“Dieva godība iejāj Jeruzālemē”, 5.apr.2020. (K.Zikmanis)

Teksti: Jes 50:4–9a; Flp 2:5–11; Mt 21:1–11

“Kad tie tuvojās Jeruzālemei un nonāca Bētfagē pie Olīvkalna…” (Mt 21:1)

Ir vairākas lietas, kas atklājās šodienas tekstā par Jēzus iejāšanu Jeruzālemē Pūpolu jeb Palmu svētdienā. Šis teksts ir ļoti pazīstams un tādēļ varam jau iepriekš iztēloties, kas notiek, un kas notiks tālāk. Cik nav redzētas gleznas vai filmas, kur Jēzus, pazemīgi jādams uz ēzeļa, dodas caur priecīgu ļaužu pūli, kas izklāj palmu zarus uz ceļa dziedādami “Ozianna!”? Cik pazīstama aina mums visiem! Bet ir kas dziļāks, kas šeit notiek, kas tā laika cilvēkiem būtu pilnīgi saprotams, un tas ir tā visa pravietiskais fons. Runa ir par Tā Kunga godības atgriešanos templī.

Mēs lasām, ka Jēzus tuvojās Jeruzālemei un nonāca Bētfagē pie Olīvkalna. Tie, kas pazīst Jeruzālemes ģeogrāfiju, zina, ka Olīvkalns un Bētfage atrodas Jeruzālemes austrumu pusē. Jēzus nāca uz Jeruzālemi no austrumiem. Tā ir svarīga detaļa, jo ar to Jēzus piepilda pravietojumu. Daudz kas no tā, ko Jēzus darīja savā dzīvē bija, lai Raksti piepildītos, t.i., lai tas, kas Vecajā derībā tika pravietots par Viņu, arī notiktu.

Ecehiēla grāmatas 10.nodaļa vēsta par to, ka Dieva godība uz ķeruba spārniem atstāj Templi un iziet pa austrumu vārtiem. “Kunga godība atstāja nama slieksni un nostājās pār ķerubiem. Kamēr es skatījos, ķerubi pacēla spārnus – tie cēlās augšup no zemes [..] Tie nostājās austrumos, Kunga nama vārtu ailā, un Israēla Dieva godība bija ap tiem” (Ec 10:18-19). Dievs atstāja Templi tautas grēku un ļaundarību dēļ. Šis teksts ebreju tautai bija šokējošs un biedējošs, jo viņu ticība balstījās uz to, ka Dievs mājo Jeruzālemes templī. Tā bija viņu drošība un garants, ka viņi ir Dieva tauta un, ka Tas Kungs ir viņu Dievs. Tagad Ecehiēls saka, ka Dieva godība pametīs Templi pa austrumu vārtiem.

Vēlāk Ecehiēla grāmatas 43.nodaļā viņš pravietoja, ka Dieva godība atgriezīsies Templī no turienes, kurp Viņš devās – no austrumiem. Tāpat kā Dieva godība aizgāja no Tempļa uz austrumiem, tā Viņa godība atgriezīsies no austrumiem. “Viņš mani aizveda pie vārtiem austrumu pusē. Un redzi – Israēla Dieva godība nāca no austrumu puses kā lielu ūdeņu krākšana, un zeme mirdzēja godībā!” (Ec 43:1-2). Šis pravietojums bija pazīstams tā laika cilvēkiem. Jēzus varēja iejāt Jeruzālemē no jebkuras puses, bet ir svarīgi, ka Viņš nāk tieši no austrumiem. Ar šo pravietisko aktu Jēzus saka, “Es esmu Dieva godība.”

Ebreju rakstu mācītāji un rabīni bija apkopojuši visas Mesijas pazīmes: ka Viņš būs no Dāvida cilts, ka Viņš piedzims Bētlemē, ka Viņš kalpos Galilejas apgabalos, ka Viņš darīs daudz zīmju un brīnumu u.t.t. Tas, ka viņi nesaprata, ka Jēzus ir Mesija, nav tiesa. Viņi zināja. Viņi negribēja pieņemt.

Un tagad Jēzus iejāja Jeruzālemē, nākdams, kā pravietots, no austrumiem, sēžot uz ēzeļa muguras. Tas bija vēl viens pravietojums par Mesijas nākšanu no Zaharijas grāmatas: “Līksmo vareni, Ciānas meita, klaigā, Jeruzālemes meita! Redzi, tavs Ķēniņš pie tevis nāk, Viņš ir taisns un glābējs – pazemīgs, uz ēzeļa jāj, uz ēzeļmātes kumeļa!” (Zah 9:9)

Pūlis to saprata un kliedza: “Ozianna Dāvida Dēlam!” Ozianna nozīmē “Izglāb mūs! Atpestī mūs!”, un tituls “Dāvida Dēls” Svētajos Rakstos tiek lietots, lai apzīmētu Mesiju. Tauta atpazina savu pestītāju, pagodināja Viņu un sauca Viņu palīgā.

Pēc šī notikuma Jēzus iegāja templī, apgāza naudas mijēju galdus un izdzina lopu tirgotājus. Viņš kā saimnieks iztīra savu namu. Varam teikt, ka Viņš atkal paņem savā īpašumā Templi. Līdzīgi kā Ecehiēla grāmatā Dieva godība atgriezās Templī, to iztīrot un konsekrējot, Jēzus atgriezās, lai parādītu savu autoritāti un spēku, un iztīrītu un konsekrētu šo vietu. Viņš ir atgriezusies Dieva godība.

Vairākās vietās Jaunajā derībā Jēzus norāda uz to, ka Viņš ir Dieva templis. Templis bija vieta, kur debess un zeme satikās, kur Dieva godība mājoja, kur Dieva žēlastība tika taustāmi un redzami parādīta noteiktajos upuros. Jēzus saka, ka Viņš ir Jaunais Templis, jo “Viņā mājo visa Dieva pilnība miesā” (Kol 2:9). Jēzus saka par savu miesu: “Noplēsiet šo Templi, un Es to trijās dienās atkal uzcelšu” (Jņ 2:19). Tagad šī vieta ir Jēzus, kur debess un zeme satiekas, kur Dieva godība mājo, kur Dieva žēlastība tiek taustāmi un redzami dota Viņa iestādītajos sakramentos.

Šīs lietas mums ir svarīgas. Atpazīt Dieva godību Jēzus personā. Viņā debess un zeme satiekas, Viņš mums atklāj šo godību un nes šo godību. Jautājums mums ir, kurā cilvēku grupā mēs esam – starp Rakstu mācītājiem un tautas gudrajiem, kas visu zina par Jēzu, bet neattiecina to uz sevi? Vai esam vienkāršā pūlī, kas saredz Jēzū savu pestītāju un glābēju? Tas ir jautājums mums, iesākot Kluso nedēļu. Ļaut Jēzum iejāt mūsu sirdīs kā karalim, iztīrīt to kā saimniekam un atpestīt mūs caur savu upuri pie krusta. Āmen.