“Gribi redzēt debesis ?”, 15.12.2021. (K.Zikmanis)

Teksti: Zah 3:1–10; Atkl 4:1–8; Mt 24:45–51

“Tūliņ es tapu aizrauts garā, un raugi: goda krēsls celts debesīs; goda krēslā kāds sēdēja.” (Atkl 4:2)

Cilvēki pēc būtības ir ziņkārīgas būtnes. Mēs gribam zināt, kas notiks, kad notiks, kā tas notiks u.t.t. Ir smalka līnija starp zinātkāri un ziņkārību. Ir atšķirība starp to, ka es vēlos pazīt kādu cilvēku un zināt vairāk par viņu (zinātkāre) un prasīt, cik naudas viņam ir kabatā (ziņkārība). Ir lietas, ko mums būs zināt un varam zināt, un lietas, ko mums nebūs zināt un nevaram zināt. Bet ir daļa mūsos un ne tā labākā daļa, kas vēlas lūrēt atslēgas caurumos un uzzināt to, ko citi nezina. Mēdiji un it sevišķi dzeltenā prese un sociālā mēdija no tā vien dzīvo. Tenkas, baumas un klačas – visas ir balstītas šajā kārībā uzzināt kādu privātu un citiem nezināmu informāciju.

Kas notiek laicīgajā sfērā, notiek arī garīgajā sfērā, kad cilvēki vēlas zināt vairāk nekā to, kas ir atklāts Bībelē. Kā sauc eņģeļus, cik viņi ir, kādā hierarhijā viņi ir sakārtoti, piemēram. Bībele daudz par to nerunā. Mēs zinām par ercenģeli Miķeli un Gabriēlu, un par kritušo eņģeli Sātanu, bet ne vairāk. Mēs zinām, ka eņģeļiem ir hierarhija, bet kāda, tas ir tikai balstīts tradīcijā, nevis Bibliskajā atklāsmē. Un cik ir eņģeļu? Nezinām. Daudz. Mēs nezinām skaitu, bet viena trešdaļa krita līdz ar Sātanu.

Es šo pieminu, jo šajā Adventa laikā, kad pievēršam uzmanību Kristus otrajai atnākšanai, ir daudzi, kuri sludina, ka viņi zina, kad tas būs. Tas nav nekas jauns Kristus Baznīcā. No apustuļu rakstiem varam nojaust, ka viņi domāja, ka Kristus nāks atpakaļ jau viņu dzīves laikā. Vairākas sektas un kulti ir cēlušies no domas, ka Kristus ir teju pie durvīm. Atcerieties baptistus Latvijas laikā, kuri pameta Latviju, un aizceļoja uz Brazīliju dēļ “pravietojumiem”, ka tur varēs pārciest pēdējos laikus. Jehovas liecinieki un mormoņi (jeb “Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca”) piedzima līdzīgos apstākļos – lai aizbēgtu no “mirušās” Baznīcas un sagatavotu sevi “pareizajā” baznīcā.

Bet Jēzus brīdināja, ka viltus Kristi un viltus pravieši nāks un samulsinās tautu. Šajā sakarā, kad Jēzus brīdināja mācekļus, kad viņi redz visādas briesmu lietas notiekam, “lai tad tie, kas ir Jūdejā, bēg kalnos” (Mt 24:16), Viņš nerunā par Pastaro dienu, bet par Jeruzālemes drīzo izpostīšanu. Kad Pastarā diena nāks, tā nāks visur – nebūs kur bēgt.

Laiks tam sagatavoties ir tagad, kā Jēzus teica šodienas līdzībā. Darīsim to, kas jādara tagad – sagatavojot savu sirdi grēksūdzē, vārdā un sakramentā, un darot labus darbus kā ticības augļus. Sludinot un izdzīvojot miera evaņģēliju. Patiesi izdzīvot savu ticību no sirds un, paļauties uz Kristus žēlastību, ir vienīgais veids, kā sagatavoties Beigu laikiem, nevis mēģināt izkalkulēt To dienu. Jo, ja mēs domājam, ka Kristus nākšana būs tad-un-tad, un tas nenotiks, mēs varam ieslīgt slinkumā vai vēl briesmīgāk – neticībā un būt kā ļaunie kalpi Jēzus līdzībā. Tāpēc mums nebūs zināt To dienu, bet mums būs turēties pie Kristus un Viņa žēlastības līdzekļiem, lai būtu gatavi vienmēr, un lai ļaunais ienaidnieks mūs nepieviļ.

