Teksti: Apd 9:36–43; Atkl 7:9–17; Jņ 10:22–30
Baznīcas gadagrāmatā šodiena ir apzīmēta kā Ģimenes diena. Tā ir sena latviešu tradīcija, ka otrajā maija svētdienā ir Ģimenes diena. Citos kalendāros un citur pasaulē šī diena ir apzīmēta kā Mātes diena, un līdz ar to tiek apsveiktas visas māmiņas, tomēr šodien es vēlos dalīties pārdomās par Dieva pirmo nodibinājumu—ģimeni.
Esmu to teicis un atkārtošu—pirms Dievs dibināja Baznīcu, pirms Viņš dibināja valdību, pirms Viņš dibināja jebko cilvēku attiecībās, Dievs dibināja ģimeni. Dievs radīja Ādamu un Ievu un viņus svētīja laulības kārtā, tādējādi dibinādams ģimeni. Ģimene un ģimenes saites ir Dievam ļoti svarīgas.
Ceturtais bauslis: “Tev būs godāt savu tēvu un māti” (5Moz 5:16) ir domāts, lai stiprinātu ģimenes saites. Pirmie trīs baušļi nosaka, kādām vajadzētu būt mūsu attiecībām ar Dievu, bet pārējie septiņi nosaka, kādām vajadzētu būt mūsu attiecībām ar līdzcilvēkiem. Un pats pirmais no šiem ir “godā tēvu un māti.”
Ģimene un ģimeniskas saites sākas ar tēvu un māti. Tēvs un māte atspoguļo kaut ko par Dieva autoritāti, mīlestību un gādību. Tāpēc baušļu sadaļa “tev būs mīlēt savu tuvāko, kā sevi pašu” (3Moz 19:18) iesākas ar vecākiem.
Sestais bauslis – “tev nebūs laulību pārkāpt” (5Moz 5:18) arī ir domāts, lai stiprinātu un sargātu ģimeni. Pāvils vēstulē efeziešiem Rakstu vietā, kas tiek lasīta laulību ceremonijā, saka, “Tādēļ cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai un abi kļūs par vienu miesu. Šis noslēpums ir liels: es to attiecinu uz Kristu un draudzi” (1Moz 2:24; Ef 5:31-32). Pāvils attiecina laulību uz ko lielāku nekā tikai divi cilvēki, kuri apņēmušies mīlēt un cienīt viens otru līdz mūža galam. Viņš saka, ka laulība atspoguļo Kristus mīlestību uz savu draudzi – sieva paklausa vīru, kā draudze paklausa Kristu; bet vīrs mīl sievu, kā Kristus ir mīlējis draudzi, pats nododamies viņas labā (Ef 5:24-25). Visās labās, veiksmīgās laulībās ir jābūt šīm divām lietām – cieņai un mīlestībai. Laulības pārkāpšana nerāda ne cieņu, ne mīlestību. Un bieži tāpēc, ka trūkst cieņa un mīlestība, rezultāts ir laulības pārkāpšana. Tādēļ sargājiet savas laulības, cienot un mīlot viens otru!
Bet laulību var pārkāpt arī pirms laulības. Vērojiet, kā ir rakstīts, ka vīrs atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai. Tur nav rakstīts, ka tie atstās savu pirmo ģimeni, skraidīs pa pasauli un pārgulēs ar tām, kas pagadās, un tikai tad dibinās savu ģimeni. To darot, laulība jau tiek pārkāpta – tā, kas vēl tikai būs.
Un baušļi “tev nebūs iekārot” (5Moz 5:21) arī ir, lai sargātu ģimeni – lai nogrieztu laulības pārkāpšanu pašā saknē. Jā, ģimene Dievam ir svarīga!
Tas, kas ir svarīgs Dievam, vajadzētu būt svarīgam arī mums. Un, ja ģimene ir svarīga Dievam un mums, tad var garantēt, ka Dieva ienaidniekiem būs mērķis to sagraut. Tā nav nejaušība, ka mūsdienās daudzas progresīvās idejas cenšas destabilizēt ģimeni. Ģimene ir tā vieta, kur mēs mācāmies mīlestību un iecietību. Ģimene ir tā vieta, kur mēs mācāmies dzīves pamatus un kristiešu aprindās, mācāmies par Dievu un ticību.
