“Dieva draugi”, 18.05.2022. (K.Zikmanis)

Teksti: Ap.d. 10:44-48; 1. Jņ. 5:1-6; Jņ. 15:9-17

“Es jūs vairs nesaucu par kalpiem, jo kalps nesaprot, ko viņa kungs dara; bet Es jūs esmu saucis par draugiem…” (Jņ 15:15a)

Kad es saku vārdu “draugs” – par ko jūs domājat? Kas ienāk prātā? Vai jūs domājat par kādu cilvēku, vai īpašību, vai ko citu? Kas ir draugs? Kas raksturo labu draugu?

Ir tāds korālis angļu valodā ar nosaukumu “Kāds lielisks draugs mums ir Jēzus Kristus!” Vai esat domājuši par Jēzu kā draugu – kā jūsu draugu? Jēzus mūs sauca par saviem draugiem, bet vai Jēzus ir jūsu draugs?

Ir viegli domāt par Jēzu Kristu, par mūsu Kungu un Pestītāju, kā attālu, bezpersonisku Dievu, kas valda mūžībā, kaut kur tālu prom no mums. Pēc šīs loģikas, kā Dievam, Viņam nav īpaši daudz laika, ko veltīt mums, vai Viņš, kā Karalis sēž savā svētumā debesu godībā, norobežots no mums, lai mēs, vienkāršie ļaudis, netiktu pie Viņa.

Bet vai tā ir taisnība? Vai Dievs, kas sevi atklāja Bībelē, ir tāds, kam nav nekāds sakars ar pasauli – kas, pēc dažu domām ir kā dievišķs pulksteņmeistars, kas radīja kosmosu ar visām zvaigznēm un planētām, to uzgriezdams kā pulksteni, tagad sēž un skatās, kā tas caur gadu tūkstošiem tikšķ?

Atšķirībā no citām pasaules reliģijām, kristietībai nav tāds Dievs. Pagānismā ir dievi, kam nepārtraukti vajag upurus, lai mierinātu savas kārības, turpretim, budismā, Budam ir vienalga, kas ar jums notiek, jo jums ir jāatrod ceļš pie viņa vienam pašam. Grieķu mitoloģijā tie dievi bija tik amorāli, kā Mīlas viesulī vai citā seriālā, bet Islāma Allahs pieprasa tādu bijību un šķīstību viņa priekšā, ka sievām ir jāapsedz viss ķermenis lielā melnā kleitā, lai kādu neiekārdinātu. Hinduismā, līdzīgi kā dievturībā, ir daudz dieviņu, katrs atbildīgs par savu jomu, bet tie arī nav īpaši ieinteresēti, kas notiek ar cilvēci.

Bet Jēzus saka, ka mēs esam Viņa draugi. Interesanti. Viņš ir Dievs. Viņš ir Karalis. Viņš ir pasaules radītājs. Bet Viņš saka, ka Viņš arī ir mūsu draugs.

Jēzus saka, ka “nav lielākas mīlestības kā šī, ja kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem” (Jņ 15:13). Jēzus vārdi piepildījās darbībā, kad Viņš atdeva savu dzīvību pie krusta par mums. Krusts parāda mums to, cik dziļi Jēzus mūs mīl, un cik lielā mērā Viņš ir mūsu draugs. Atšķirība starp kristietību un visām citām reliģijām ir šī: citas reliģijas māca tā: tev ir jātiek pie dieva ar saviem spēkiem, bet kristietība māca otrādi: Dievs ir nācis pie mums, lai vestu mūs pie Viņa. Vienā viss ir atkarīgs no mūsu darbiem, otrā viss ir atkarīgs no Dieva žēlastības un mīlestības. Viens saka, ka jums ir jākāpj augšā, otrs saka, ka Dievs izstiepj savu caurdurto roku lejā, lai nestu jūs debesīs. Viens māca, ka mums ir jāiet tāls ceļš, lai satiktu Dievu, otrs māca, ka Dievs ir nācis tuvu pie mums un mājojis mūsu vidū.

Apustulis Jānis mums saka, ka šī ir tā ticība, kas ir pasaule uzvarējusi (1. Jņ 5:4-5). Mums nav jābaidās, vai esam darījuši pietiekami, lai tiktu debesīs, jo Jēzus par mums ir samaksājis un Viņš saka, ka mēs esam Viņa draugi.

Kā mēs zinām, ka mēs esam Jēzus draugi? Apustulis Jānis mums māca, un pats Jēzus saka – mēs esam Viņa draugi, ja mēs turam Viņa baušļus.

