Teksti: Apd 1:1–11; Ef 4:1-10; Lk 24:44–53
“Kad Viņš tos svētīja, notika, ka Viņš attālinājās no tiem un tika pacelts debesīs.” (Lk 24:51)
Mums nevajag skatīties uz Debesbraukšanas dienu kā uz atsevišķu notikumu, izrautu no augšāmcelšanās konteksta. Baznīca ir sagrupējusi Kristus augšāmcelšanos vienā laikā kopā ar Debesbraukšanu un Svētā Gara svētkiem – tā mums ir jāskatās uz šiem trim svētkiem kopā. Kā Augšāmcelšanās svētki nodrošina mūsu pestīšanu, jo Kristus ir dzīvs, tā Debesbraukšanas diena apstiprina mūsu pestīšanu, jo Kristus ir visaugstākajā vietā debesīs, un Svētā Gara svētki piepilda mūsu pestīšanu, jo Kristus Viņu sūtīja, lai piepildītu mūs ar svētumu. Šie svētki kopumā atklāj Dieva pestīšanas un svētdarīšanas nolūku saviem ļaudīm.
Bet šis nolūks nebija pārsteigums vai kaut kas nezināms Dieva tautai. Kā pravietis Āmoss saka, “Jo Dievs Tas Kungs neko nedara, neatklājis savu noslēpumu praviešiem, saviem kalpiem” (Ām 3:7). Tāpēc, ka Kristus ir Vecās Derības piepildījums, tam nevajadzētu mūs pārsteigt, ka ir ļoti daudz pravietojumu par Kristu un to, ko Viņš darīs. No dzimšanas un dzīves, ciešanām un nāves, augšāmcelšanās, kā arī Debesbraukšanas līdz mūžībai, Jēzus dzīve tika paredzēta un pravietota. Tāpēc, parafrāzējot Luteru, mums jāskatās visu Bībeli, ieskaitot Veco Derību, caur Kristus prizmu, meklējot Viņu katrā lapaspusē. Tagad, apskatīsim tikai dažus pravietojumus no Vecās Derības, kas paredz debesbraukšanu un atklāj, kas notika Debesbraukšanas dienā, un ko tas nozīmē mums.
Vispirms citāts, ko Pāvils lietoja šīsdienas otrajā lasījumā no vēstules Efeziešiem. Pāvils saka, ka Jēzus ir devis savai draudzei žēlastības dāvanas, lai ikviens ar tām kalpotu kopīgam labumam (1Kor 14:12). Atklājot nedaudz no Debesbraukšanas noslēpuma un nozīmes, Pāvils saka, ka Kristus “uzkāpis augstumā, Viņš saņēmis gūstekņus, devis dāvanas cilvēkiem” (Ef 4:8). Šī ir parafrāze no 68. psalma, kur ir rakstīts: “Tu uzkāpi augstumā, atvedi gūstekņus, ņēmi dāvanas par cilvēkiem” (Ps 68:19). Dāvids šajā psalmā saka, ka Kristus uzkāps debesīs un atbrīvos gūstekņus, t.i., tautas, ko velns ir verdzinājis. Ar Ādama krišanu visa cilvēce tika līdz ar viņu sagūstīta zem velna varas. Bet Kristus velnu atbruņoja caur krustu (Kol 2:15), uzvarēja caur augšāmcelšanos (Jes 25:8) un ieviesa savu mūžīgo valstību, kad Viņš sēdās pie Tēva labās rokas (Jes 9:7). Pāvils māca, ka “[Kristū] radītas visas lietas debesīs un virs zemes, redzamās un neredzamās, gan troņi, gan kundzības, gan valdības, gan varas. Viss ir radīts caur Viņu un uz Viņu.” Troņi, kundzības, valdības un varas šeit ir domāti garīgie spēki, pār kuriem Kristum ir vara, gan gaismas eņģeļi, gan tumsības spēki. Debesbraukšanas diena apliecina un apstiprina Jēzus tiesības valdīt. Un Viņš nav tirāns, bet žēlīgs valdnieks, kurš dalās ar saviem pavalstniekiem – ar mums, sūtot Svēto Garu mūsu sirdīs un dodot žēlastības dāvanas ikvienam, kas tic.
Vaicājot farizejiem nopietnu teoloģisku jautājumu, Jēzus teica, “Kā jums šķiet? Kristus, kā dēls Viņš ir?” Kad viņi pareizi atbildēja “Dāvida”, Viņš veda viņus dziļāk šajā patiesībā, citējot 110. psalmu, un teica, “Kā tad Dāvids Viņu garā sauc par Kungu, sacīdams: ‘Tas Kungs sacīja uz manu Kungu: sēdies pie Manas labās rokas, tiekāms Es lieku Tavus ienaidniekus par pameslu Tavām kājām.’ – Ja nu Dāvids sauc Viņu par Kungu, kā tad Tas var būt viņa dēls?” (Mt 22:42-45). Šajā īsajā teikumā Jēzus saka divas lietas: ka Kristus ir kas lielāks par cilvēku, resp. Dievs, un ka šis pats Kristus uzkāps debesīs, sēdēs pie Tēva labās rokas un valdīs pār visu radību. Un vēl – Jēzus saka, ka pats Dāvids, kuru viss Israēls turēja augstā godā, Garā teica šo pravietojumu 1000 gadu pirms viņa laika. Farizeji nevarēja apstrīdēt Dāvidu, jo viņa psalmi bija daļa no Dieva iedvestiem Rakstiem, un Jēzus loģika bija nevainojama. Vēsts bija: Kristus valdīs debesīs kopā ar Tēvu.
