“Dievs no neticības rada ticību”, 6.nov.2019. (D.Sargūns)

Un, kad Jēzus no turienes aizgāja, Viņš redzēja vienu cilvēku, vārdā Mateju, pie muitas būdas sēžam un saka uz to: “Nāc Man pakaļ.” Un tas cēlās un sekoja Viņam. Un notika, Tam viņa namā pie galda sēžot, redzi, daudz muitnieku un grēcinieku nāca un sēdēja līdz ar Jēzu un Viņa mācekļiem pie galda. Kad farizeji to redzēja, tie sacīja Viņa mācekļiem: “Kāpēc jūsu Mācītājs ēd kopā ar muitniekiem un grēciniekiem?” Bet Viņš, to dzirdēdams, sacīja: “Ne veseliem vajag ārsta, bet slimiem. Bet jūs ejiet un mācieties, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris. Jo Es neesmu nācis aicināt taisnos, bet grēciniekus.” Pēc tam Jāņa mācekļi atnāca pie Viņa un sacīja: “Kāpēc mēs un farizeji gavējam, bet Tavi mācekļi negavē?” Un Jēzus tiem sacīja: “Vai kāzu ļaudis var bēdāties, kamēr līgavainis pie viņiem? Bet nāks dienas, kad viņiem atņems līgavaini, tad tie gavēs. Neviens nelāpa vecas drēbes ar jaunas vadmalas ielāpu; jo ielāps noplīst no drēbēm, un plīsums paliek lielāks. Arī jaunu vīnu nelej vecos ādas traukos, citādi trauki saplīst un vīns izlejas, un trauki iet bojā. Bet jaunu vīnu lej jaunos traukos, tad abi paliek veseli.” (Mt. 9:9-17)

Dievs Bībelē vispirms atklājas kā radītājs (1. Moz. 1: 1-2): „Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi. Bet zeme bija neiztaisīta un tukša, un tumsa bija pār dziļumiem, un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem”. Dievs no tukšuma un tumsas radīja debesis un zemi.

Uz Zemes Jēzus turpināja sava Tēva iesākto radīšanas stāstā no nekā – tumsas un tukšuma, jeb neticības, cilvēka sirdī radot ticību. Šīs dienas evaņģēlija lasījums par Jēzus mācekļa Mateja aicinājumu ir viens no tādiem stāstiem.

Par Jēzus misiju uz Zemes var dažādi stāstīt, bet viens no veidiem ir – redzēt to kā radīšanu. Dievs no muitnieka, tautā nemīlēta vīra, rada Dieva sekotāju un Dieva Vārda sludinātāju. Vai tā nav tāda radīšana, kādu tikko lasītajā fragmentā no Pirmās Mozus grāmatas dzirdējām – Dievs radīja no neticības Matejā ticību, gluži kā iesākumā Dievs radīja debesis un zemi, kad zeme bija tukša un tumša.

Jēzus rada ticību Matejā ar vienkāršiem vārdiem, kas mums liek domāt par savu ticību: Vai mēs esam gatavi sekot Jēzus sacītajam kā Matejs?

Jā, Jēzus arī šodien runā uz cilvēkiem caur Svēto Garu un Bībeli, kur Dievs ir atklājis savu gribu cilvēka dzīvē. Dievs izmanto arī lūgšanu – tavu laiku kopā ar Dievu, lai tevi pārveidotu un radītu tevī ko jaunu, iepriekš nebijušu. Dievs var radīt tevī ticību no neticības vai dot tev Gara Dāvanu kalpošanai draudzē, vai arī aicinājumu, vai pamudinājumu kalpot caur Viņa rakstīto vārdu Bībelē.

Paklausība un Dieva balss sadzirdēšana nevar notikt bez personīgām attiecībām ar Dievu. To redzam arī Mateja aicināšanā, kad Jēzus automātiski ar aicinājumu: “Seko man!” ar Mateju izveido personīgas attiecības vienā acumirklī, kuru pamatā noteikti ir ticība uz Jēzu, kas liek Matejam sekot Jēzum.

Jāatzīst, ka ne vienmēr Dievam ticēt ir viegli, bieži Dievs aicina kalpot tur, kur mēs nevēlamies vai kam mums it kā nepietiek spēka un laika. Dievs var arī aicināt caur cilvēkiem, un citreiz mūsu iespējas piedalīties kalpošanā var mainīties no reizes uz reizi. Šādos gadījumos svarīgi pavadīt šo laiku līdz lēmumam pārdomās un lūgšanās par aicinājumu, lai Dievs atklāj savu prātu šajā jautājumā un dod savu gudrību, kā atrast vispiemērotāko risinājumu.

Piemēram, pagājušā gada rudenī mani aicināja kalpot Alfas kursā. Tobrīd es strādāju pusslodzes darbu un varēju būt uz katru Alfas nedēļas tikšanos, bet, pabeidzot studijas, jūnijā manā dzīvē notika izmaiņas. Es nomainīju dzīves vietu, augstskolu un darbu. No pusslodzes strādājoša studenta, es kļuvu par pilna laika strādājošu studentu. Laika palika pavisam maz. Man nācās atteikties no Jauniešu kalpošanas un Alfas kalpošanas tādā apmērā, kādā to veicu pirms izmaiņām savā dzīvē. Varēju nolasīt tikai divas lekcijas, un man vairs nebija laika katru reizi būt par palīgu Alfas kursā, tomēr es nolēmu palikt kalpošanā tādā mērā, kā man to atļāva mans brīvais laiks.

