“Dievu meklējot”, 24.feb.2019. (K.Zikmanis)

“Meklējiet Kungu, kamēr Viņš atrodams, piesauciet Viņu, kamēr Viņš tuvu!” (Jes 55:6)

Kad es biju students, es dzīvoju Ņuorleānā. Tur biju daudz tūristu, kuri nāca meklēt Franču-Amerikāņu kultūru, skaisto eiropeisko arhitektūru un protams, džezu. Kādu dienu es staigāju pilsētas vecajā kvartālā. Visapkārt bija daudz ļaužu šurpu un turpu skriedami. Pēkšņi, kāds vīrietis burtiski izlēca man priekšā, paņēma mani pie pleciem un kliedzot jautāja, “Have you found Jesus?!” – “Vai  tu esi atradis Jēzu?” Jautājums un veids, kā viņš man to prasīja, mani apmulsināja, bet es atbildēju, “Es nezināju, ka Jēzus ir pazudis.”

Vai tu meklē Dievu? Vai tu esi Dievu atradis?

Cauri gadsimtiem visa cilvēce ir mēģinājusi meklēt Dievu. Tas ir redzams neskaitāma daudzuma reliģijās visā pasaulē. Visi meklē Dievu, visi ceļ savu Bābeles torni, lai skatītu Dievu vaigu vaigā, jo sirds ilgojās Viņu redzēt. Katrs no mums arī meklē Dievu, tāpēc mēs esam šeit – lai meklētu un sastaptu Dievu. Pravietis Jesaja ir teicis, “Meklējiet Kungu, kamēr Viņš atrodams, piesauciet Viņu, kamēr Viņš tuvu!” Bet kā mums veicas ar Dieva meklēšanu? Kā mums veicas ar Dieva atrašanu?

Mēs ar sievu—Andu reiz Kuldīgā meklējām diakonijas centru. Mums bija karte, bet diakonijas centrs nebija tajā iezīmēts. Mēs apmaldījāmies Kuldīgas šaurajās vienvirziena ielās, kas, manuprāt, ir veidotas kā labirints. Mēs meklējām diakonijas centru, bet mēs to neatradām. Ar mobilo telefonu mēs sazinājāmies ar diakonijas centra vadītāju un viņa mums pateica, kā mēs tur varam nokļūt un bija gatava nākt mums pretī. Bez viņas palīdzības mēs nevarētu centru atrast.

Tas ir līdzīgi kā ar mūsu mēģinājumiem meklēt Dievu. Mums ir karte—Baušļi, kas atklāj ceļu uz Debesīm. Dievs ir atklājis 10 pavēles, ko mums būs darīt vai nedarīt, lai labpatiktu Viņam un dzīvotu mierā ar līdzcilvēkiem. Bet mums iet līdzīgi kā manā piemērā par Kuldīgu, mēs bieži, ja ne vienmēr, apmaldāmies kaut kur pusceļā, un nenokļūstam ne Debesīs, ne pie Dieva. Mēs klūpam pie baušļiem, jo to, ko tie saka mums būs darīt, mēs nedarām, un to, ko tie saka, ka mums nebūs darīt, to mēs darām. (Rm 7:19)

Mūsu rīcība atšķiras no tā, kas ir rakstīts baušļos. Ja 9. un 10. bauslī ir rakstīts, ka “Tev nebūs iekārot savu tuvāka namu… nedz ko citu, kas tam pieder” (2Moz 20:17), tad mūsu rīcība dažreiz ir pilnīgi otrāda. Mēs gribam to, kas pieder citiem, ja tas tā nav, tad nebūtu zagšana un laupīšana pasaulē. Luters skaidro šos baušļus vēl precīzāk, ne tikai, ka mēs nedrīkstam laupīt mūsu tuvākā mantu, bet gan mums tā ir jāaizsargā un jādara viss, ko vien varam, lai tas paliktu viņam. Ja mēs to nedarām, tad mēs nomaldāmies nost no “baušļu kartes” un esam zuduši. 8. bauslis mums saka, “Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku” (2Moz 20:16). Varbūt mēs neesam atklāti melojuši par kādu, bet Luters skaidro, ka nepatiesa liecība arī ietver nodošanu, aprunāšanu un ļaunas slavas celšanu. Vēl tālāk, mums būs darīt tieši otrādi par citiem cilvēkiem, piemēram, aizbildināt viņus, visu labu runāt un viņiem visas lietas par labu griezt. Ja tas tā nav, tad, atkal mēs esam nomaldījušies no dzīvības ceļa. Mums ir karte, kas ved pie Dieva—kā es teicu, tie ir Baušļi—bet mēs nespējam tiem līdz galam sekot.