Es nesen lasīju, ka viens no komunistiskajiem pamatprincipiem, kā destabilizēt ģimeni, bija, lai valsts audzina bērnus, tad cilvēki būs “brīvi”, lai realizētu savu potenciālu. Bērnudārzi un skolas varbūt ir neatņemama sastāvdaļa mūsdienu bērnu audzināšanā, bet ieklausieties, ko es tikko teicu – bērnu audzināšana. Bērnu audzināšana ir vecāku atbildībā, nevis valsts. Iedomāsimies, ja mēs vestu skolas sistēmu līdz galējībai. Vecāki rada bērnus, atdod tos valstij, kur tie tiek audzināti pēc valsts ieskatiem. Ir daudz romānu rakstīti par distopiskām sabiedrībām. Šāda “pareiza domāšana” netika mācīta tikai PSRS, bet arvien vairāk un vairāk Latvijā un Rietumos. Un tas, ko var redzēt sociālos medijos, liek kūpēt galvai. Es uzdrošinātos teikt, ka tas viss ir sātaniski.
Bet sūdzēšanās par to neko nemainīs. Vecākiem ir pienākums ne tikai gādāt par saviem bērniem, bet tos mīlēt, tos lolot, tos disciplinēt, tos audzināt. Sekot līdz, ko bērni mācās. Ir vērts to pārrunāt, diskutēt – nevis lasīt morāli, bet mācīt saviem bērniem kritiski domāt caur patiesības prizmu. Dievs šo uzdevumu ir uzticējis vecākiem un nevienam citam. Vecvecāki vai citi radi var nākt palīgā (un tas ir ļoti labi, ja tas notiek), bet atbildība ir vecāku rokās. Mēs nevaram pasargāt savus bērnus no visām briesmām miesā vai prātā, bet mēs varam dot bruņas un ieročus, lai tie paši spēj atšķirt labu no ļauna.
Neviens cilvēks nav kā sala – izolēts no pārējiem. Mēs visi esam saistīti. Ģimenē mēs to redzam visskaidrāk. Paaudze gādā par paaudzi, viens palīdz otram. Tas ir labi, un tā tam jābūt.
Bet ko darīt, ja tas tā nav? Ko darīt, ja ģimenē ir tikai māmiņa ar bērniem? Ko darīt ģimenei, kur ir tikai tētis un mammas nav? Vai Dievs ir atmetis to ģimeni? Nekādā ziņā nē! Dievs nav plānojis, ka tas tā būtu. Dievs neplāno ciešanas ciešanu dēļ. Ciešanas nāk grēku seku dēļ. Tomēr grēku piedošana ir Dieva specialitāte. Viņš grib stiprināt un palīdzēt cilvēkiem, kur viņi atrodas un vest viņus dziļāk savā valstībā. Lai to darītu, visbiežāk Dievs strādā caur citiem cilvēkiem – vai tie būtu tuvi radi vai draugi. Un tieši šeit mums – Baznīcai, draudzei – ir jāstrādā vairāk un plašāk. Dievs deva pavēli savai tautai: gādāt par atraitnēm un bāreņiem. Baznīcai, draudzei, kā organizācijai ir grūti kampaņveidā kaut ko mainīt, bet Baznīca, draudze, kā dzīvs organisms, kas sastāv no dzīviem cilvēkiem, kam ir acis “pierē”, var redzēt, kā dzīvo mūsu tuvākais (Mildas tante mūsu mājās, kolēģis Jānis darbā, un tas cilvēks—tur, kas sēž trīs rindas man priekšā baznīcā), un, kad esam ievērojuši, mēģināt palīdzēt. Tā ir mūsu – kristiešu atbildība – stiprināt ģimenes mums tuvumā.
