“Eņģeli un Kristus uzvara”, 29.09.2021 (K.Zikmanis)

Teksti: Joz 15:13–15; Atkl 12:7–11; Mt 18:1–11

“Izcēlās karš debesīs, Miķelis ar saviem eņģeļiem sāka karot ar pūķi. Pūķis un viņa eņģeļi turējās pretim.” (Atkl 12:7)

Mūsu lasījums no Atklāsmes grāmatas, kur mēs dzirdam par erceņģeli Miķeli un viņa eņģeļiem, kas sāka karot ar pūķi un viņa kritušajiem eņģeļiem, ir mīklains un noslēpumu pilns. Atklāsmes grāmata pati par sevi ir ļoti mīklaina grāmata, kas pilna ar simboliem un zīmēm. Atklāsmes grāmata arī tiek dēvēta par Jēzus Kristus atklāsmi vai Atklāsmi par Jēzu Kristu. Kad lasām šo grūti saprotamo grāmatu, ir jāpatur prātā, ka tā kaut ko atklāj. Tā atklāj mūsu Kungu un Pestītāju Jēzu Kristu. Daudzi lasa šo grāmatu kā Pēdējo laiku ceļu karti, it kā, atšķetinot šīs mīklas, mēs varētu prognozēt Pastaro dienu un Kristus Otro atnākšanu. Bez šaubām tur ir rakstīts par Viņa Otro nākšanu, kas būs Viņa pilnīgā un pēdējā atklāsme cilvēcei, bet, ja vispirms nemeklēsim pašu Kristu un to, kur Viņš tiek atklāts šajās lapaspusēs, mēs nesapratīsim Atklāsmes grāmatas vēsti vispār.

Konteksts stāstā par Miķeli un viņa eņģeļiem ir atrodams iepriekšējos pantos. Tāpat kā citās Atklāsmes grāmatas vietās stāsti neseko secīgi cits citam, bet lec no viena laikaposma uz citu. “Pie debesīm parādījās liela zīme: sieva, saulē tērpta, mēness apakš viņas kājām un viņai galvā divpadsmit zvaigžņu vainags. Tā bija grūta un brēca dzemdēšanas sāpēs un mokās” (Atkl 12:1-2). Baznīca tradicionāli ir sapratusi šo zīmi kā mūsu Kunga Māti, Mariju, kas dzemdēja Mūsu Kungu Jēzu. 12 zvaigznes viņas vainagā ir 12 Israēla ciltis vai 12 apustuļi, katrā gadījumā Dieva tauta, kuras dēļ Dieva Dēls tiek dzemdēts kā cilvēks.

Tad mēs dzirdam: “Vēl cita zīme parādījās pie debesīm: redzi, liels pūķis, ugunīgi sarkans; tam bija septiņas galvas un desmit ragi, un uz viņa galvām septiņi ķēniņa kroņi. Viņa aste noslaucīja trešo daļu zvaigžņu no debesīm un nometa tās uz zemi. Pūķis stāvēja sievas priekšā, kurai bija jādzemdē, lai aprītu viņas Bērnu, kad viņa būs dzemdējusi” (Atkl 12:3-4). Šeit tiek aprakstīts, kā sātans savā laikā pirms Ēdenes ir pievīlis trešdaļu eņģeļu sekot viņam dumpī pret Dievu. Bet svarīgāk ir tas, kā tiek aprakstītas sātana dusmas pret Dieva Dēla iemiesošanos. Pēc evaņģēlija vēstījuma aina ir skaidra. Velns grib nonāvēt Jēzu, pirms Viņš var izglābt cilvēci. Viņš ir sagatavojis Ķēniņu Hērodu, lai noslepkavotu Jēzus bērniņu līdz ar visiem puisēniem Bētlemē, kad viņš uzzināja par Kristus piedzimšanu no Austrumu gudrajiem. Velns varbūt nezina, kādā veidā Jēzus atpestīs pasauli, bet viņš zina, ka Dievam ir kaut kāds plāns. Katru reizi Jēzus kalpošanā, kad Viņš darīja kādu brīnumu vai notika kāda dievišķa atklāsme, tai tūlīt sekoja velna uzbrukums. Jēzus pēc kristībām, kad parādījās Trīsvienība – Tēva balss no debesīm un Svētais Gars kā balodis – bija tuksnesī, kur velns Viņu kārdināja 40 dienas. Jēzus pēc apskaidrošanas, kad parādījās Mozus un Elija, nāca lejā no kalna un kas Viņu sagaidīja? Apsēsts puisītis, kuru mācekļi nespēja dziedināt. Tad, kad Dievs darbojas jūsu dzīvē, neesiet pārsteigti, ja velns gribēs to visu noārdīt. Atcerēsimies un turēsimies pie tā, ko Jēzus teica: “To visu Es esmu runājis uz jums, lai jums miers būtu Manī. Pasaulē jums ir bēdas; bet turiet drošu prātu, Es pasauli esmu uzvarējis!” (Jņ 16:33)

