savu atziņu, ka viņš Mani pazīst un zina, ka Es esmu Tas Kungs, kas uztur virs zemes žēlastību, patiesību un taisnību; jo uz tādiem Man ir labs prāts, saka Tas Kungs.” (Jer 9:23) Jauns virsnieks, kurš nesen bija paaugstināts par kapteini, bija ļoti lepns par to, ka viņam […]
“Es esmu dzīvā maize, kas nākusi no debesīm. Kurš ēd no šīs maizes, tas dzīvos mūžīgi. Bet maize, ko Es došu par pasaules dzīvību, ir Mana miesa.” (Jņ 6:51) Tāpēc, ka mūsu evaņģēlija teksts tik skaidrā valodā runā par Vakarēdiena sakramentu, vēlos par to runāt šovakar, lai atgādinātu, kas tas ir, un kas tas nav. […]
“Tagad atlaid, Kungs, savu kalpu mierā, kā Tu esi sacījis, jo manas acis ir redzējušas Tavu pestīšanu, ko Tu esi sataisījis visu tautu priekšā, gaismu, kas atklāsies pagāniem, un godību Israēlam, Tavai tautai.” (Lk 2:29-32) Šodien, Sveču dienā, Sv. Simeona diena, 40 dienas pēc Jēzus piedzimšanas mēs svinam svarīgu dienu, kad Viņu nesa Dieva priekšā […]
“Patiesi, patiesi Es jums saku: nāk stunda, un tā ir jau tagad, kad mirušie dzirdēs Dieva Dēla balsi, un tie, kas būs dzirdējuši, dzīvos.” (Jņ 5:25) Ticības apliecībā mēs apliecinām, ka ticam miesas augšāmcelšanai. Šī apliecība ir pārsteidzoša, ja par to padomājam. Man šķiet, ka ir vieglāk domāt, ka mēs pēc dzīves dzīvosim tikai garā, […]
“Viņš tiem sacīja: “Nāciet un redzēsiet!”” (Jņ 1:39) Vai esat kādreiz kaut ko ļoti gaidījuši? Tādos brīžos liekas, ka laiks velkas, un gaidītais nekad nepienāks. Bērni ar lielām ekspektācijām gaida Ziemsvētkus un dzimšanas dienas. Jaunieši varbūt gaida skolas beigšanu, diplomdarbu nodošanu vai darba gaitu uzsākšanu. Pieaugušajiem ir citas gaidas – jaunībā tā varētu būt ģimenes […]