Bet tad var jautāt, vai vispār ir iespējams, kā ir teikts dziesmā, “tuvāk pie Dieva kļūt”? Jo mūsu Bībeles tekstā šodien Dievs mums saka, “Manas domas nav jūsu domas, un jūsu gaitas nav Manas gaitas, Cik augstākas debesis par zemi, tik augstākas ir Manas gaitas par jūsu gaitām un Manas domas par jūsu domām.” (Jes 6:8-9)

Ja mūsu ceļi, pa kuriem mēs staigājam, nav tas ceļš, pa kuru Dievs staigā, kā mēs viens ar otru varam sastapties? Dievs ir Debesīs, bet mēs—uz zemes.

Dievs pats teica, ka mūsu domas nav līdzīgas Viņa domām. Dieva baušļi pierāda, ka Viņa domas nav mūsu domas. To, ko Viņš vēlas, mēs nedarām. Mēs esam pilnīgi atšķirīgi. Kā raksta Pāvils, “Jo miesas tieksme ir naidā ar Dievu: tā neklausa Dieva bauslībai, jo tā to nespēj. Miesas cilvēki nevar patikt Dievam.” (Rm 8:7-8)

Ja tas tā ir, tad mēs nevaram meklēt To Kungu, kamēr Viņš ir atrodams, jo Viņš ir tur un mēs—te. Miesas cilvēki nevar patikt Dievam. Mēs nevaram Viņu piesaukt, kamēr Viņš ir tuvu, jo mēs esam tālu no Viņa. Un varam secināt, ka visi veidi, kādos cilvēki meklē Dievu, ir veltīgi, jo mūsu tieksme ir naidā ar Dievu.

Ko lai dara? Vai tad mēs esam bez pamata sanākuši kopā šorīt, Dievu meklēdami? Vai tad mēs esam velti atnākuši šeit, lai ar Dievu sastaptos?

Nebūt ne! Jo pravietis Jesaja, kurš sarakstīja mūsu šodienas tekstu, Dieva Gara iedvesmots, turpina rakstīt, “…kā lietus un sniegs nāk no debesīm un turp neatgriežas, pirms tas nav veldzējis zemi, to apaugļojis un tērpis zaļumā, ka tā dod sēklu sējējam un maizi ēdējam, tāpat tas ir ar Manu vārdu, kas iziet no Manas mutes. Tas neatgriezīsies pie Manis tukšā, bet tam jāizdara tas, ko Es vēlos, un jāizpilda savs uzdevums, kādēļ Es to sūtīju.”

Ir taisnība, ka Dievs ir tālu Debesīs un mēs esam te, uz zemes. Bet kā Dievs atklāja Jesajam, Viņš arī šodien mums, līdzībā runājot, atklāj, ka kā lietus līst tālu no augšienes un sniedzas līdz pat zemei, tā Viņš sūtīs savu Vārdu no Debesīm pie mums. Mēs nevaram ar saviem darbiem sasniegt Viņu, tāpēc Dievs nāk pie mums, Jēzū Kristū. Tūkstošs gadu pirms Jēzus piedzima Betlēmē, Dievs atklāja, ka Viņš to sūtīs, lai mēs ar Viņu varam sastapties. Jo ir rakstīts, “Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības” (Jņ 1:14). Mēs apmaldamies mēģinot tikt pie Dieva pa saviem ceļiem, tāpēc Viņš nāk mums pretī, lai vestu mūs pie sevis.

