“Derētais vs Labais”, 25.apr.2021. (K.Zikmanis)

Teksti: Apd 4:5–12; 1Jņ 3:16–24; Jņ 10:11–18

“Labais gans atdod savu dzīvību par savām avīm.” (Jņ 10:11)

Es domāju, ka no visiem tekstiem Bībelē šis teksts par Labo ganu ir viens no iemīļotākajiem. Tas ir tik mierinoši un iedrošinoši. Tas atsauc atmiņā 23. psalmu: “Tas Kungs ir mans gans, man netrūks nenieka. Viņš man liek ganīties zāļainās ganībās. Viņš mani vada pie skaidra ūdens. Viņš atspirdzina manu dvēseli un ved mani pa taisnības ceļiem Sava Vārda dēļ” (Ps 23:1-3). Kurš gan negribētu, lai viņam garīgi netrūktu nenieka, ganīties garīgās ganībās, veldzēties skaidrajā ūdenī, tikt dvēseliski atspirdzināts un vests pa taisnības ceļiem. Tas ir brīnišķīgi, un Jēzus to dara “sava Vārda dēļ.” Latviešu valodā var būt pārpratums starp lietvārdu un personas vārdu, bet šeit ir personas vārds, nevis vārds, kā Bībele. Mēs pazīstam Dievu caur Viņa Dēlu—Jēzu, un Vārds—Jēzus ebreju valodā nozīmē Dievs izglābj. Tātad Dievs dara visas šīs brīnišķīgās lietas: veldzē, atspirdzina, vada u.t.t. “sava Vārda dēļ”, jo tas ir Viņa Vārds. Kā Viņu sauc ir, ko Viņš dara.

Man nav jāstāsta latviešu draudzei, kuriem sakars ar lauksaimniecību, kaut dzīvojam galvaspilsētā, nevarētu būt pārāk tālu, kas ir gans un ko viņš dara. Bet joka pēc es apskatīju vārdnīcā, un atradu šo: “Gans ir cilvēks, kura darbs ir rūpēties par aitām.” Kaut latviešu valodā gana darbs saistās ar jebkuru ganāmpulku, oriģinālvalodā vārds gans ir saistīts tikai ar aitām.

Aitas bez gana ir bezspēcīgas, tās nespēj sevi aizsargāt un ir arī diezgan bailīgas. Ja godīgi, tas raksturo mūs garīgā ziņā. Kurš gan savā spēkā spēj pretī stāties velnam ar visiem viņa dēmoniem? Labu iemeslu dēļ cilvēki Bībelē apsēstiem cilvēkiem apzināti gāja ar līkumu. Viņi negribēja nekādas darīšanas ar ļauno. Pat mūsdienās kristiešiem, kuri kristībās ir saņēmuši Svēto Garu, nevajadzētu bez iemesla izaicināt sātanu. Pēteris brīdina: “Jūsu pretinieks velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt” (1Pēt 5:8). Ja mēs kā avis noklīstam pārāk tālu no Labā gana un Viņa žēlastības līdzekļiem, var gadīties, ka velnišķīgais lauva mūs aprij. Tāpēc Pēteris arī saka: “Tam turieties pretī stipri ticībā” (1Pēt 5:9). Mēs paliekam stipri ticībā, izsūdzot savus grēkus, studējot Bībeli, lūdzoties, esot sadraudzībā ar Dieva tautu un varbūt svarīgākais – saņemot Viņa vārdu maizē un vīnā Vakarēdienā.

Šajā rakstā Jēzus pretstata Labo ganu derētajam ganam. Kontekstā Viņš droši vien runāja par priesteriem, farizejiem un rakstu mācītājiem (rabīniem), tautas vecajiem, kuri meklēja savas, nevis tautas intereses. “Sargaities no rakstu mācītājiem, jo tie mīl apkārt staigāt garos svārkos un saņemt sveicienus tirgus laukumos un viņiem patīk ieņemt goda vietas sinagogās un viesībās. Viņi apēd atraitņu namus, aizbildinādamies ar savām garajām lūgšanām.” (Lk 20:46-47)

Bet šādi derēti gani eksistē arī mūsdienās un tāpēc ir vitāli svarīgi, no kurienes mēs saņemam garīgu barību. Jēzus un apustuļi brīdināja, ka būs viltus kristi un viltus pravieši, kas nāks. Un diemžēl tādu ir daudz. Tāpēc ir svarīgi zināt, ko mūsu Baznīca māca – lasīt mazo un lielo katehismu, lasīt Augsburgas ticības apliecību un Vienprātības grāmatu. Nevis tāpēc, ka tās būtu līdzvērtīgas Bībelei, bet tāpēc, ka mēs kā luterāņi ticam, ka šie skaidro Rakstus visprecīzāk.