Ar šo piemēru vēlos pateikt, tev, ka Dievs var aicināt tevi kalpot caur cilvēkiem tev apkārt.  Laiks, ko tu varēsi veltīt, nav nosakāms, dažreiz tas ir ilgs, citreiz, kā man, pavisam īss. Ja Dievs aicina, tad mums ir jāseko viņam, lai arī tev šķiet, ka neesi piemērots, ka tev nav tādu talantu jeb Gara Dāvanu, ko Dievs varētu lietot. Tomēr, ja tev šķiet, ka nav nekā, ko Dievs varētu lietot tevī, tad zini – Viņš var tevī to radīt no nekā, kā mūsu šīs dienas evaņģēlija tekstā – Jēzus aicināja Mateju un līdz ar aicinājumu deva viņam visu kalpošanai nepieciešamo.

Tomēr Mateja gadījums bija atšķirīgs no mana gadījuma, ar to, ka Matejs pameta savu nodarbošanos, un devās sekot Jēzum. Vai Jēzus arī šodien mūs aicina pamest savu darbu, lai kalpotu draudzē?

Jēzus aicina Mateju ne tikai sekot, bet garīgi atgriezties. Matejs tiek aicināts radikāli mainīt savu dzīvi par 180 grādiem, kā bieži dzirdam sakām. To arī Jēzus māca savas sludināšanas sākumā – atgriešanos, tikai šeit viņš to pasludina reizē ar aicinājumu. Ko tas nozīmē tev?

Tas nozīmē, ka tev ir laiks atgriezties, lietot ticību, ko tev Dievs ir devis caur kristību sen atpakaļ. Vai arī nākt uz Alfas kursu un ienākt draudzē, kļūt par tās aktīvu locekli. Iespējams, Dievs aicina arī atgriezties tevi, kurš draudzē esi aktīvs dievkalpojumu apmeklētājs jau gadiem. Dievs var aicināt ar draudzes locekļa aicinājumu no baznīcas pults kalpot Alfas kursā, māsu vakarā vai jauniešu vakarā. Padarot draudzes locekļa aicinājumu par Jēzus personīgo aicinājumu tev, kā Matejam šīs dienas evaņģēlijā, atlikt ko dzīvē malā, lai kalpotu Dievam.

Otrs nozīmīgs notikums pēc tam, kad Jēzus aicina Mateju kļūt par viņa mācekli, ir Jēzus atbilde muitniekiem: Bet Viņš, to dzirdēdams, sacīja: “Ne veseliem vajag ārsta, bet slimiem”. (Mt. ev. 9:12) Šī Jēzus atbilde sekoja farizeju jautājumam: “Kāpēc jūsu Mācītājs ēd kopā ar muitniekiem un grēciniekiem?” (Mt. ev. 9: 11b)

Jēzus šeit norāda, ka viņa aicinātie cilvēki ticības ceļam nav izcilākie un spožākie, par ko cilvēki apkārtnē domātu: “Redziet, Jēzus, malacis, aicina tikai krietnus vīrus un sievas kā jau Dieva Dēlam pienākas.” Nē, Jēzus dara tieši otrādi, Viņš aicina „nepareizos”, kas pasaulē jeb tautā nav cienīti un uz kuriem skatās ar riebumu un ne tām labākajām domām. Jēzus aicina tādus, kurus tajā laikā vecāki neliktu par piemēru saviem bērniem, kam līdzināties dzīvē. Tie nebija cienīti ļaudis, viņu nodarbošanās lielākajā daļā gadījumu nebija prestiža vai tautā augsti novērtēta.

Šeit Dievs Jēzū atklājas kā tas, kurš neskata cilvēku pēc ārējā vai iekšēja stāvokļa, lai cilvēku uzklausītu lūgšanā vai caur Bībeli runātu uz cilvēku. Jēzus atklāj Dieva dabu – tu esi gaidīts tāds, kāds esi. Tuvākie Jēzus sekotāji pirms aicināšanas nebija sabiedrības paraugi, un Dievs tādam neliek būt arī tev šodien. Dievs aicina tevi šodien uzticēties un iet kopā ar viņu. Uzticēties Dievam, ka viņš radīs ticību, viņš radīs talantus, Gara Dāvanas, lai tu varētu kalpot.

Jēzus ar šiem vārdiem māca, ka Dievs ir burtiski mūsu ārsts. Dievs dziedina cilvēku no viņa pagātnes ievainojumiem, liekot viņam pārkāpt tiem pāri un tapt par jaunu cilvēku, kurš var pagātni ar Dieva žēlastībā dāvāto spēku pārcirst un visu tur esošo atstāt pagātnē. Arī šeit Dievs mūs aicina kā Mateju.

Šodien šeit tevi Dievs aicina un, aicinot dod visu – ticību, Gara Dāvanas, lai tu varētu viņam sekot. Dieva aicinājums šīs dienas evaņģēlijā nav stāsts, kur Dievs no malas raugās, kā mēs pildām viņa aicinājumu. Nē, Dieva aicinājums ir arī Dieva darbs, tas ir reizē apsolījums – ja Viņš ir mūs aicinājis, Viņš arī mūs vadīs savā aicinājumā un dos katrā brīdī nepieciešamo. Dievs caur savu vārdu un lūgšanu tevi var piecelt, stiprināt un aicināt atgriezties vēlreiz. Kaut baznīcā esi jau gadiem, atstāt visu aiz muguras un sākt jaunu dzīvi Kristū Jēzu un turpināt darboties baznīcā kā atjaunots cilvēks. Dzīvojot viņā un pasauli atkal saskatot Viņa acīm, kur mēs redzam daudz izaicinājumus, kur iet un būt par gaismu ļaužu starpā un būt par Dieva kalpu kādā draudzes kalpošanā, kas sen gaida palīdzīgas rokas, un pieredzēt kā Dievs no neticības manī un tevī rada ticību Viņa vārdiem. Lai Dievs mūs uz to svētī un pavada! Āmen.