Ir arī taisnība, ka Dievs deva baušļus, lai rādītu ceļu un lai mēs pēc tiem dzīvojam, bet, kur mēs nespējam sekot līdzi, tas ir, izpildīt līdz galam, kas bauslībā tiek prasīts, Dievs pats nāk mums palīgā. Kā lietus… nāk no debesīm un turp neatgriežas, pirms tas nav veldzējis zemi, tāpat Dievs Tēvs sūta savu Vārdu, savu Dēlu no debesīm, lai veiktu to darbu, ko vienīgi Viņš spēj izdarīt, t.i. vest mūs pie Dieva, atvērt ceļu uz debesīm, atgriezt mūs no maldu ceļiem uz dzīvības ceļa. Bībele skaidro: “Jo, ko bauslība nespēja, nevarīga būdama mūsu miesas dēļ, to ir darījis Dievs: sūtīdams savu paša Dēlu grēcīgās miesas veidā un grēka dēļ, Viņš grēku, kas bija miesā, pazudinājis uz nāvi, lai bauslības taisnība tiktu piepildīta mūsos, kas nedzīvojam vairs miesai, bet Garam.” (Rm 8:3-4)

Jēzus nāca, lai piepildītu bauslību līdz galam. Mēs to nespējam grēcīgas miesas dēļ, bet pateicies Dievam, ka Viņš nāk mums pretī, savā Dēlā, Jēzū Kristū, un piepilda visas bauslības prasības, lai mēs, kas esam kristīti Viņa vārdā, kas ticam un paļaujamies uz Viņu vien, varam patiešām meklēt To Kungu, un Viņu atrast.

Un, kā ir rakstīts Bībelē, Dievs Tēvs ir sūtījis savu Dēlu, Jēzu, lai izdarītu to, ko Viņš vēlas. Ko Dievs vēlas? Lai Jēzus nāktu meklēt un glābt pazūdošos (Lk 19:10). Un mēs varam būt droši, ka Jēzus neatgriezās debesīs, pirms Viņš neizpildīja savu uzdevumu, kādēļ Viņš bija sūtīts. Pie krusta Jēzus sacīja, “Viss piepildīts!” (Jņ 19:30). Bauslības prasības tika piepildītas. Debesu vārti tika atvērti, un ceļš ticīgajiem piešķirts.

Tāpēc mēs, kas esam saņēmuši Viņa žēlastību, Viņa palīdzību Jēzū Kristū, kas esam šeit sapulcēti Viņā vārdā, Viņu piesaucam un pielūdzam, zinām, ka ar saviem darbiem, t.i., paļaujoties uz savu pašu sekošanu bauslībai, mēs nevaram tikt pie Dieva, nedz tuvu pie Viņa nākt, bet savā mīlestībā Viņš ir nācis mums pretī, un Viņš pats paņem mūs, lai vestu mūs mājās.

Tāpēc kristieši visā pasaulē varētu droši teikt, ka mēs piesaucam to Kungu un Viņš sadzirdēja mūsu balsi (Ps 18:7). Viņš to ir sadzirdējis Jēzū Kristū. Tie, kas ir meklējuši Dievu, un atraduši Jēzu, saprot, ka īstenībā, tas bija Dievs, kas viņus ir meklējis un atradis, jo tie bija zuduši.

Uz saucienu “Meklējiet To Kungu, kamēr Viņš ir atrodams!” varam prasīt kur Viņš ir atrodams? Tagad mums ir atbilde: savā Dēlā! Dievs vairs nav apslēpts aiz mākoņiem tālu prom debesīs, bet ir nācis pie mums. Dievs ir atrodams Jēzū Kristū, jo “Viņā mājo visa Dieva pilnība miesā” (Kol 2:9). Uz kliedzienu “Piesauciet Viņu, kamēr Viņš ir tuvu!” mēs varam tagad zināt, ka, saucot uz Jēzu, mēs piesaucam Dievu, kas ir pie mums tuvu nācis. Tuvāk nevar būt. Dievs, visu Radītājs, kļuva pa cilvēku līdzīgi tev vai man. Viņš dzīvoja uz šīs pašas zemes kā tu vai es, un piedzīvoja to, ko piedzīvoji tu vai es. Jēzus Kristus ir patiess Dievs un patiess cilvēks. Un mēs meklējam Viņu un piesaucam Viņu, un Viņā mēs atrodam Dievu. Citur mēs nevaram atrast Dievu. Citur Dieva nav. Dievs sev ir atklājis tikai un vienīgi Jēzū Kristū. Āmen