“Dieva asais vārds”, 8.dec.2019. (K.Zikmanis)

“Saucēja balss tuksnesī: sagatavojiet Kungam ceļu, dariet līdzenas Viņa takas!” (Mt 3:3)

Ir vārdi Bībelē, kas nepārprotami ir asi. Vārdi, kas varbūt skan pārsteidzoši skarbi, salīdzinot ar mīlošo Jēzus tēlu, ko varbūt nesam savos prātos un sirdīs. Nepārprotiet mani! Jēzus ir žēlīgs, mīlošs un žēlsirdīgs Dievs, kas piedod mums mūsu grēkus un atpestī mūsu dvēseles. Tā ir taisnība. Bet līdzīgi, kā Jēzus nav tikai Cilvēks vien, bet ir arī Dievs, Jēzus raksturā apvienojās divas šķietami nesaderīgas īpašības – žēlastība un taisnība. Ir viegli sevi ieaijāt, domājot tikai par miermīlīgu Kristu, kas ganīs savas avis zāļainās ganībās, kas noslaucīs visas asaras no mūsu vaigiem, kas apžēlosies par mums, kā Tēvs par saviem bērniem, un nedomāt par Jēzu, kas nāks kā taisns Tiesnesis, kas tiesās pasauli taisnībā un patiesībā. Kā Dieva vārds satur gan evaņģēliju, gan bauslību, svētīgs tas cilvēks, kas ieklausās Dieva vārdā visā pilnībā. Un ne vien ieklausās, bet reaģē uz sadzirdēto, lai Dieva vārds mūs maina un dara svētus.

Jānis Kristītājs ir spožs tēls, kas parāda mums Dieva vārda bargo pusi. Viņā nav nekas pievilcīgs, ka kāds gribētu viņā ieklausīties. Iztēlojieties – viņš valkāja kamieļu vilnas drēbes un ēda siseņus un medu. Mēs, kristieši, esam dzirdējuši šo stāstu tik bieži, ka tas neliekas nekas īpašs. Nu un? Jānis valkāja dīvainas drēbes, un viņam bija savāda diēta. Bet, ja šāds cilvēks parādītos šodien šajā baznīcā, kāptu kancelē un sāktu kliegt “Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir klāt!” (Mt 3:2). vai kāds viņā ieklausītos? Visdrīzāk, kāds izsauktu policiju un aizvestu viņu uz slimnīcu. Mūsdienu sludinātāji un mācītāji ir glīti saģērbušies un respektabli. Tādos mēs ieklausītos. Bet vai mēs sadzirdētu Dieva vēsti Jāņa Kristītāja izskatā? Vai mēs ieklausītos vārdos, kas nav tik patīkami? Vai mēs saredzētu Dieva darbu ne vien žēlsirdīgā Jēzus tēlā, bet arī bargajā Jēzus tiesneša tēlā? “Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir klāt!”

Šie ir vārdi, kas skanēja pie Jardānas upes senajā Palestīnā, bet vai mēs dzirdam šo vēsti kā aktuālu un nozīmīgu arī šodien? Vai šie vārdi attiecās uz mani, šeit un tagad, šorīt sēžot šai baznīcā? “Atgriezieties no grēkiem… sagatavojiet Kungam ceļu, dariet līdzenas Viņa takas!” Ko šie vārdi nozīmē man?

Runa ir par grēksūdzi. Cilvēki nāca pie Jāņa Kristītāja, lai nožēlotu savu bezdievīgo rīcību un tiktu kristīti Jardānas upē. Šī nav tāda pati kristība, ko Jēzus deva, jo Jānis pats saka, ka nāks kāds (Jēzus), kurš mūs kristīs Svētajā Garā un ugunī. Kristības sakraments Trīsvienīgā vārdā nav simbolisks akts, kā šī Jāņa kristība, bet žēlastības līdzeklis, kur Dievs nomazgā mūs no iedzimtās grēka vainas un apzīmogo mūs ar Svēto Garu. Visa atlikušā dzīve pēc tādām kristībām ir nepārtraukta cīņa, noslīcinot veco grēcīgo dabu grēksūdzē un augšāmceļot jauno garīgo cilvēku un turpinot tapt pildīti ar Svēto Garu.

Jāņa kristība visdrīzāk bija ebreju rituāls, kas saucās “Mikva”, kur cilvēks, nožēlodams grēkus, simboliski tos nomazgā un apņemas tos vairs nedarīt. Sevišķi reliģisko līderu vidū bija problēma padarīt šo rituālu par ko ārišķīgu, aizmirstot par tā būtību. Kā Jēzus teica farizejiem par nobalsinātiem kapiem – ārpusē viss izskatās skaisti un glīti, bet no iekšpuses pilns nešķīstībām. Viņi ticēja, ka pats šķīstīšanas akts padarīs viņus šķīstus, nevis sirds ticība, sirds satriektība, sirds atgriešanās.

