“Kāds prieks!”, 15.dec.2019. (K.Zikmanis)

“Priecājieties Kungā vienmēr, es sacīšu vēlreiz – priecājieties!” (Fil 4:4)

Adventa laikam ir četras svētdienas. Četras svētdienas, katra ar savu tēmu, savu uzsvaru, lai fokusētu mūsu uzmanību kaut kam būtiskam. Pirmās svētdienas tēma ir cerība. Otrās – miers. Pēdējās svētdienas tēma ir mīlestība, bet šodien, trešais Advents ir Prieka svētdiena. Četras svētdienas mūs sagatavo pestīšanas svētkiem par godu Jēzu piedzimšanai Betlēmē. Mēs ar cerību gaidām, lai šī pestīšana “katru gad’ no jauna” nāk pie mums. Mēs ar mīlestību stāstam par šo pestīšanu citiem. Mēs miera pilnām sirdīm gaidām no debesīm mūsu Glābēja Otro atnākšanu, kad mūsu prieks būs pilnīgs.

Šī cerība, miers, prieks un mīlestība ir dažreiz blāva, līdzīgi kā vēla, dūmakaina rudens diena, jo dažreiz mums šķiet, ka Dievs ir tālu un nav jūtams. Bet šī cerība, miers, prieks un mīlestība ir tā gaisma, kas spīd pasaules tumsībā, kas nes ticīgajiem mierinājumu, jo Dievs ir sūtījis Ķēniņu, Valdnieku, Atbrīvotāju, kas valdīs patiesībā un taisnībā pār visām tautām un ciltīm. Kā vienu no Gara augļiem, šodien izcelsim prieku – Dieva ieroci pret izmisuma.

Advents un Ziemsvētki ir saistīti ar mazo Kristus bērniņu silītē. Kristus piedzimšana Betlēmē ir vislielākais brīnums pasaules vēsturē, kad Dievs kļuva par cilvēku. Nemirstīgais nāca pie mums mirstīgajiem, kā mirstīgs cilvēks, lai dāvātu mirstīgajiem nemirstību. Dievs iemiesojās. Dievs ietērpās miesā, lai staigātu ar mums, runātu ar mums, saprastu mūs, būtu viens no mums. Kāds tur prieks? Jo Kristū atjaunojās tas prieks, ko pazina Ādams un Ieva pirms grēkā krišanas Ēdenes dārzā, kad Dievs ar viņiem staigāja dienas vēsumā. Kad bija pēdējā reize, kad tu gāji pastaigāties ar mīļoto cilvēku? Kādas bija sajūtas? Tā pati iespēja ir atjaunota Kristū – sarunāties ar Dievu pastaigāties ar Dievu bez bailēm. Kāds prieks!

Bet gaidīt uz kādu notikumu, kas sen jau ir noticis, ir neloģiski. Mēs negaidām, ka Kristus vēlreiz piedzims Betlēmē, bet gaidām Viņu, atnākam no debesīm ar lielu godību un spēku. Advents ir laiks sagatavot mūs Jēzus atnākšanai. Kā cilvēki sapoš māju ciemiņiem un sagatavo visu svētkiem, tā mēs sapošam savas sirdis un sagatavojam sevi uz lielo mielastu, ko Jēzus ir sagādājis mums debesīs. Vakarēdiens ir mazs atgādinājums par to, kas ticīgos gaida. Kāds prieks!

Esmu to teicis, un atkārtoju. Baznīcas gads ir sakārtots tā, ka cauri svētkiem mēs dzirdam pestīšanas stāstu no silītes cauri krustam līdz augšāmcelšanās un Kristus uzkāpšanai debesīs. Ja mēs dzīvosim līdzi šiem svētkiem, mēs piedzīvosim to, ko mācekļi piedzīvoja. Ja mēs dzīvosim līdzi šiem svētkiem, mēs piedzīvosim pestīšanas stāstu pie mums. Kāds prieks!

Advents ir prieka pilns sagatavošanās laiks. Līdzīgi kā pirms Lieldienām ir lielais Gavēnis, kad caur gavēšanu, grēku nožēlu, un nopietnām pārdomām, ticīgie sagatavo savas sirdis Kristus ciešanām un augšāmcelšanai, tā Advents tiek saukts par mazo gavēni. Bet Advents atšķiras no Ciešanu laika ar to, ka Adventa laiks ir prieka pilns. Mēs ar prieku gaidām uz mūsu Kungu. Ja pirms Lieldienām mēs ar lielu nopietnību pārbaudām sevi, lai saprastu, cik tālu mēs esam krituši, un cik liela ir Dieva mīlestība pret mums, mirstot par mums grēciniekiem, tad Adventa laikā mēs ar līksmību gaidām Viņa parādīšanos – gan, skatoties atpakaļ Betlēmes silītē, kur Dievs pie mums atnāca, gan skatoties tagad, kad Kristus ir pie mums Vārdā, Sakramentā, lūgšanā un sadraudzībā, gan skatoties uz priekšu, kad Kristus nāks otro reizi, lai vestu mūs mājās.

Šodien, trešajā svētdienā Adventā, prieka svētdienā mēs darām, kā Pāvils mums māca “Priecāties vienmēr Kungā”. Mēs priecājamies par to, ka tas, ko pravieši ir runājuši par Kristu, piepildījās Jēzus dzīvē. Vecajā derībā ir simtiem pravietojumi par Kristu, kuri visi piepildījās Jēzus dzīvē. Mēs priecājamies par to, ka Dieva Vārds ir uzticams un drošs. Mēs priecājamies par to, ka to, ko Dievs saka, Viņš dara. Un, ja ir simtiem pravietojumi par Kristu, kuri piepildījās Jēzus dzīvē, tad ir vēl simtiem pravietojumi, kuri attiecas uz Viņa otro atnākšanu, kuri visi piepildīsies. Par to mēs arī varam priecāties. Kā skan dziesma: “Kāds prieks! Kāds prieks! Nu Dievs ar mums: Viņš kļuvis mūsu patvērums!” Mēs gaidām mesiju, kurš piedzima Betlēmē. Mēs gaidām mesiju, kurš nāks vēlreiz. Kāds prieks! Šī ir Adventa būtība. Āmen.