Teksti: Īj 2:1–13; Apd 9:1–9; Jņ 6:22–40
“Jēzus tiem atbildēja: “Dieva darbs ir tas, ka jūs ticat uz To, ko Viņš ir sūtījis.”” (Jņ 6:29)
Šodienas evaņģēlija teksts ir no garāka stāstījuma, kas iesākas iepriekšējā nodaļā. Jēzus māca ļaudis pie Galilejas jūras un saka mācekļiem, lai tie viņus paēdina. Jūs zināt šo stāstu. Mācekļi sūdzējās, ka viņiem nav ar ko, tikai piecas maizes un divas zivis: kas tas ir uz tik daudz ļaudīm? Jēzus tad veic brīnumu un pavairo maizes un zivis tā, ka tiek paēdināti 5000 vīri, nepieskaitot sievas un bērnus, un palika pāri 12 grozi ar druskām. Iespaidīgi! Viens no ievērotākajiem brīnumiem Jaunajā Derībā, kas neatstāja nevienu liecinieku neiespaidotu.
Pēc tam, sūtot mācekļus prom savās laivās, Jēzus pavada vakaru lūgšanās, bet vēlāk pievienojas viņiem slavenajā gadījumā, kad Viņš staigā pa ūdens virsu. Atkal iespaidīgs brīnums, kas neatstāj nevienu liecinieku neiespaidotu. Kopā ar visiem citiem brīnumiem, ko Viņš veica, Jēzus mācēja piesaistīt uzmanību.
Tagad Jēzus ir otrā krastā un ļaudis, kas bija klāt maizes pavairošanas brīnumā, ir sekojuši Viņam un no konteksta var saprast, ka viņi vēlas redzēt vēl vairāk brīnumu. Nevaram par to viņus vainot, vai ne? Brīnumi pēc būtības ir satricinoši – tie ir kaut kas ārkārtējs, kaut kas pārdabisks, kas piesaista uzmanību. Dievs vēstures gaitā, vai tas būtu caur Mozu, kādiem no praviešiem, vai vēlāk caur apustuļiem, ir lietojis pārdabisko, lai piesaistītu uzmanību un vēl svarīgāk – apstiprinātu sava vārda patiesumu. Dievs dara brīnumus, lai apstiprinātu savu vārdu un apstiprinātu to cilvēku autoritāti, kas to sludina un māca. Kā iemiesotu Dieva vārdu, Dievs apstiprināja Jēzus kalpošanu caur zīmēm un brīnumiem.
Bet ir viegli apstāties pie brīnumiem un neredzēt, kas stāv aiz tiem. Ļaudis pēc maizes pavairošanas atnāca pie Jēzus un neveikli mēģināja uzsākt sarunu ar Viņu, prasīdami diezgan nesvarīgu jautājumu: kad Tu uz šo krastu atnāci? Kad Tu uz šejieni atnāci?! Vai nav vienalga!? Vai nav svarīgāki jautājumi, ko uzdot? Tādi kā, vai Tev, kas acīmredzami esi nācis no Dieva, vai Tev ir, ko mums stāstīt? Vai Tev nav kas būtisks un svarīgs, ko mums mācīt, aizrādīt, pateikt? Bet nē! Viņi grib zināt, vai tikai spēj vaicāt, kad Viņš ir ieradies.
Tas varbūt ir līdzīgi mums mūsu lūgšanās un savā klusuma laikā ar Dievu. Ir vieglāk runāt par virspusējiem jautājumiem – par to, kas mums vajadzīgs, par tiem, par kuriem mēs vēlamies aizlūgt, par palīdzību ikdienas dzīvē (visas svarīgās lietas pašas par sevi), nekā atklāt savas visdziļākās problēmas, to, kas patiešām mūs urda pašos sirds dziļumos. Ikdienas steigā varbūt nav laika un iespēja aizrakties līdz saknēm, bet atrast laiku klusumam un rimtumam ir nepieciešams ikvienam, lai mēs varam sadzirdēt to, ko Dievs mums saka, kad mūsu sirds ir klusa un pierimusi.