Atklāsmes grāmatā mēs lasām tālāk: “Viņai piedzima Bērns, Dēls, kam bija ganīt visas tautas ar dzelzs zizli; un viņas Bērns tika aizrauts pie Dieva un pie Viņa troņa” (Atkl 12:5). Apustulim Jānim šī aina ir skaidra. Te tiek attēlots Jēzus dzīves sākums un beigas – Viņa piedzimšana un uzkāpšana debesīs, lai valdītu pie Tēva labās rokas pār visu debesīs, virs zemes un zem zemes. Protams, pa vidu ir Viņa krusta nāve un augšāmcelšanās, caur kuru Viņš mūs atpestīja no grēka, velna un nāves, bet Jānis, kad viņš redz šo vīziju, ir trimdā Patmosas salas raktuvēs, un Baznīca visā impērijā tiek vajāta – Viņam un visai Baznīcai ir nepieciešams atgādinājums un iedrošinājums, ka Kristus ir valdnieks pāri visam. Kad mums iet grūti, un mūsu ticība tiek pārbaudīta, ir jāatceras šo patiesību, ka Kristus joprojām sēž savā tronī un valda pār visu.

Pēc tam ir rakstīts: “Tad sieva bēga tuksnesī, kur tai bija Dieva sataisīta vieta, lai viņa tur tiktu uzturēta tūkstoš divi simti sešdesmit dienas” (Atkl 12:6). Šī vieta ir sevišķi mīklaina, bet Baznīca ir sapratusi šo vietu kā pašas Baznīcas attēlojumu. Vai esat redzējuši svētbildi, kur Marija tur Jēzus bērniņu klēpī? Marija šajās bildēs tiek saprasta kā Baznīcas vai Dieva ļaužu attēlojums, kur Kristus ir viņu vidū. Laika posms 1260 dienas ir trīsarpus gadi un var simbolizēt laiku, kad Jāzeps, Marija ar Jēzus bērniņu aizbēga uz Ēģipti, lai pasargātu Jēzu no Hēroda dusmām. Vai tas varētu būt tagad – nezināms laikaposms starp Jēzus uzkāpšanu debesīs un Viņa otro nākšanu, kad Jēzus apsolīja, ka elles vārti Baznīcu neuzvarēs (Mt 16:18). Vai laika posms laiku beigās, kad Dievs brīnumainā veidā pasargās Baznīcu no antikrista. Katrā gadījumā šis pants atgādina par Dieva apsardzību šajā pasaulē.

Tad mēs dzirdam par karu, kas izcēlās debesīs starp erceņģeli Miķeli ar viņa eņģeļiem un Pūķi. Vārds eņģelis nozīmē sūtnis. Eņģeļi tiek sūtīti pēc Dieva pavēles, lai darītu Dieva gribu. Eņģeļi atspoguļo Dieva varenību, godību un spēku. Šo karu var saprast kontekstā ar Kristus uzvaru pie krusta, uzkāpšanu debesīs un valdīšanu pie Tēva labās rokas. Kā rakstīts Kolosiešu vēstulē, “Tā Viņš (Kristus) atbruņojis visas pretvaras, tās atklāti kaunā likdams un Kristū uzvaru svinēdams pār viņām” (Kol 2:15). Tā pēc Kristus pavēles erceņģelis Miķelis atbruņo sātanu, nomet viņu kaunā un svin Kristus uzvaru pār viņu un viņa dēmoniem. Velns ir sakauts ienaidnieks. Ir viegli viņu joprojām iztēloties kā lielu, draudīgu pūķi, bet viņš ir sakauts ienaidnieks. Caur kristībām mēs esam savienoti ar Kristus nāvi un augšāmcelšanos, un atbrīvoti no velna gūsta. Sātans ir sakauts, un mēs esam brīvi Kristū.

Velns lielās dusmās tapa gāzts uz zemes, kur viņš rīko to, ko varētu saukt par partizānu karu pret Dieva bērniem. Tādēļ Kristus sūta savus eņģeļus, kā rakstīts “tevi pasargāt visos tavos ceļos.” (Ps 91:11)

Atklāsmes grāmata parāda mums daļu no tā, kas notiek debesīs un neredzamajā pasaulē. Mēs ieraugām garīgu cīņu starp Dieva eņģeļiem un velna dēmoniem. Mārtiņš Luters kādreiz teica, ka ir labi, ka mēs šo cīņu nevaram redzēt, un pamudināja mūs lūgt “tavs svētais eņģelis lai stāv man klāt, ka ļaunajam ienaidniekam nebūtu vara pār mani.”

Šodien, kad pieminam erceņģeli Miķeli ar visiem eņģeļiem, pateiksimies Dievam par Kristus uzvaru, kas parādījās ar velna sakāvi debesīs. Mazgāti Jēra asinīs un svēto eņģeļu apsargāti, apliecināsim pasaulei Kristus uzvaru līdz Viņa otrajai atnākšanai, kad pēc Viņa pavēles erceņģelis Miķelis iemetīs sātanu ar visiem viņa dēmoniem mūžīgā ugunī, un mēs būsim brīvi no viņa kārdinājumiem un uzbrukumiem mūžīgi. Lai Dievam mūžīga slava! Āmen.