Teksti: 1Moz 9:8–17; 1Pēt 3:18–22; Mk 1:9–15
“Jēzus bija tuksnesī četrdesmit dienas, un sātans viņu kārdināja; viņš bija kopā ar zvēriem, un eņģeļi viņam kalpoja.” (Mk 1:13)
Šodien, pirmajā svētdienā Gavēņa laikā es vēlos nedaudz novirzīties no lasījumiem un runāt par šo 40 dienu laiku, kas mums stāv priekšā. Šajā sprediķī nedaudz atkārtošu to, ko teicu Pelnu dienā, un arī attīstīšu citas domas.
Gavēņa laiks, tāpat kā Adventa laiks ir periods kristīgajā kalendārā, lai sagatavotos. Teikt, ka kaut kam ir jāsagatavojas, netieši norāda, ka mēs neesam gatavi. Kam jāgatavojas? Jēzus ciešanām un nāvei. Kāpēc Jēzum bija jācieš un jāmirst pie krusta? Jo mēs esam grēcinieki. Mēs neesam grēcinieki tāpēc, ka mēs grēkojam, bet tieši otrādi: mēs grēkojam, tāpēc, ka mēs esam grēcinieki.
Mēs visi – no prezidenta līdz apkopējai – esam grēcinieki. Ne tikai “tas tur”, bet “es šeit”. Mēs esam grēcinieki nevis tādēļ, ka grēkojam, bet grēkojam tādēļ, ka esam grēcinieki. Grēks ir mūsu daba, grēks ar lielo burtu. Grēks ir mūsos jau no mātes miesām, kā saka psalmists (Ps 51:5). Mēs piedzimstam ar Grēku – ar lielo burtu. Grēks mūsos ved mūs pie grēkiem, ar mazo “g”. Grēki ar mazo burtu ir augļi tam, ka esam Grēcinieki, ar lielo burtu. Ja Grēks ir mūsu būtība, un grēciņi ir tikai auglis, ko redzam, pamanām, mēs nevaram domāt, ka ja es pārtrauc grēkot, t.i., darīt šo vai to, vai vēl kaut ko, tad es būšu svētais. Tā ir aplama domāšana. Tā ir darbu teoloģija, kur caur mūsu darbiem, mūsu centieniem mēs būtu šķīsti un tīkami Dieva acīs, un tādēļ atpestīti. Bet mēs zinām no rakstiem, ka tikai žēlastība spēj mūs izglābt. Pāvils vēstulē Efeziešiem saka, “Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana.” (Ef 2:8)
Bet tad kādēļ mums ir Gavēnis? Vai tad, kad gavējam, mēs nemēģinām nopelnīt savu pestīšanu? Jā un nē. Tas ir atkarīgs no mūsu mērķa, kad gavējam. Ja gavēnis pēc mūsu domām ir tādēļ, lai kļūtu šķīstāki, patīkamāki Dievam, tad tas ir galīgi aplam. Tas ir, kā Jēzus citur brīdina, “Kad jūs gavējat, neesiet nīgri kā liekuļi, kas rāda drūmu seju, lai rādītos cilvēkiem kā gavētāji. Patiesi es jums saku: tie savu algu jau saņēmuši” (Mt 6:16). Gavēnis ir kaut kas starp jums un Dievu. Teikt Bībeles stundā vai dievkalpojumā ar lielu žestu, vai pat ar mazu – piemēram, “Es nevaru ēst, jo es gavēju”, ir pietiekami, lai anulētu jebkādu algu pie Dieva, jo esi jau to saņēmis cilvēku priekšā.
Tad kāpēc gavēt? Gavēšanai, tādai, kā Jēzus to darīja tuksnesī, ir vismaz trīs mērķi: pārbaudīt ticību, atklāt grēku, atgādināt mūsu atkarību no Dieva un pietuvināt mūsu sirdis Dievam.