Šī bīstamība nav zudusi. Katru svētdienu mēs kopīgi nožēlojam grēkus, un tā ir labi un tā piederas. Jautājums ir, cik tas paliek tikai par tādu ārišķīgu rituālu, un cik tas veicina mūsos atgriešanās augļus? Jo mērķis grēksūdzei nav, ka mūsu grēki tiek piedoti. Jūs dzirdējāt pareizi, mērķis grēksūdzei nav, ka mūsu grēki tiek piedoti, bet, ka notiek metanoia, grieķu vārds, kas nozīmē “nomainīt savu attieksmi”, “pamainīt savu rīcību”. Vārds metanoia latviski tiek tulkots “atgriezties”, pamainīt virzienu, atnākt atpakaļ. Mēs pamainām savu virzienu atpakaļ pie Dieva, atnākam atpakaļ savās sirdīs pie sava Radītāja. Grēksūdzē mūsu grēki tiek piedoti, mēs tiekam atbrīvoti no nepareizas rīcības domās, vārdos un darbos. Un tāpēc, ka mūsu grēki tiek piedoti un esam atbrīvoti, mēs vairs neesam sasaistīti tajos un varam atgriezties.

Ir viegli nepamanīt, ka esam novirzījušies no ceļa. Tas notiek pakāpeniski. Kur agrāk dedzīgi kalpojām Kungam un tuvākajam, pamazām ļaujam citām lietām apdzēst to uguni. Kur agrāk uzticīgi lasījām Bībeli un lūdzāmies, ļaujam citām nodarbēm nozagt šo laiku ar Dievu. Kur agrāk sekojām Dieva pavēlēm un vārdiem, aizstājam Dieva prātu mūsos ar pasaulīgām domām un uzskatiem. Ir viegli nepamanīt. Līnija izskatās taisna, līdz ko to salīdzina ar lineālu.

Pret ko salīdzināt savas dzīves? Pret Desmit baušļiem. Visiem mājās ir (vai vajadzētu būt) Mazajam katehismam. Ja nav, tad iegādājieties! Arī draudzes mājaslapā varat lejuplādēt. Izlasiet Lutera skaidrojumus par baušļiem un salīdziniet to ar savu dzīvi.

Vai jūs varat vilkt taisnu līniju, vai ir kas šķībs? Dažos katehismos ir jautājumi, ko varat sev uzdot pirms vakarēdiena, jeb tā saucamais “Dvēseles spogulis”. Šie ir asi, skarbi jautājumi, kur mēs Dieva vārda gaismā salīdzinām savas dvēseles pret Bauslības atklāto patiesību. Kāda izskatās mana dvēsele? Advents ir laiks sagatavoties uz mūsu pestīšanas svētkiem un Kristus atnākšanu. Viņš atnāca pirmo reizi mīļš un maigs, kā zīdainis silītē, lai mūs atpestītu no grēkiem. Mēs gaidām Viņa Otro nākšanu godībā, kad Viņš tiesās dzīvos un mirušos. Vai mēs būsim gatavi? Vai ceļš uz manu sirdi ir taisns un līdzens, vai šķībs un grubuļains? Tas ir jautājums katram sev. Ja, Jāņa vārdiem runājot, ceļš nav līdzens, tad to izlīdzināt grēksūdzē un atgriezieties no tā! Mēs visi maldāmies, kā avis, katrs uz savu ceļu, bet tādēļ Jēzus atdeva savu dzīvi, lai atvestu mūs atpakaļ. Grēksūdze, metanoia, atgriešanās ir brīdis, kad tas notiek.

Grēksūdze nāk dažādos veidos. Katrai grēksūdzei sava vieta un pielietojums, pēc pakāpes un smaguma. Ir grēksūdze, ko mēs lūdzam Tēvreizē: “Un piedod mums mūsu parādus…” Izsūdzēt Dievam savus ikdienas grēkus, kā nomazgāt rokas no ikdienas traipiem. Ir grēksūdze, ko lūdzam dievkalpojumā, lai publiski atzītos Dieva un cilvēku priekšā, ka esam grēcinieki, ka neesam perfekti, ka mums vajadzīgs Pestītājs. Lai padomātu par nedēļas grēkiem un nomazgātu savas dvēseles, kā izmazgā iknedēļas veļu. Tad ir privātbikts. Privātbiktī izsūdzam tos grēkus, kas vissmagāk guļ uz sirdsapziņu, sevišķi tos, kas saistās ar miesas grēkiem – tikumību, atturību, okultiskām nodarbēm, u.t.t. Ja velns jūs apsūdz kādā grēkā un neliek mieru, tad privātbikts ir vieta, kur no tā tikt atsvabinātiem.

Vēstules ebrejiem autors saka, ka “Dieva vārds ir dzīvs un darbīgs un asāks par jebkuru abpusgriezīgu zobenu, tas duras cauri, līdz sadala dvēseli un garu, locekļus un kaulu smadzenes, un iztiesā sirds domas un nolūkus” (Ebr 4:12). Šis vārds var būt maigs un dziedinošs, bet līdzīgs ķirurga skalpelim arī ass un griezīgs. Bet skalpelis ir dziedinošs, izgriežot kaitīgo, atstājot veselo. Tādēļ labāk likties zem Dieva asā, skarbā vārda tagad, lai tas nestu dziedināšanu un veselību mūsu dvēselēm. Āmen.