Jēzus šiem cilvēkiem atbild ar pārsteidzošiem un tiešiem vārdiem. “Patiesi, patiesi Es jums saku: ne tādēļ jūs meklējat Mani, ka redzējāt zīmes, bet tādēļ, ka jūs esat no tām maizēm ēduši un paēduši” (Jņ 6:26). Es vēlos izcelt divas svarīgas domas šajā teikumā. Pirmais: nav gluži tā, ka cilvēki nav meklējuši Jēzu zīmju dēļ. Kā jau teicu, zīmes un brīnumi saista uzmanību, bet šī uzmanību labākā gadījumā ir sekla un virspusēja. Bieži tie, kuri meklē brīnumus, alkst pēc vairāk brīnumiem, bet nemeklē brīnumu avotu. Ir viegli meklēt brīnumus, nevis Brīnumdarītāju. Tādēļ Jēzus atklāj īsto iemeslu, kādēļ cilvēki ir nākuši Viņu meklēt. Un tas ir otrais: viņi nāk nevis Jēzus dēļ, bet sevis dēļ. Viņi ir ēduši no tās maizes un paēduši. Viņi ir dabūjuši to, ko viņi ir meklējuši, vai pēc kā ilgojušies. Viņi nemeklē patiesību, bet savu iekšējo ilgu apmierinājumu. Īstenībā viņu meklēšana ir ļoti savtīga. To Jēzus viņiem saka. Jūs neesat šeit Manis dēļ. Jūs esat šeit savu vēderu dēļ.
Tas, ko Jēzus saka, ir ļoti svarīgi! Kādēļ mēs esam šeit? Ko mēs meklējam? Daudzi varbūt atbild, ka meklē mieru, prieku. Citi atbildētu, ka meklē dziedināšanu miesai vai dvēselei. Kāds varētu atbildēt garīgākā līmenī un teikt, ka meklē pestīšanu Jēzū Kristū. Un varbūt tās visas ir labas atbildes. Bet visas šīs atbildes ir centrētas ap vienu lietu – mani pašu. Es nāku, lai saņemtu. Jēzus norāda uz ko citu. “Strādājiet nevis iznīkstošās barības dēļ, bet tās barības dēļ, kas paliek mūžīgajai dzīvībai” (Jņ 6:27). Nelieciet par mērķi to, kas tiek apmierināts šajā dzīvē, bet mērķējiet uz to, kas paliek mūžīgi – uz Mani. Citur Jēzus saka tā: “Meklējiet vispirms Dieva valstību un Viņa taisnību, tad jums viss pārējais tiks iedots” (Mt 6:33). Mūsu mērķim nevajadzētu būt tam, ko Jēzus var mums dot, bet Jēzu pats. Dievam vajadzētu būt mūsu meklējumu centram, nevis Dieva dāvanām, jo dāvanas nāk un iet, bet vienīgi Viņš paliek. Pāvils to izsaka šādi: “No Viņa, caur Viņu, uz Viņu visas lietas. Viņam lai gods mūžīgi!” (Rm 11:36).
Ja domājam par to dziļāk, mēs esam sanākuši, nevis tikai lai saņemtu, bet lai satiktos ar Visvareno un dotu Viņam godu un slavu. Viņš ir iemesls, kādēļ mēs sanākam kopā. “Jo Viņā mēs dzīvojam un rosāmies, un esam” (Apd 17:28). Atklāsmes grāmatā mēs redzam mazliet no tā, kas mūs sagaida debesīs, kur miriāžu miriādes Viņu slavēs, sakot: “Cienīgs ir tas Jērs, kas tapa nokauts, ņemt spēku, bagātību, gudrību, stiprumu, godu, slavu un pateicību!” (Atkl 5:12). Jēzus ir mūsu mērķis. Nekas cits.
