“Darīt to, kas pareizi”, 18.nov.2020. (K.Zikmanis)

Teksti: Jes 26:1b–4; Ef 6:10–19; Mt 20:25–28

“Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu stāties pretī velna viltībām, jo mūsu cīņa nav pret miesu un asinīm, bet pret varām un spēkiem, pret šīs tumsas pasaules valdniekiem un ļaunuma gara spēkiem debesīs.” (Ef 6:11-12)

Amerikāņu aktieris un raidījumu vadītājs Pīters Maršals ir jēgpilni teicis par brīvību un atbildību šādus gudrus vārdus: “Mēs varam domāt par brīvību nevis kā par tiesībām rīkoties tā, kā mēs vēlamies, bet gan kā par iespēju darīt to, kas ir pareizi.” Šajā 18. novembrī es vēlos runāt nevis par tām cīņām, kas ir bijušas un uzvarētas, bet par brīvības cīņu, kas jāizcīna ikdienas mūsos, ap mums un sabiedrībā. Šī cīņa nenotiek ar ieročiem, bet ar idejām, ideologiem un vadošiem uzskatiem, kas veido cilvēku domas un viedokļus. Idejas ir spēcīgas, jo tas, ko cilvēks domā, tieši ietekmē to, kā viņš runā, un kā viņš rīkojas.

Ja ideja, kas dzemdēja brīvo Latvijas valsti, bija doma, ka latviešiem pašiem vajadzētu noteikt savu nākotni, brīviem no lielvalstu varas, tad mūsdienu zietgiest (t.i., laika gars) ir globālisms, progresīvisms un individuālisms.

Sāksim ar individuālismu. Individuālisms saka, ka es un manas tiesības ir vissvarīgākās. Brīvība nozīmē, ka es varu darīt, kā es vēlos, neskatoties uz kulturālām normām vai uz citu cilvēku tiesībām. Gribu atviegloties uz Brīvības pieminekļa, tās ir manas tiesības. Gribu seksu ar vīrieti, sievieti, abiem kopā, ar nepilngadīgu bērnu, ar dzīvnieku, tad es to drīkstu, jo tās ir manas tiesības. Saukšu sevi par homoseksuālu, biseksuālu, transdzimumu, bezdzimuma, vienalga ko es gribu, tās ir manas tiesības. Lesbiešu vai geju pāris grib adoptēt bērnus? Nav problēmu, tās ir viņu tiesības. Neviens neteiks, kas ir labi vai slikti man, sevišķi jau Baznīca. Baznīcas dogmas apspiež mani un manas vēlmes. Galvenais esmu es un manas tiesības, nevis es un mani pienākumi pret citiem vai pret Dievu.

Progresīvisms ir jauns veids, kā nosaukt politiski kreisi noskaņotos. Izklausās labi – mēs progresējām uz priekšu pretī gaišai nākotnei. Bet pamatā tās domas ir tās pašas, kā visiem kreisajiem, sociālistiskajiem, līdz pat komunistiem. Progresīvisms meklē veidu, kā uzbūvēt jaunu sabiedrību, kur Baznīcas mācības tiek nostumtas malā, ja ne pilnīgi iznīcinātas, kur morāli nosaka, labākā gadījumā, sabiedrības vairums, sliktākā gadījumā, kāda elite aiz aizslēgtām durvīm. Mūsdienu laika gars ir tas, ko sauc par kulturālo marksismu. Es iesaku to izpētīt internetā, jo tā ir plaša tēma. Ja zem marksisma cīņa bija starp šķirām, tagad cīņa ir starp apspiedējiem un apspiestajiem. Vīrieši apspiež sievietes. Baltie apspiež melnos. Tradicionālie apspiež homoseksuālos. Iezemieši apspiež bēgļus. Viss, kas ir vajadzīgs, ir zināt, cik tu esi apspiests un tev ir tiesības, pat pienākums gāzt savu “apspiedēju”. Un atkal, viens no lielākajiem apspiedējiem ir Baznīca ar saviem 10 baušļiem un morālajiem standartiem.

Dzīvojot demokrātiskā valstī, mēs izsakām savas politiskās vēlmes, balsojot. Kā kristiešiem, mums ir svarīgi balsot par partiju, kas atbalsta kristīgās vērtības – par tradicionālo ģimeni, par dzīvības neaizskaramību no ieņemšanas brīža līdz dabiskai nāvei, par runas un reliģijas brīvību u.c. Kristietis nedrīkst balsot pret kristīgām vērtībām, jo tas nozīmē atbalstīt grēku.

Globālisms ir tendence visur kļūt vienādiem, kā tas bija Bābeles tornī, kad Dievs pavēlēja izklīst pa visu pasauli, radot savas kultūras, bet cilvēki darīja otrādi, sapulcējoties vienuviet. Šī globalizācijas tendence liek kultūrām izzust, samaisot visu kopā, kļūstot vienādiem, tai skaitā arī politiskā ziņā. Vadošā tendence ir, ka visa pasaule arvien vairāk un vairāk slīd politiski pa kreisi. Ne tikai ar valdībām, bet vēl dramatiskāk – mēdijos. Es atceros laiku jaunībā, kad prese bija neitrāla savos uzskatos. Bet tā vairs nav. Ja lasa mēdiju portālus, vai tie būtu Latvijā, Anglijā, Vācijā vai Amerikā, ir noteikts naratīvs, kas tiek sludināts kā pareizais (progresīvisms), un cits, kas tiek nomelnots, kā “šauri domājošs” un neizglītots (konservatīvisms). Vai esat pamanījuši, ja mēdijos tiek minēta Baznīca, tas parasti ir negatīvā kontekstā? Es atceros šajās Lieldienās, kad nepiesakoties ieradās TV3 un mana pirmā doma, bija “Ak nē! Ar ko viņi mūs apsūdzēs?” Vai nevajadzētu būt otrādi – “Cik forši! Televīzija ir atnākusi uz baznīcu!”

