“Gaidāmā tiesa”, 29.12.2021. (K.Zikmanis)

Teksti: Dan 7:9-10, 13-14; Atkl 1:4b-8; Jņ 18:33-37

“No viņa izplūda uguns liesmas, un tūkstošu tūkstoši kalpoja viņam, un desmit tūkstoši reiz desmit tūkstoši stāvēja pakalpot gatavi viņa priekšā. Iesākās tiesa, tiesas locekļi nosēdās un atvēra grāmatas.” (Dan 7:10)

Pēc pāris dienām laicīgā pasaule noslēgs Veco gadu, lai sagaidītu Jauno. Un cerams, ka tas būs labāks gads. Ja nebūtu ierobežojumi, daudzi prasītu, kur jūs sagaidīsiet Jauno Gadu? Gadu mija ir svarīgs notikums, tāds kā robežstabs starp veco un jauno. Mēs skaitām pēdējās sekundes līdz pusnaktij. Ar katru sekundi, katru minūti, katru dienu, mēs esam tuvāk šī gada beigām un jaunā gada sākumam.

Bet vai esat domājuši, ka ar katru sekundi, katru minūti, katru stundu – dienu – gadu, mēs esam tuvāk laiku beigām un mūžības sākumam? Varbūt šodien ir īstais brīdis pārdomāt to, kas mums stāv priekšā.

Kaut Latvijā tā nav izplatīta parādība, daudzās pasaules lielpilsētās uz ielām stāv pašpasludināti pravieši, kuri skaļā balsī vēstī par tuvu pienākušo pasaules galu. Holivudas filmās arī, sevišķi pēdējos gadus divdesmit, pasaules gals, kā haotisks, kara postošs notikums, ir populāra tēma. Kāpēc? Kas padara šo par tik interesantu tēmu cilvēkiem? Un, kad piemin frāzi pasaules gals vai vārdu apokalipse, kas ir pirmais, par ko cilvēki parasti domā? – kaut kas slikts, kaut kas, no kā jābaidās, kaut kas, no kā jāizvairās.

Varbūt šī tēma ir interesanta cilvēkiem tāpēc, ka tas pa īstam notiks. Pasaules gals vai apokalipse nav Holivudā izgudrota ideja, lai pārdotu biļetes uz filmām. Pasaules gals reiz notiks. Bet, kas notiks? Vai esat par to domājuši?

Bībele mums māca, kas notiks un katru nedēļu mēs to apliecinām: Jēzus Kristus no debesīm “atnāks tiesāt dzīvos un mirušos”. Lasījums no Daniela grāmatas ir vīzija, ko redzēja pravietis, par šo pastaro tiesu. Viņš redzēja “kā debesu padebešos nāca kāds kā Cilvēka Dēls.” Apustulis Jānis redzēja līdzīgu vīziju Atklāsmes grāmatā. Kad Jēzus uzkāpa debesīs, eņģelis teica izbrīnījušamies mācekļiem: “Galilieši, ko jūs stāvat, skatīdamies uz debesīm? Šis Jēzus, kas uzņemts prom no jums debesīs, tāpat nāks, kā jūs Viņu esat redzējuši debesīs aizejam” (Apd 1:11). Jēzus arī runāja par savu otro atnākšanu: “Un tad Cilvēka Dēla zīme parādīsies pie debesīm, un tad visas ciltis virs zemes vaimanās un redzēs Cilvēka Dēlu nākam debess padebešos ar lielu spēku un godību.” (Mt 24:30)

Vārds apokalipse, ko daudzi lieto ar sliktu nozīmi, faktiski nozīmē ‘atklāšana’, proti, Jēzus Kristus tiks atklāts no debesīm, lai visi Viņu redzētu. Jēzus teica: “Jo, kā zibens izšaujas no rīta puses un atspīd līdz vakara pusei, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana” (Mt. 24:27). Apokalipsē Jēzus sevi atklās savā otrajā atnākšanā.

Kāds varētu teikt, jā un? Kristus nāks otro reizi, labi – kā tas mani iespaidos?

Iespaidos gan, jo pirmo reizi Jēzus nāca kā pasaules pestītājs un glābējs. Otro reizi Jēzus nāks kā pasaules tiesnesis un soģis. Kā mēs dzirdējām evaņģēlija lasījumā, Dieva valstība nav no šīs zemes, bet Dieva valstība nāks visā savā pilnībā laika galā. Tur būs tiesa, lai nošķirtu tos, kuri ieies mūžīgā valstībā, no tiem, kuri ieies mūžīgā pazušanā.

Kā mēs dzirdējām Daniēla grāmatā un kā ir rakstīts Atklāsmes grāmatā, grāmatas tiks atvērtas un tiesa notiks. Šī nebūs šāda tāda tiesa, bet tiesa no visām tiesām, kur katrs indivīds atbildēs par savu dzīvi, par savu rīcību un saņems spriedumu, kas ir galīgs un mūžīgs, kas nav pārsūdzams, kas nav atceļams.