Pirmais: pārbaudīt ticību. Jēzum, kad Viņš tika Svētā Gara vadīts tuksnesī, Viņa ticība tika pārbaudīta. Dažreiz ir grūti mums iedomāties, kā Dieva Dēls var tikt kārdināts. Bet tā bija. Iedomājieties, ka jūs esat pasaules radītājs, kam ir visa vara debesīs un virs zemes, un jūs esat ļoti izsalcis. Velns, redzot iespēju iegāzt Jēzu, pielavījās klāt un čukstēja, “Ja tu esi Dieva Dēls, saki, lai šie akmeņi top par maizi” (Mt 4:3). Šis ir divkāršs kārdinājums. Pirmkārt – apšaubīt Jēzus identitāti, kā Dieva Dēlam, apšaubīt Viņa būtību, to, kas Viņš ir. Mūsu ticība tiek pārbaudīta visdažnedažādākos veidos, vai tas būtu vai jums vispār ir ticība, vai jūs esat kristietis. Šis ir smags pārbaudījums. Tomēr šajos brīžos mūsu kristība var mums atgādināt, ka Dievs ir tas, kas mūs izraudzīja, nevis mēs Viņu. Viņš iesāka attiecības ar mums, mēs šim aicinājumam atsaucāmies. Viņš tur mūs, un Viņa tvēriens ir stiprs. Velns Jēzum viltīgi vaicā – vai Tu esi tas, ko Tu domā, kas Tu esi. Jēzus zināja, kas Viņš ir un uz kurieni Viņš dodas (Jņ 8:14). Velns arī jums vaicās šo viltīgo jautājumu. Šis kārdinājums atgādina par mūsu atkarību no Dieva. Tāpēc stāviet droši, “Ir rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikviena vārda, kas nāk no Dieva mutes” (Mt 4:4). Jēzus jūs sargā.
Otrkārt – atklāt grēku. Ir svarīgi, kad gavējam, ka nedarām tikai kaut ko, lai atturētos no kaut kā. Piemēram, atturēties no šokolādes un kofeīna, jo tie man ļoti garšo un tā es varu pierādīt, ka varu to izdarīt.
Pierādīt, ka jūs varat atturēties no kaut kā, nav nekas garīgs. Atlēti to dara. Modeļi to dara. Tie, kas grib tievēt, to dara. Nē – Bibliskais gavēnis kalpo diviem mērķiem. Pirmajam esmu jau pieskāries – apzināties savu atkarību no Dieva. Bet otrs – izbrīvēt laiku savā ikdienā, lai vairāk lūgtos. Ko es par to domāju? Piemēram, ja jūs pavadāt tik-un-tik laiku gatavojot maltītes, negatavojot maltīti sev, var izbrīvēt laiku aizlūgšanai. Ja esat mājsaimniece, tad sagatavot mazāku maltīti ģimenei arī jūs mazliet laiku atbrīvo. Un vienmēr varat lūgt pie sevis šautru lūgšanas, tādas kā “Kungs Jēzu Krisu, Dieva Dēls apžēlojies par mani nabaga grēcinieku.” Tie, kas strādā, gavēšana darbā dos jums laiku lūgt. Tikai nemēģiniet šajā brīdī padarīt nepadarītos darbus. Velns jūs kārdinās to darīt, vai ko citu, tikai lai jūs nelūgtu.
Vēl ko varam darīt, kad gavējām, ir ar lūgšanu izlasīt Desmit baušļus vai kādu Dvēseles spoguli. Ja gavējam ar mērķi atklāt savu sirdi Dievam un nevis gavēšanas pēc, šis laiks būs Gara svētīts un pietuvinās mūs Kristum.
Un tas ir pēdējais – pietuvināt mūsu sirdis Dievam. Garīgās disciplīnas, tādas kā Bībeles lasīšana, gavēšana, labu darbu darīšana un ziedošana, ir domātas, lai mūsu cietās sirdis pietuvinātu maigajam Dievam. Kā gaidošs un mīlošs Tēvs Dievs gaida mūsu atbildi uz Viņa žēlastību. Garīgo disciplīnu mērķis ir nākt tuvāk Dievam. Jo iedomājieties, kad gavējam un vēders kurkst, tas ir ļoti fizisks atgādinājums, ka mums ir jālasa Bībele, jālūdz, jādara kāds mīlestības darbs un jāziedo. Tas ir atgādinājums, ka mēs piederam Dievam, kā arī to, ka ir laiks pārbaudīt sirdsapziņu.
Ja Jēzus varēja aiziet tuksnesī 40 dienas, lai gavētu, tad sekojot savam Kungam, mēs arī spēsim to darīt. Tikai, lūdzu, nemēģiniet gavēt tieši kā Jēzus gavēja – atturēties no visa. Ja ir jautājumi, kā gavēt, droši nāciet pie manis pēc dievkalpojuma, un mēs varam atrast, kas jums vislabāk der un kā var to darīt Dievam par godu un sev par stiprinājumu.
Nākamajās svētdienās runāsim par citām garīgajām disciplīnām, tādām kā lūgšana un ziedošana.
Ja Jēzus savā cilvēciskajā dabā varēja gavēt Dieva vārda spēkā, t.i., ikkatrs Vārds, kas ieziet no Viņa mutes, ko varam lasīt Bībelē, tad arī mēs varam to darīt. Dieva spēkā Dievu meklējot, Dieva stiprināti. Lai Viņš, kas var visas lietas, stiprina mūs šajā Gavēņa laikā! Āmen.