Tas ir tas pats ar mūsu draugiem, vai ne? Ja jūsu draugs prasa kaut ko no jums, jūs to darāt, jo jūs esat draugi. Vai tad, kad jūs esat ciemos pie drauga un jūsu draugs prasa, lai jūs novelkat apavus, vai nesmēķējat telpās, vai jebko, jūs to izdarāt, vai nē? Jo viņš ir jūsu draugs un draugi respektē viens otru. Kad draugs zvana pa telefonu, jūs klausāties un runājat ar viņu, nevis noliekat klausuli, nesakot ne vārda. Kad draugs raksta vēstuli, jūs to izlasāt, nevis atstājat uz galda vai uz plaukta neatvērtu, neizlasītu.

Kā mēs izturamies pret savu draugu, Jēzu? Jēzus ir mums teicis, kā mums būs jāizturas šajā pasaulē – vai mēs to ievērojam? Jēzus vēlas runāt ar mums lūgšanās – vai mēs klausāmies? Jēzus ir atstājis savu vārdu—Bībeli, kā vēstuli mums – vai mēs to lasām?

Draudzība nav balstīta uz mūsu darbiem. Ja kāds ir mans draugs tikai tāpēc, ka viņš izdara visu, ko es vēlos, tad tā ir ļoti sekla draudzība. Mūsu draudzība ar Dievu nav balstīta uz to, ko mēs darām, bet gan uz to, ko Viņš ir darījis – proti nācis pie mums un padarījis mūs par Viņa draugiem. Jēzus saka, ka mēs neesam tie, kuri izvēlējās būt draugos ar Viņu, bet Viņš ir tas, kas ir izvēlējies mūs, lai mēs būtu Viņa draugi. (Jņ 15:16)

Jēzus grib būt par jūsu draugu. Jūs neatradīsiet labāku draugu. Viņš ir mūsu Kungs un Dievs, un ir noteicējs pār visām lietām, bet Viņš arī ir mūsu draugs. Iedomājieties, ja Valsts prezidents būtu jūsu draugs. Jūs aizejat uz Rīgas pili un pie vārtiem sargs jums prasa, uz kāda pamata jūs drīkstat ieiet pilī. Jums nav caurlaides, jums nekas nav, kas varētu apliecināt, ka jūs pazīstat valsts galvu. Tad parādās pats prezidents, un viņš saka sargiem, “Neuztraucieties, es viņu pazīstu. Atļaujiet viņam ienākt.” Bet, ja jūs esat sarūgtinājuši prezidentu, tad varbūt viņa teiks tieši otrādi – “es viņu nepazīstu.”

Jēzus, Baznīcas galva, debess un zemes valdītājs, jūs pazīst un pastarā dienā teiks eņģeļiem: “Es to pazīstu. Atļauj viņam ienākt mūžīgā svētlaimē.” Bet ja mēs esam grēkojuši pret Jēzu, mūsu draugu, un par to mums vispār nav žēl – tad Viņš teiks “Es to nepazīstu. Iemetiet viņu ugunī, kur būs kurnēšana un zobu trīcēšana.”

Grāmatai par Rūjienas mācītāju Robertu Slokenbergu, ir nosaukums, kas ir Jēzus citāts: “Ne ikviens, kas uz mani saka.” Tas ir dīvains nosaukums grāmatā par mācītāju, ja prasa man, jo pilnais citāts ir “Ne ikviens, kas uz mani saka, Kungs, Kungs ieies debesu valstībā” (Mt 7:21). Varbūt tas bija domāts kā brīdinājums kristiešiem, kuri ir kristieši tikai vārda pēc. Tikai Jēzus draugi ieies debesu valstībā.

Viņš ir darījis mūs par saviem draugiem. Vai mēs esam turējuši Viņu par savu? Ja jums ienāca prātā kaut kas, kas ir sarūgtinājis jūsu attiecības ar Jēzu – prasiet Viņam piedošanu. To mēs darām katru svētdienu grēksūdzes laikā. Un, kā brīnums, Jēzus mums apsola, ka Viņš vienmēr mums piedos, lai mēs vienmēr varam būt draugu attiecībās ar Viņu.

Mums nav bargs dievs debesīs, kas nedomā par mums. Mums nav attāls dievs, kam nerūp tas, kas notiek ar mums. Mums ir Dievs, kas ir ienācis pie mums un darījis mūs par saviem ļaudīm, un Viņš pats sauks mūs par draugiem. Paldies Dievam par to! Āmen.