Zem mēdijiem mēs varam ierindot arī sociālos tīklus – Facebook, Twitter, Youtube u.c. Šīs kompānijas ir milzīgas, un miljoniem cilvēku visā pasaulē lieto viņu pakalpojumus. Viņiem ir programmas un algoti darbinieki, kuru darbs ir meklēt to, ko sauc par “hate speech” (naidīga runa). Tā ir jebkāda valoda, kas sludina naidu un nesaskaņas. Izklausās labi. Kurš gan gribētu, lai kāds ceļ naidu un nesaskaņas? Vairākas valstis ir pieņēmušas likumus pret šādām naidīgām runām. Bet ko sevī ietver naidīga runa? Jebkas, kas runā pretī zeitgeist-am. Šī likuma ietvaros kāds mācītājs Zviedrijā un vēl kāds Amerikā tika arestēts, jo teica, ka homoseksuālisms ir grēks. Facebook, Twitter un Youtube “naida revidenti” ir bloķējuši tādus kristīgus postus, kas saka, ka aborts ir slepkavība, ka laulība ir tikai starp vīrieti un sievieti, ka eitanāzija nav ētiska. Savā grāmatā 1984. gadā Džordžs Orvels stāstīja par kādu nākotnes distopiju, kur “domu policija” pārraudzīja un kontrolēja tautas domas. Vai šāda policija mūsdienās ir mēdijos un sociālajos tiklos?

Es negribu mālēt drūmu ainu. Fašisti nesoļo mūsu ielās, un čekisti slepeni nearestē nevienu. Bet normas un morāle mainās straujāk, nekā varam iedomāties. Tas, kas pirms 10, 20, 30 gadiem bija neiedomājams, tagad tiek uzskatīts par normālu un par kurām “tiesībām” notiek cīņas.

Latvijā, paldies Dievam, šīs izmaiņas nav tik asas, kā tas ir, piemēram, Eiropā. Bet tās straujiem soļiem nāk. Mums, kā Baznīcai, kā draudzei, kā indivīdiem ir jābūt modriem un jāsver visu, ko lasām un dzirdam Dieva taisnības kausos. Mums ir jāzina Baznīcas mācība morālos jautājumos. Un mums ir jābūt gataviem, kā Maršals teica, nerīkoties tikai tā, kā mēs vēlamies, bet tā, kā ir pareizi. Taisnība ir viena, ne vairākas, kā pasaule mēdz domāt, un tā ir Dieva taisnība. Mums ir jāsakārto savas domas, idejas un viedoklis, ka tie saskan ar Dieva atklāto patiesību, ja mēs gribam pastāvēt. Pastāvēt kā indivīdi, kā tauta, kā nācija. Kā otrajā pantā dziesmā “Cilvēkam un arī tautai” skan: “Stāvēsim par patiesību, kad tā ērkšķu vainagā, neprasot, vai ļaužu prāti cels to slavas mirdzumā.” Brīvība nozīme darīt to, kas pareizi, ne to, kas ērti.

Pāvils runā par garīgo cīņu, kurā mēs, kā kristieši vienmēr esam. No iesākuma velns cīnās pretī Dieva taisnībai un viņa cīņas laukums ir šī pasaule. Kristus šo karu uzvarēja Golgātā, un uzvara piederēs Dievam Tēvam un Jēram. Bet līdz tai pēdējai kaujai Pastarā dienā, mēs esam cīņā ar velnu un visiem tumsības spēkiem. Pāvils tādēļ saka: “Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu stāties pretī velna viltībām, jo mūsu cīņa nav pret miesu un asinīm, bet pret varām un spēkiem, pret šīs tumsas pasaules valdniekiem un ļaunuma gara spēkiem debesīs.” Mūsu cīņa nav pret miesu un asinīm – pret cilvēkiem, bet pret garīgajiem spēkiem, kas stāv aiz visām lietām, kas pretojas Dievam un Viņa valstībai. Šīs bruņas – Viņa vārds, patiesība, taisnība, evaņģelizācija, ticība un lūgšana – ir spēcīgas, jo tās ir garīgas. Atkal Pāvils māca: “Mēs dzīvojam miesā, bet mēs necīnāmies ar miesas līdzekļiem, jo mūsu cīņas ieroči nav miesiski, bet Dieva doti – vareni, kas spēj sagraut cietokšņus. Mēs apgāžam prāta sagudrojumus un jebkuru augstprātību, kas saceļas pret Dieva atzīšanu, mēs sagūstām jebkuru domu, lai tā kļūtu paklausīga Kristum.” (2Kor 10:3-5)

Domas ir spēcīgas, jo domas nosaka mūsu rīcību un mūsu rīcība veido vidi ap mums un to, kā mēs savstarpēji komunicējam un rīkojamies. Tādēļ ir svarīgi, ko mēs domājam, un kas veido mūsu domas.

Noslēgšu ar vēl vienu Pāvila citātu: “Netopiet šim laikam līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā prātā, lai jūs varētu izprast, kas ir Dieva griba – to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs” (Rm 12:2). Pateicība Dievam, ka mēs joprojām dzīvojam valstī, kur varam mācīt, dzirdēt un lasīt Dieva vārdu. Lai Viņa vārds pārveido mūsu prātus, ka varam pastāvēt pret velna viltībām. Un lai mēs lūdzam par mūsu valsti, ka tā būtu vieta, kur Viņa prāts valdītu. Āmen.