Nākamais pravietojums ir nedaudz mīklaināks. Tas runā par to, ka un kā Kristus uzkāpa debesīs. Ņemot piemēru no Debesbraukšanas dienas Apustuļu darbu grāmatā, kur ir rakstīts, ka apustuļi redzēja divus vīrus baltās drēbēs (Apd 1:10) un daudzām citām Rakstu vietām, kur eņģeļi ir aprakstīti ar baltām drēbēm, baznīctēvi, sevišķi Austrumu Baznīcā, saka, ka liels daudzums eņģeļu sanāca kopā, lai paceltu Kristu uz saviem spārniem debesīs. Apustuļu acīs viņi izskatījās kā mākoņi. 18. psalmā ir rakstīts: “Viņš brauca uz ķeruba un aizlidoja tālēs, Viņš lidinājās ar vētras spārniem” (Ps 18:11). Ecēhiēla grāmatā pravietis redzēja, kā Dieva godība, kas pēc vēstules ebrejiem ir pats Kristus (Ebr 1:3), pacēlās uz ķerubiem (Ech 10:19). Ir citas vietas Rakstos, kur Dievs mīt starp ķerubiem. (1lk 19:15, Ps 99:1; Jes 37:16)
Cits pravietojums par Jēzus uzkāpšanu debesīs ar uzvaru atkal ir no Dāvida. Šī aina ir populāra altārgleznās, piem., Rubenē, kur Kristus pacēlās debesīs, ar eņģeļiem abās pusēs, kas pūta taures. Kad es tur kalpoju kā mācītājs, domāju, ka mākslinieks ir nedaudz piepušķojis ainu, iekļaujot serafus un ķerubus ar taurēm. Bet tomēr ir rakstīts, “Dievs uzkāpj ar gavilēšanu, Tas Kungs ar skaņu bazūni” (Ps 47:5). Eņģeļi gavilēja un sveicināja Kristus uzkāpšanu debesīs ar bazūnēm, svinot Viņa uzvaru pār grēku, velnu un nāvi. Ja apustuļi nepūta taures Debesbraukšanas dienā, kas tad bazūnēja tanī brīdī, dodot Kristum godu un slavu?
Pēdējais (no daudziem), ar ko šovakar vēlos dalīties, atkal ir no psalmiem. Es domāju, ka ir atbilstoši, ka Dāvids Garā redzēja un pravietoja tik daudz par savu pēcnācēj—Kristu. Šis ir no 24. psalma. “Jūs vārti, paceliet savas palodas, un topiet augstākas, jūs mūžīgās durvis, lai Godības Ķēniņš ieiet! Kas ir šis Godības Ķēniņš? Tas Kungs Cebaots, tas ir šis Godības Ķēniņš!” (Ps 24:9-10). Šis psalms tika dziedāts katru reizi, kad Derības šķirsts, kur starp ķerubiem mājoja Dieva godība, tika iznests no Jeruzālemes un no kara tika atnests atpakaļ. Priesteri uz pilsētas mūriem ar ilgām gaidīja Israēla karapulkus nākam atpakaļ no cīņas. Levīti, kuri uz pleciem nesa Šķirstu, sāka dziedāt, “Jūs vārti, paceliet savas palodas, un topiet augstākas, jūs mūžīgās durvis, lai Godības Ķēniņš ieiet!” Citiem vārdiem – atveriet pilsētas vārtus, lai Dievs, jūsu Ķēniņš ienāk! Tad priesteri no pilsētas mūriem kā atbildi dziedāja: “Kas ir šis Godības Ķēniņš?” Viņi grib zināt iznākumu. Vai uzvarējāt? Uz ko levīti atbildēja – jā, Dievs uzvarēja! “[Viņš] ir Kungs Cebaots, tas ir šis Godības Ķēniņš!”
Šis ir uzvaras gājiens. Ķēniņš nāk atpakaļ uz savu pili pēc uzvaras. Jeruzāleme gan Vecajā Derībā, gan Jaunajā simbolizē debesis, bet Derības šķirsts bija vieta, kur Dieva godība mājoja. Kā jau sacīts, Kristus ir Dieva godība, Kungs Cebaots, Pulku Dievs, kas cīnījās savas tautas dēļ. Šķirsta gājiens uzvarā atpakaļ uz Jeruzālemi ir redzams pravietojums par to, kā Jēzus Debesbraukšanas gājienā uzkāpj debesīs uzvarā. Mēs esam daļa no šī gājiena, jo ir rakstīts, “Paldies Dievam, kas mūs visur vada Kristus uzvaras gājienā” (2Kor 2:14). Kā laicīgs ķēniņš tiek uzņemts savā pilī ar taurēm un gavilēm, lai apsēstos savā tronī, lai valdītu pār savām zemēm, tā Kristus tiek uzņemts debesīs, lai sēstos savā tronī pār Radību. Šajā psalmā varam dzirdēt, kā ķerubi un serafi refrēnā dzied un taurē, lai paceltu debesu durvis un sagaidītu Godības Ķēniņu.
Kas ir Debesbraukšanas diena? Uzvaras gājiens pēc sīvas cīņas Lieldienās. Kas notiek Debesbraukšanas dienā? Godības Ķēniņš tiek sēdināts savā tronī. Ko nozīmē Debesbraukšanas diena? Kristus mūsu Ķēniņš mūžīgi un žēlīgi valdīs par savu Baznīcu un dos tai žēlastības dāvanas, lai mēs atspoguļotu un vēstītu par Viņa godību. Lai Viņam visa slava, gods un teikšana tagad un mūžīgi! Āmen.