Vēl viena tēma, kas liek cilvēku ausīm niezēt, ir ziņas par pēcnāves dzīvi, par debesīm. Atkal Bībele ir ļoti skopa par šo tēmu. Visvairāk mēs lasām Atklāsmes grāmatā, piemēram, šodienas lasījumā par Dieva troni un 24 krēsliem ap troni. Tas atgādina karalisko galmu, kur ķēniņš uzklausa tiesas prāvas un pasludina spriedumus. Citur lasām par visiem eņģeļiem un debesu pulkiem, kā mēs dziedam pie dievgalda, kas slavē Dieva Jēru mūžīgi. Pāvils tika aizrauts uz debesīm un rakstīja, ka redzēja un dzirdēja lietas, ko nedrīkst izklāstīt (2Kor 12:4). Ja Pāvils, kurš sarakstīja daudz no Jaunās Derības, nevar izpaust, ko viņš redzēja debesīs, tad mums to noteikti nebūs zināt.

Pēdējos gadu desmitos ir iznākušas vairākas it kā kristīgās grāmatas, kas stāsta par kādu cilvēku vai bērnu, kas nomiris un aizgājis uz debesīm, un raksta par to, ko viņš vai viņa ir redzējusi. Nesen lasīju, ka viens no šiem bērniem, kurš tagad ir pusaudzis, atsauca savu rakstīto, jo tie visi bija izdomājumi. Ģimenē bija krīze, vecāki šķīrās, un viņš ir gribējis uzmanību, un pelnīt mammai naudu.

Ir viltus mācītājs Amerikā vārdā Džesijs Duplantis, kurš gadiem ir stāstījis pasakas par to, ka viņš līdzīgi Pāvilam, vai miesā vai ārpus miesas, Dievs zina, tika aizrauts debesīs. Bet pretēji Pāvilam, viņš ļoti vēlas stāstīt, ko viņš ir tur redzējis. Un ne tāpat vien, bet pret “ziedojumu”, un, jo vairāk tiek ziedots, jo vairāk Dievs svētīs, viņš saka. Kā viens biblisks mācītāju kritiķis saka, ka māc. Džesija stāsts izklausās drīzāk pēc tūristu gida stāstītā – viņš stāsta par kalniem un ielejām, par strautiem un zaļām pļavām. Viņš it kā satiek Ābrahāmu, Dāvidu un Pāvilu, kuri tiek aprakstīti kā pēc karikatūras. Ja Atklāsmes grāmatā pirmais un bijājamākais – Jānis satiek Jēzu Kristu visā savā godībā – tad Džesijs stāsta savu pasaku, lai tas pakāpinātos līdz Jēzum, kā kulminācijas punktam. Un kāpēc Jēzus ir izsaucis Džesiju debesīs? Lai pateiktu, ko svarīgu, vai ne? “Saki maniem bērniem, ka Es nāku drīz!” Tā ir tā lielā vēsts – Es nāku drīz!? To Viņš bija jau teicis Jānim Atklāsmes grāmatā! Kāpēc ir jāatklāj to, kas jau atklāts? Atbilde? Lai apmierinātu mūsu ziņkāri, un, bez šaubām, lai pelnītu naudu uz mūsu lētticību.

Kā kristiešiem būt gataviem nozīmē būt gudriem un neticēt katram garam. Antikrista gars ir jau pasaulē un maldina daudzus. Tāpēc es saku, mūsu stiprā pils ir turēties pie Jēzus, Viņa vārda un sakramentiem. Lūdziet bez mitēšanās un esiet gatavi! Nesniedzieties pāri mēram, bet turieties pie tā, kas ir jau atklāts Bībelē. Nemeklējiet vairāk nekā to, savādāk tas robežojas ar ezotēriku un okultismu. Es nesen lasīju, ka tāpēc, ka Dievs ir mūžīgs, mums būs mūžība, lai iepazītu Viņu arvien dziļāk un dziļāk.

Lai Dievs dod, ka mēs esam apmierināti ar to atklāsmi, ko Dievs mums jau ir devis, pateicīgi par tiem mierinājumiem, ko Viņš mums dod, un pietiekami gudri, lai turētos pie Viņa un Viņa žēlastības līdzekļiem. Āmen.