Lūk, no kā baidīties! Jēzus saka: “Nebīstieties no tiem, kas miesu nokauj un dvēseli nevar nokaut; bet bīstieties vairāk no tā, kas miesu un dvēseli var nomaitāt ellē” (Mt 10:28). Tie, kuru vārdi nav ierakstīti dzīvības grāmatā, tiks uz mūžīgiem laikiem šķirti no Dieva, šķirti no labestības, šķirti no mīļajiem, tuvajiem cilvēkiem, kuri miruši “iekš Tā Kunga” (Atkl 14:13), jo ellē nolādētie nesatiksies viens ar otru. Jēzus elli aprakstīja kā “galīgo tumsību” (Mt 8:12; 22:13; 25:30), kur būs “kaukšana un zobu trīcēšana”7, tā būs vieta, kur “uguns neizdziest” (Mk 9:44, 46, 48). Mēs visi esam jutuši uguns karstumu, kurinot krāsni. Tagad iedomājieties krāsni, kurā uguns neizdziest!

Varbūt šī tēma—pasaules gals ir interesanta cilvēkiem arī tāpēc, ka daudz no tā, kas mūsdienās notiek, liecina par tā tuvošanos. Jēzus teica, ka beigu laikā būs kari un “kara daudzināšanu” (Mk 13:7), būs nemiers starp nācijām10 un “cilvēkiem sirds pamirs izbailēs, gaidot lietas, kas nāks visā pasaulē” (Lk 21:25-28), un “Tēvs stāsies pret dēlu un dēls pret tēvu, māte pret meitu un meita pret māti, vīramāte pret vedeklu un vedekla pret vīramāti” (Mt 12:53). Tolaik sabiedrība nebija tik sašķelta, kā mūsdienās. Bet kad šīs lietas sāk notikt, Jēzus mūs iedrošina: “Tad stiprinaities un celiet uz augšu savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas.”10

Jēzus saka, lai ticīgie iedrošinās, lai beigu laikā nekļūst pilni baiļu, jo Viņš—mūsu mīļais pestītājs—nāks, lai vestu mūs mājās, lai vestu līdz galam mūsu glābšanu. Jo redziet, kopš grēkā krišanas visa cilvēce ir zem grēka lāsta. Bet Jēzus nāca, lai “neviens, kas uz Viņu tic, nepazustu, bet iemantotu mūžīgo dzīvību” (Jņ. 3:16). Jo “kas tic Viņam, netiek tiesāts, bet, kas netic, ir jau spriedumu dabūjis, tāpēc, ka nav ticējis Dieva vienpiedzimušā Dēla Vārdam.” (Jņ 3:18)

Laiku beigās gaidāmo tiesas spriedumu dzīvības grāmatas atvēršanas brīdī, var uzzināt jau šodien. Tie, kuri nav ticējuši – kā stāv rakstīts – ir jau spriedumu dabūjuši. Kopš grēkā krišanas visa cilvēce ir parādā Dievam. Turpretim tie, kuri ir ticējuši un cerējuši uz Kristus nopelnu pie krusta – viņu vārdi ir ierakstīti dzīvības grāmatā, jo Kristus ir “izdeldējis pret mums vērsto parādu rakstu … pienaglodams pie krusta.” (Kol. 2:14)

Ticīgo vārdi ir ierakstīti dzīvības grāmatā ar Jēzus asinīm – Viņš tos tur ir ierakstījis mūsu dēļ, mirdams pie krusta. Kopš grēkā krišanas dzīvības grāmata bija tukša – neviens vārds nebija tur ierakstīts, jo visi vārdi tika izdzēsti grēka dēļ. Kopš Jēzus miršanas un augšāmcelšanās vārdi viens pēc otra tiek ierakstīti no jauna dzīvības grāmatā. Katru reizi, kāds ar “savu muti [apliecinās] Jēzu par Kungu un savā sirdī [ticēs], ka Dievs Viņu uzmodinājis no miroņiem, [viņi tiks] izglābts” (Rm 10:9). Ar katrām kristībām vārdi tiek ierakstīti dzīvības grāmatā. Ar katru grēksūdzi vārdi tiek ierakstīti dzīvības grāmatā. Katru reizi, kad mēs saņemam Svēto Vakarēdienu, vārdi, kas jau ierakstīti dzīvības grāmatā, tur paliek un mūsu ticība tiek stiprināta. Bet tas arī ir tiesa – vārdi var tikt izdzēsti, ja kāds atkāpjas no ticības, grēko pret ticību vai noliedz Kristu. Tāpēc, ja paliksim šajā ticībā, tad mēs dzīvosim.

Kristiešiem nav ko baidīties no pasaules gala. Kristiešiem nav ko baidīties no apokalipses, jo Jēzus pats mūs ir izglābis, ikvienu, kas uz Viņu tic un cer. Jēzus teica: “Mana Tēva namā ir daudz mājokļu. Ja tas tā nebūtu, vai Es jums tad būtu teicis: Es noeimu jums vietu sataisīt? Un, kad Es būšu nogājis un jums vietu sataisījis, tad Es nākšu atkal un ņemšu jūs pie Sevis, lai tur, kur Es esmu, būtu arī jūs.” (Jņ 14:2)

Jēzus ir sagatavojis mums vietu debesīs. Šajā gadu mijā ir vērts pārdomāt, kur mēs gribam būt, kad Jēzus nāks otrreiz. Āmen.