Kā veidot stipru ģimeni? Pirmais un primārais ir veidot attiecības ar Dievu. Ja mēs atvēlēsim Dievam pirmo vietu mūsu dzīvēs, tad vieglāk būs sakārtot pārējo. Dzīves prioritātēm vajadzētu iet šādā secībā: Dievs, ģimene, darbs. Mēs visi zinām, kas notiek ar ģimenes dzīvi, ja darbs un profesija iet tai pa priekšu. Tas pats notiek, ja kaut kas iet Dievam pa priekšu. Dievs, ģimene, darbs. Es zinu, ka Anna Brigadere teica Dievs, daba, darbs; bet atcerēsimies: Dievs, ģimene, darbs.
Šādā sakarā pirmais, ko var ieteikt ģimenēm, kas vēlas stiprināt savstarpējās saites, kā arī saites ar Dievu, ir regulāri lūgt kopā. Vecāki, lūdziet ar saviem bērniem pirms maltītes, pirms gulētiešanas, kad kāds ir slims, kad kādam iet grūti. Neuztraucies par valodu. Lūgšanas spēks neatrodas vārdos, ko lūgsiet. Lūgšanas spēks atrodas Dievā, kam mēs lūdzam. Mazajā katehismā ir gan galda lūgšanas, gan citas lūgšanas, ja vajag palīdzību, kā lūgt. Laiks, kas ir kopā pavadīts lūgšanās kā ģimenei, ir ļoti spēcīgs rīks ģimenes stiprināšanai. Atslēga ir regularitāte un nodošanās. Ja apņematies lūgt kopā kā ģimene, tad dariet to regulāri (kā jau minēju, pirms maltītes un gulētiešanas ir ļoti laba paraža).
Kopā nāciet uz dievkalpojumiem. Tas arī veicina ģimenes saišu stiprināšanu. Varat arī lasīt Bībeli kopā kā ģimene.
Ko darīt, ja visi negrib to darīt? Jēzus sauca draudzi par ģimeni un aicina cilvēkus ienākt šajā ģimenē. Ja nevarat lūgt kopā kā ģimene, vai nākt kopā kā ģimene uz dievkalpojumiem, tad lūdziet paši, un kopā ar brāļiem un māsām Kristū. Nevar uzspiest saviem tuvākajiem nākt uz baznīcu – es runāju vairāk par laulātiem draugiem un vecākajiem (pusaudžu) bērniem. Mazos bērnus vajadzētu vienkārši ņemt līdzi un parādīt, kas viņiem jādara un kā. Bet neticīgos vai negribīgos laulātos draugus vajag aicināt nākt. Jums vajag aizlūgt par viņiem un darīt labu viņiem, lai viņi gribētu nākt līdzi. Nekad nedrīkst nosodīt vai noraidīt, jo ar tādiem paņēmieniem nekas nesanāks. Jēzus uzvarēja pasauli ar mīlestību. Mīlestībai vajadzētu būt arī mūsu motivācijai.
Ģimenei arī vajadzētu pavadīt laiku kopā. Kopīgs mielasts katru vakaru vai vismaz reizi nedēļā ir nepieciešams labu ģimenes saišu uzturēšanai. Jēzus ēda kopā ar saviem mācekļiem ne tikai tāpēc, ka Viņš gribēja ēst. Ēst kopā ir draudzības apliecinājums un veids, kā mēs stiprinām mūsu saites. Dievs mūs ir radījis tādā veidā. Tāpēc draudzei pēc dievkalpojuma ir sadraudzība – lai stiprinātu savstarpējas saites draudzē.
Ģimenei vajadzētu arī darīt citas aktivitātes kopā—izklaidēties, priecāties kopā. Angļu valodā runājošiem ir tāds teiciens: “a family that plays together, stays together” ģimene, kas spēlējās kopā, paliek kopā.
Pēc tam, kad Dievs radīja visu pasauli un deva šo pasaules pārraudzību Ādamam, Viņš redzēja, ka “nav labi cilvēkam būt vienam” (1Moz 2:18). Viņš radīja Ievu un svētīja viņu savienību pirmajā laulībā. Dievs dibināja ģimeni, pirms tika dibināta jebkāda organizācija, biedrība vai valdība. Dievs dibināja ģimeni un to svētīja. Es novēlu katrai ģimenei Dieva svētību. Priecīgu Ģimenes dienu!