Teksti: 1Moz 2:18-24; Ebr 1:1-4, 2:5-12; Mk 10:1-16 “Un pienāca farizeji un, Viņu kārdinādami, jautāja Viņam: “Vai vīram atļauts no savas sievas šķirties?”” Es esmu dzirdējis, un pats teicis, ka nav tāda lieta kā stulbi jautājumi. Ka vienīgais stulbais jautājums ir tāds, kas netiek prasīts, netiek izteikts. Jo tikai tad, kad jautājums tiek prasīts, tiek […]
Teksti: Am 5:6–7, 10–15; Ebr 4:12–16; Mk 10:17–3 “Vienas lietas tev trūkst.” (Mk 10:21) Es atceros, ka pirms vairākiem gadiem es vadīju iesvētes mācību kādā draudzē, un diskusija mainījās uz tēmu par mantu un īpašumiem. Vēl specifiskāk: vai Baznīcai ir tiesības turēt īpašumus vai krāt mantu? Personīgi man liekas interesanti, ka lielai daļai cilvēku ārpus […]
Teksti: Est 7:1–10; Apd 19:11–20; Lk 4:14–30 “Viņš jautāja: Ar kādu kristību jūs esat kristīti? Tie atbildēja: Ar Jāņa kristību.” (Apd 19:3) Apustuļu darbu grāmatā ir aprakstīti vairāki neparasti Baznīcas vēstures notikumi. Starp tiem ir šodienas lasījums, kur Pāvils Efezā sastop dažus mācekļus un prasa viņiem neparastu jautājumu – “Vai jūs dabūjāt Svēto Garu, kad […]
Teksti: Īj 42:1–17; Apd 16:16–24; Jņ 12:20–26 “Šie cilvēki ir visuaugstākā Dieva kalpi, kas jums sludina pestīšanas ceļu.” (Apd 16:17) Vai jums kādreiz nav bijis jautājums par gadījumu starp Pāvilu un verdzeni, kura slavināja viņu un Sīlu par visaugstākajiem Dieva kalpiem, kas sludina pestīšanas ceļu? Šie ir cildinoši vārdi. Tā ir laba reklāma! Varētu domāt: […]
Teksti: Jer 11:18–20; Jk 3:13–4:3, 7–8a; Mk 9:30–37 “Tas Kungs man to atklāja, un es to zinu. Tu man toreiz parādīji viņu nodomus.” (Jer 11:18) Es vēlos šorīt runāt par ideju, teoloģisku ideju, kas varbūt šķiet saprotama un pat pašsaprotama, bet šī ideja var likties neinteresanta vai pat nenozīmīga. Es runāju par atklāsmi. Dieva atklāsmi. […]
Teksti: Jes 50:4–9a; Jk 3:1–12; Mk 8:27–38 “Tāpat arī mēle ir mazs loceklis un veic lielas lietas.” (Jk 3:5) Mēs visi esam dzirdējuši, ka cilvēkam ir divas ausis un viena mute, tādēļ mums vajadzētu divreiz vairāk klausīties nekā runāt. Tiek stāstīts, ka reiz kāds jauns cilvēks nācis pie slavenā grieķu filozofa Sokrata, lai mācītos runas […]
“Un Viņš to ņēma no ļaudīm savrup un lika Savus pirkstus viņa ausīs, spļāva un aizskāra viņa mēli, un skatījās uz debesīm, nopūtās un sacīja uz to: “Efata,” tas ir: atveries.” (Mk 7:33-34) “Un pie Viņa atveda kādu kurlmēmu.” Evaņģēlijos mēs redzam daudz piemēru, kur kāds tiek atvests, vai pat atnests pie Jēzus, lai “Viņš […]
Teksti: Īj 6:1,7:1–21; Apd 10:1–16; Jņ 7:1–13 “Kas ir cilvēks, ka Tu to tik augstu cel un ka Tu viņam esi pievērsis Savu sirdsprātu un Savu acu zīles?” (Īj 7:17) Citās reizēs es esmu sprediķojis par Ījaba grāmatu no ciešanas aspekta – kādēļ ticīgi cilvēki cieš šajā pasaulē, vai kāpēc Dievs nesargā mūs no ciešanām. […]
Teksti: 5Moz 4:1–2,6–9; Jk 1:17–27; Mk 7:1–8,14–15,21–23 “Bet esiet vārda darītāji un ne tikai klausītāji, paši sevi maldinādami.” Jēk 1:22 Es domāju, ka es varu teikt ar diezgan lielu precizitāti, ka mēs visi esam sastapušies ar cilvēkiem, kuri sola, ka darīs vienu, bet izdara citu, respektīvi, cilvēkiem, kuri netur savu vārdu un ir mūs pievīluši. […]
Teksts: Jer 20:7-13; Rm 6: 1b-11; Mt 10:24-39 “Jeb vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu kristībā esam aprakti nāvē, lai, tāpat kā Kristus Sava Tēva godības spēkā uzcelts no mirušiem, arī mēs dzīvotu atjaunotā dzīvē.” (Rm 6:3-4) Es nesen […]