Kāds ir zaglis un laupītājs?, 24.mart.2021. (D.Sargūns)

Teksti: Rm 10:14-21; Jņ 10:1-18

Jēzus māca par draudzes ganu. Mums Jēzus atgādina, ka ir tikai divu veidu gani: gani un zagļi jeb laupītāji. Zagļi jeb laupītāji vēlas, lai tos uzskata par ganiem, bet Jēzus šodienas lasījumā māca, ka tie nekad tādi nebūs. Kārdinājumos zagļi avis pamet.

Labs piemērs ir augstā priestera amats, kad Jeruzālemes templis tika atjaunots. Augstā priestera pamatuzdevums bija jūdu sabiedrības vadīšana un interešu aizstāvēšana Romas varas priekšā, un salīdzināšanas dienas upura upurēšana par saviem un tautas grēkiem. Tomēr Israēla teritoriju bija okupējusi Romas impērija, tās interesēs bija, lai augstais priesteris kontrolētu ebreju sabiedrību. Šīs situācijas dēļ augstais priesteris nonāca konfliktā, jo reprezentēja gan jūdus, gan impērijas varu.

Mūsdienās viltus gans var dažādos veidos nolikt blakus Dieva plānam kalpošanā savas intereses, bet princips, ko Jēzus mācījis, nemainās (Mt. 6:24): “Neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb viņš vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai.” Manta vai personīgās intereses viltus ganam jeb zaglim būs noliktas augstāk par Dievu. Šāds cilvēks gan var būt pamanāms uzreiz, gan tikt pamanīts ar laiku, tomēr meli vienmēr atklāsies.

Kāds ir zaglis un laupītājs? Labi zagļa domāšanas principu atklāj Salamans (Sal. 9:17): “Zagts ūdens cik labs, un slepena maize tik tīkama.Zaglis ir gatavs cita cilvēka mantu iemainīt pret savu godu, tāpat zaglis neredz sev piederošajai mantai īsto vērtību. Tā ir ar zagli gan Salamana sakāmvārdā, gan Jēzus līdzībā. Jēzus atklāj zagļu patieso dabu, zaglis nenovērtē to, kas viņam pieder un ir uzticēts. Cilvēks, kas zog, meklēs kā iegūt vēl, jo savs īpašums nav pietiekami labs.

Tāpēc Jēzus ar tik lielu pārliecību māca, ka zaglis savas avis pamet, lai ietu pēc tā, kas viņam šķiet vērtīgāks par avīm. Šāds cilvēks neredz Dievu kā savu lielāko autoritāti kārdinājumos. Savas vajadzības un vēlmes kļūst šādos brīžos svarīgākas par uzticēto pienākumu rūpēties par avīm. To cilvēks neievēro un krīt kārdinājumā, vienlaicīgi viņš atstāj sev uzticētos cilvēkus.

Gans ir atbildīgs par cilvēkiem. Ja zaglis nenāk pa durvīm, rodas jautājums, ko zaglis nāk zagt?  Zaglis nāk zagt avis. Jēzus vispirms šeit runā par ganu, kas zog avis. Viltus gans jeb zaglis cilvēkos iznīcina ticību, jo avis paliek bez patiesa gana, kas sludina labo vēsti. Avis bez gana ar laiku izklīst un vienas pašas aiziet prom no ticības.

Avju zaglis šīs dienas kontekstā mūsu draudzē var būt sludinātājs vai mācītājs, kurš nevis sludina nepareizi vai māca aplamas lietas, bet personība kura vēlas, lai tu pārej uz citu kopienu vai draudzi. Šie sludinātāji bieži pat nesludina maldus, bet vienkārši ir pārņemti ar naudu vai slavu. Liela nauda, kas ienāk no ziedojumiem, un lielais cilvēku skaits, kuri tos klausās, sāk vadīt šos cilvēkus. Mācītājs vai sludinātājs vēlas vēl vairāk naudas un cilvēku sev apkārt, kas apmierinātu viņa pieaugošās vajadzības pēc slavas un naudas.

Taču ja Jāņa evaņģēliju apskatām plašākā īpaši Jēzus laika kontekstā, tad uzreiz saprotam, par ko Jēzus šeit runā. Šī evaņģēlija devītās nodaļas beigās Jēzus runā par garīgi akliem ganiem, kas bija farizeji, kuri vadīja daļu no jūdiem. No jūdiem daudzi zināja par Mesijas nākšanu un pravietojumiem, kas ar Mesiju tika teikti. Farizeji pravietojumus par Mesiju ļoti nevēlējās attiecināt uz Jēzu, tādēļ viņi Jēzus līdzībā tiek salīdzināti ar zagļiem, jo farizeji nozog jūdos jau zināmo par Jēzu, viņi liek šiem cilvēkiem neticēt pravietojumiem.

Jēzus vārdus 9. nodaļā farizejiem par viņu garīgo aklumu un 10. nodaļas Jēzus līdzību par ganu varam noteikti uzskatīt par vienu kopēju vēstījumu par farizejiem. Bībelē nodaļas sākotnēji nebija, lai teksts kļūtu saprotamāks, kāds tas bija tolaik, dažreiz mums vieglāk to ir lasīt neapstājoties pie nodaļām. Tā būtu jādara arī ar vismaz Jāņa evaņģēlija 9. un 10. nodaļu. Jo 10. nodaļa skaidro Jēzus strīdu ar farizejiem 9. nodaļā pēc aklā vīra dziedināšanas.

Mēs šodien varam mācīties no Jēzus, ko dara un kā rīkojas labais Gans.  (Jņ. 10:11) “Labais Gans atdod savu dzīvību par avīm,” visi, kas kalpo Kristum patiesi, arī ar sevi un savu kalpošanu liecina, ka ir Kristus kalpi un atrodas Viņā. Bībele par pasauli un Dievu izsakās vairākas reizes, piemēram, (1. Kor. 2:4): “un mana runa un mana sludināšana nav pārliecinošā gudrībā, bet Gara un spēka izpausmē.” No šiem Pāvila vārdiem varam secināt, ka pat – izcila gudrība, vadīšanas iemaņas un oratora talants – viltus ganam nesniedz neko, jo viltus gans nedarbojas Garā, bet savā spēkā. Tas draudzi nevar garīgi stiprināt, lai draudze paliktu ticībā un augtu attiecībās ar Dievu. Taču patiesam ganam šādi talanti palīdz labāk publiskajā kalpošanā ar Dieva Vārdu un draudzes veidošanā.

Mēs esam aicināti atcerēties, ka vienīgi Dievs dāvina cilvēkiem ticību un to uztur. Ja gans vai kāds kristietis nestiprina cilvēkus ticībā un cilvēkos ticību vājina, tas nevar būt Dieva kalps, bet vienīgi viltus gans. No šādiem cilvēkiem, kas pretendē, lai tos sauc par kristiešiem vai mācītājiem ir jānovēršas. Šajā kategorijā varam ielikt arī Youtube vai citu interneta vietņu kanālus, kas ar mācīto par Kristu cilvēkus ved prom no Dieva un draudzes kopības.

Būsim uzticīgi Kristum šajā izolācijas laikā, kas mums liek meklēt jaunus veidus kā augt ticībā un pieaugt attiecībās ar Dievu, bet arī atgādina sargāt sevi no pilnīgas paļāvības uz to, ka jebkurš Dieva Vārda pasludinājums stiprina ticību! Paliksim pie vienīgā Labā Gana – Jēzus! Āmen!