Tagad es varbūt uzkāpšu kādam uz varžacīm, bet kā Labā gana aitu sunim man jūs ir jābrīdina šajā feisbuka un instagrama laikmetā par garīgām lamatām internetā un citur. Sākšu ar lielāko viltus mācītāju Kenetu Koplendu (Kenneth Copeland). Viņš un daudzi citi sludina to, ko sauc par “labklājības teoloģiju”, kas saka, ja tu esi īsts kristietis, tu būsi bagāts, vesels (nekad neslimosi), un tev nekad nebūs pārbaudījumi vai ciešanas. Viņi arī māca, ka lūgšana ir kaut kas līdzīgs maģijai, ka tev ticībā ir jārunā lietas, lai tās taptu par realitāti. Visbeidzot viņi māca seklu teoloģiju – jo vairāk tu sēj, t.i., ziedo viņu draudzēm, jo vairāk Dievs tevi svētīs. Es kādreiz biju apmānīts kādā no šādām draudzēm. Mācītājs reiz no kanceles teica: “Ja tu gribi ledusskapi, ziedo ledusskapja summu. Ja tu gribi Ferrari, ziedo Ferrari summu!” Šādi viltus sludinātāji tiešām “apēd atraitņu namus”, kā Jēzus saka, jo šie krāpnieki medī nevainīgos un nabagus, lai savāktu lielu bagātību sev. Piemēram, Koplendam esot 5 privātās lidmašīnas un vairākas milzīgas rezidences.

Šajā kategorijā arī ir Džoisa Meijere (Joyce Meyers), kuras dienas pārdomas redzu laiku pa laikam feisbukā. Kaut tās domas, ko lasu, liekas nekaitīgas, es zinu no pieredzes, ja cilvēks rok dziļāk viņas mācībā, tā ir inde. Tas pats ar Beniju Hinu (Benny Hinn), Kenetu Heigenu (Kenneth Hagin), Joelu Olstīnu (Joel Olseen) un citiem. Latvijā varētu minēt Mārci Jencīti un droši vien arī citus, kam patīk doma, ka kristietis vienmēr būs bagāts un vesels. Kam gan nepatīk tāda doma?! Bet Jēzus teica, ka mums būs krusti, ko nest, mums būs pārbaudījumi un ciešanas. Jēzus saka: “To visu Es esmu runājis uz jums, lai jums miers būtu Manī. Pasaulē jums ir bēdas; bet turiet drošu prātu, Es pasauli esmu uzvarējis!” (Jņ 16:33)

Tas, ka kādi ir izkropļojuši Biblisko mācību, nenozīmē, ka ticībai, lūgšanai un ziedošanai nav vietas mūsu dzīvē. Ticība ir paļaušanās uz Dieva apsolījumiem Bībelē. Ja Jēzus saka, ka Viņš ir mūsu Labais Gans un “atdos savu dzīvību par savām avīm,” tad tas tā ir un Viņš to ir darījis. Ir viena lieta zināt, ka Jēzus Kristus tika krustā sists par pasaules grēkiem, ir cita lieta zināt, ka Viņš to ir darījis manis dēļ. Tā ir ticība. Ticībā mēs satveram Kristus glābjošo darbu pie krusta. Ticība nerada jaunu realitāti. Ticība satver Dieva apsolījumus, ka tie vairs nav netaustāmi, bet īsti mūsu dzīvēs. Mācītājs saka Kristus vārdā “tev tavi grēki ir piedoti”, un mēs ticībā atbildām “āmen” un to satveram, un pieņemam. Mācītājs saka: “Kristus miesa, Kristus asinis” un mēs ticībā atbildām “āmen” un saņemam to, ko Kristus ir teicis.

To pašu var teikt par lūgšanu un ziedošanu. Lūgšana nav burvju zizlis, kas rada to, par ko lūdzam, bet pazemīgs akts, kad mēs Jēzus vārdā drosmīgi nākam Dieva troņa priekšā, lai pateiktos, nožēlotu, izlūgtos un ieklausītos Viņā. Un es ziedoju, vai tā būtu 10. tiesa vai cita summa, tāpēc, ka Dievs to no manis lūdz, nevis tāpēc, lai Dievs mani svētītu. Tas, ka Dievs bieži svēta tos, kuri ziedo 10. tiesu, ir Viņa ziņā. Mēs to darām aiz mīlestības pret Dievu, nevis lai iegūtu labumu sev.

Jēzus ir mūsu Labais gans un viss, ko mēs darām, ir tāpēc, ka mēs Viņu mīlam un gribam būt Viņam tuvu. Mūsu Labais gans cieta un mira mūsu labad un pēc tā, ko rakstīja apustuļi par ciešanām un miršanu sev un pēc kristiešu liecības caur gadsimtiem, mums arī jāstaigā krusta ceļš līdz ar Kristu. Tātad, ja kāds sludinātājs sludina ko citu, bēdziet no tā. Kristīgā vēsts ir, ka, kaut mēs staigāsim caur tumšās nāves ieleju, mums nav ko baidīties, jo Gana zizlis un Gana vēzda mūs iepriecina. Kristus uzvarēja ciešanas caur ciešanām un uzvarēja nāvi caur nāvi. Ar Viņa spēku mēs arī tā spēsim. Ar Viņa spēku mēs arī grūtībās būsim uzvarētāji. Tas ir, ko nozīmē sekot šim Ganam. Caur nāvi uz augšāmcelšanos.

Lai Dievs dod, ka mēs iemācāmies dzirdēt Labā gana balsi un dod gudrību bēgt no derētajiem ganiem, kam avis nerūp. Āmen.