Jēzus ir ļoti taktisks ar tiem, kuri meklē palīdzību pie Viņa. Viņiem varbūt ir skaidrs, ko viņi grib lūgt no Jēzus – dziedināšanu, brīnumu, palīdzību. Bet bieži vien Jēzus noved sarunu no virspusējas vajadzības uz dziļākas garīgas nepieciešamības apzināšanos. Tas ir skaidrs Jēzus sarunā ar samārieti pie akas. Viņi sāka runāt par parastu ūdeni un beidz ar to, ka Jēzus sevi atklāj kā mesiju, kas dod dzīvo ūdeni. Jēzus pie Pilāta pat noved gubernatora domas pie patiesības meklēšanas. Šodien, kad Jēzus ir izaicinājis pūļa meklēšanu pēc laicīgiem labumiem, Viņš aicina viņus meklēt dziļāk, pamatīgāk. Tie, sapratuši Jēzus mājienu, nonāk pie lietas būtības: “Ko lai mēs darām, lai strādātu Dieva darbus?” (Jņ 6:28). Citos vārdos – kas mums jādara, lai tiktu pie Dieva? Šis ir jautājums, kas atklāti vai zemtekstā ir ticis jautāts cauri gadu simtiem. Kas man jādara, lai dabūtu Dieva uzmanību, labvēlību, žēlastību? Visu pasaules reliģiju atbilde ir vienāda: dari labus darbus, uzkāp pats Dieva kalnā, palīdzi sev, lai Dievs tev palīdzētu. Visas izņemot kristietību. Dieva atbilde gan Vecajā gan Jaunajā Derībā ir tā pati: “Viņš atspirdzina manu dvēseli un ved mani pa taisnības ceļiem Sava Vārda dēļ” (Ps 23:3). Sava Vārda dēļ. Viņš mums nepalīdz dēļ tā, ko esam darījuši, bet dēļ tā, kas Viņš ir.
Un tādēļ, ka Viņš to dara sava Vārda dēļ, Jēzus saka centrālos vārdus Jaunajā Derībā: “Dieva darbs ir tas, ka jūs ticat uz to, ko Viņš ir sūtījis.” Ja gribam darīt to, ko Dievs ir gribējis, tad mums ir jātic Jēzum. Jāliek Viņu centrā. Jāmeklē Viņu pāri visām lietām. Ticēt Jēzum ir svarīgākais. Tādēļ Luters Mazajā katehismā saka atkal un atkal, ka “mums būs Dievu pār visām lietām bīties, mīlēt un uz Viņu paļauties.” Pāri visām lietām. Jēzum ir jābūt pirmajā vietā mūsu dzīvēs, nevis tam, ko Viņš var mums labu darīt, bet Viņš pats.
Ja jūs sekojat lasījumiem LELB mājaslapā, šonedēļ sākas lasījumi no Ījaba grāmatas. Ījaba grāmata ir grūta grāmata, kas apskata sarežģītu jautājumu par taisno ciešanām. Ījabs ir taisns vīrs, kurš vienā traģēdijā pēc otras zaudē savu bagātību, savus bērnus un beigās tiek satriekts ar briesmīgu slimību. Virspusēji mēs varam teikt, ka mācība ir par to, ka nevar vilkt vienādības zīmi starp grēku un nelaimi. Bet dziļāka mācība ir atrodama Ījaba reakcijā – viņš nezaimo Dievu, ir gatavs paciest to, ko Dievs ir pieļāvis viņa dzīvē, un liek Dievu savas dzīves centrā. Slavenajā citātā viņš saka “Kaut Viņš mani nokautu, es Viņu uzticēšu!” (Īj 13:15 [mācītāja tulkojums]). Šī doma, ka es slavēšu Dievu jebkurā gadījumā, vai notiks kas labs vai kas ļauns, ir atkārtota praviešos, sevišķi Habakuka grāmatā (Hab 3:17), un tā atbalsojas arī Jēzus teiktajā šodien. Nemeklējiet tikai labumu no Dieva, bet meklējiet Dievu pašu! Negaidiet, ka Jēzus darīs jums labu, pirms jūs ticat, bet ticiet Jēzum vienalga, jo tikai Viņš ir cienīgs un uzticams. Vienalga, kas notiks jūsu dzīvē, lieciet Jēzu centrā! Lai Dievs mūs uz to svētī! Āmen.