Rīgas Krusta baznīcas celšanas un draudzes dibināšanas vēsture īsumā

(No senas un ne tik senas vēstures)

Šo rakstu 1955.g. 31.augustā sagatavoja
Rīgas Krusta draudzes tā laika mācītājs
Arvīds Perlbahs

 (Plašāks pētījums par draudzes vēsturi atrodams arhīvu materiālos)

Krusta banzīcas plāns

1896.g. Biķeru ev. lut. draudzes locekļi, kas dzīvojuši rajonā, kur tagad atrodas Krusta baznīca, sava draudzes mācītāja Kārļa Rotermunda ierosināti, iesnieguši Vidzemes Konsistorijai lūgumu ar vairāk kā 2500 parakstiem, celt šinī rajonā baznīcu, motivējot, ka šinī apvidū nav nevienas baznīcas. Konsistorija griezusies ar lūgumu pie Krievijas iekšlietu ministra, atļaut celt Biķeru draudzes filiālbaznīcu.

1901.g. Iekšlietu ministrs devis atļauju baznīcas celšanai un līdzekļu vākšanai. Sastādīta līdzekļu vākšanas komiteja. Tās priekšsēdētājs bijis Vidzemes Konsistorijas priekšsēdētājs A. Strauhmans, sekretārs Biķeru draudzes mācītājs K. Rotermunds. Viens no lielākiem naudas vācējiem bijis Strazdumuižas pamatskolas skolotājs sirmais Berga tēvs. Emīlija Meņģels dāvinājusi savu gruntsgabalu baznīcas celšanai. Šis gruntsgabals bijis netālu no tagadējās fabrikas „Vairogs” (pie gaisa tilta). Biķeru draudzes konvents šo dāvinājumu nav pieņēmis, jo gruntsgabals nav atradies tajā rajonā, kur jaunā baznīca būtu ceļama. Tad E. Meņģele dāvinājusi 1000 – rubļu baznīcas celšanai.

1903.g. Rīgas pilsēta dāvinājusi Krusta baznīcas celšanai 3 pūrvietas zemes, tai vietā, kur tagad Krusta baznīca atrodas. Zemes gabals bijis apaudzis lielām skaistām priedēm, kādu vairs nav.

1908.g. pavasarī Biķeru baznīcas konvents nolēmis sākt baznīcas celšanu. Baznīcas plānu izgatavojis arhitekts Vilhelms Bokslafs, būvdarbi uzdoti būvuzņēmējam Radziņam.

Arhitekts Vilhelms Bokslafs:

1909.g. 10.maijā likts Krusta baznīcas pamatakmens. Pie pamatakmeņa likšanas piedalījušies: Rīgas pilsētas galva Georgs Armitstēts, muižu valdes priekšnieks Bulmerings, Biķeru baznīcas priekšnieks Hūns, Rīgas pilsētas prāvests Girgensons, konventa delegāts Bērziņš un Biķeru draudzes mācītājs A. Kāde.

Krusta baznīca galīgi uzcelta 1910.g. rudenī. Būvdarbi izmaksājuši apm. 70 000 – zelta rubļu. Jaunceltā Krusta baznīca iesvētīta 1910.g. 3.oktobrī, pēc vecā stila, Pļaujas svētkos. Krusta baznīcas celšanas ierosinātājs mācītājs K. Rotermunds baznīcas iesvētīšanu nav piedzīvojis, jo 1906.g. atstājis Biķeru draudzi, aizgājis atpūtā un miris. Par Biķeru draudzes mācītāju 1907.g. ievēlēts Aleksandrs Kāde. Krusta draudzi līdz 1933.g. 1.augustam apkalpoja mācītājs A. Kāde.

1934.g. Krusta draudze atdalījusies no Biķeru draudzes un par mācītāju ievēlējusi Kārli Jaunzemu. Krusta draudzi apkalpojuši mācītāji Pēteris Klepers, Haralds Kalniņš un Arvids Perlbahs.

Krusta draudzes darbība visrosīgākā ir bijusi no 1910. -1915.g., t.i., līdz Rīgas pilsētas evakuācijai pasaules kara laikā. Draudzes locekļi pa lielākai daļai bijuši strādnieki, meistari un ierēdņi no apkārtējām 5 lielām fabrikām: Džutes fabrikas, „Salamandras”, „Merkurs”, „Glovers” un Strazdumuižas fabrikas. Dievkalpojumi notikuši katru svētdienu. Katra mēneša pirmā svētdienā un lielos svētkos bez latviešu dievkalpojumiem noturēti arī vācu dievkalpojumi. Latviešu un vācu dievkalpojumi apmeklēti ļoti labi. Draudzes locekļu skaits bijis tik daudz, ka vajadzējis pieņemt palīgmācītāju Fromholdu Treiju. Krusta baznīcas uzturēšanu šinīs gados atbalstījušas jau minētās 5 fabrikas un Rīgas pilsēta.

No 1915.g. – 1920.g. Krusta baznīca nonāk sabrukuma stāvoklī. Apmeklētāju baznīcā bija ļoti maz. No 1920.g. Krusta draudze sāk pamazām atplaukt, bet arvien cīnījusies ar lieliem grūtumiem.

Tagad (1955.gadā) Krusta draudzē skaitās (skaitījās) ap 200 reģistrētu draudzes locekļu. Baznīcā ir 500 sēdvietas. Ap baznīcu ir dārzs 5721 kv.m. platībā.
(Salīdzinājumam – šobrīd – uz 2013.g.1.janvāri – 965 draudzes locekļu)

Ērģeles Krusta baznīcā uzstādītas 1931.g.

Mmācītājs Arvīds Perlbahs
1955.g. 31.augustā