“Izmainītā kārtība” (04.04.2021)

Teksti: Rm 6:2-5; Mt 28:1-10

“Bet sargi drebēja aiz bailēm un kļuva kā miruši.” (Mt 28:4)

Kristus ir augšāmcēlies! Patiesi augšāmcēlies!

Ar šādiem vārdiem kristieši visā pasaulē cits citu sveic šajos vispriecīgākajos svētkos. Kā jau es teicu Zaļajā ceturtdienā, viss Dieva valstībā ir otrādi un Kristus augšāmcelšanās svētki nav izņēmums. Laiks tiek attīts atpakaļ, jo Kristū viss tiek darīts jauns. Nāve zaudē savu varu pār mums, jo Kristū ikviens ticīgais tiek izglābts. Ellei vairs nav dzeloņa, jo Kristus elles varu tai ir atņēmis, un tā gaida vienīgi sātanu ar saviem dēmoniem un nolādētajiem. Kristus ir augšāmcēlies – kārtība kāda tā bija līdz šim, ir izmainīta mūžīgi.

Bet kas ir Kristus augšāmcelšanās svētki? Ar ko mēs varam tos salīdzināt? Un ko tie nozīmē man? Ir dažādi, bet ja godīgi, diezgan neveiksmīgi salīdzinājumi. Daži salīdzina šos svētkus ar taureni, kas ieiet savā kūniņā, lai iznāktu kā skaists taurenis. Jēzus tika guldīts kapā un ietīts kā kūniņā, lai trešajā dienā augšāmceltos citādāks, nekā Viņš bija iepriekš. Bet Viņš nekļuva pavisam citādāks! Mācekļi Viņu atpazina, Viņš joprojām ir cilvēks un darīja cilvēciskas lietas, piemēram, ēda un dzēra. Nē, tauriņa līdzība neder!

Tad ir līdzība ar zemes mošanos – zeme ziemā iet gulēt, lai pamostos jaunā spēkā pavasarī. Tas arī neder! Kristus mira, nevis tikai gulēja, un Viņš to darīja vienu reizi par visām reizēm, nevis gadu no gada.

Es domāju, ka izņemot tos svētīgos aculieciniekus, kuri redzēja, aptaustīja un bija kopā ar augšāmcelto Kristu, neviens nevar raksturot to, kā tas bija.  Šie aculiecinieki laimīgā kārtā mums ir atstājuši Jauno Derību, kur mēs caur Svēto Garu varam arī piedzīvot to pašu, ko viņi.

Es ticu, ka tas notika tieši tā, kā ir rakstīts, un šī rakstītā liecība dod man pārliecību, ka tik tiešām Kristus nav miris, bet Augšāmcēlies. Un kas vēl? Viņš solīja, ka mēs sekosim Viņam Augšāmcelšanā. Kā Pāvils drosmīgi raksta, ka kaut šai dzīvē mūsu miesa tiek sēta, t.i., aprakta negodā, tā augšāmcelsies godībā, kaut tiek aprakta dabīga miesa, Pastarā dienā, tāpat kā Jēzus cēlās, tā mēs augšāmcelsimies. (1Kor 15:43-44)

Kāpēc es esmu par to pārliecināts? Jūs smiesieties! Sīko detaļu dēļ, kas ir saglabājušās tekstā. Es stāstīju, ka Dieva valstība ir apgriezta valsts, kur kalpi kļūst par kungiem un kungi par kalpiem, kur augstākais kalpo zemākajam un augstākais likums ir mīlestība. Kristus personā mēs redzam, ka sauss koks kļūst par ūdens avotu, un ka pat nāve tiek pārveidota dzīvībā.

Kristus kapu apsargāja spēcīgi Romas karavīri, lai novērstu jebkādus neatļautus nodarījumus. Viņi bija nopietni vīri ar nopietnu uzdevumu. Kas notika Lieldienu rītā? Parādījās eņģeļi, notika zemestrīce, un mēs lasām: “Sargi drebēja aiz bailēm un kļuva kā miruši.” Atkal parādās Dieva apgrieztā valstība. Spēcīgi vīri drebēja un kļuva kā miruši. Tas, kas bija miris, ir dzīvs, bet tie, kuri bija dzīvi, ir kā miruši. Cik komiski!

Mēs – kristieši zinām un ticam, ka Kristus ir dzīvs. Par to nav šaubu! Mēs, kas bijām grēkos miruši, caur Kristu esam dzīvi. Mēs, kas drebējām aiz nāves bailēm, varam stāvēt ar Kristu un teikt: Viņš ir dzīvs un es līdz ar Viņu.

Kristus ir augšāmcēlies! Patiesi augšāmcēlies! Āmen.