“Kas ved pie kā?”, 15.06.2022. (K.Zikmanis)

Teksti: Sak 6:1–19; 1Jņ 5:1–12; Mt 11:16–24

“Kas ir pasaules uzvarētājs? Tikai tas, kas tic, ka Jēzus ir Dieva Dēls.” (1Jņ 5:5)

Šī rakstu vieta no Pirmās Jāņa vēstules ir bagāts teksts. Dažās rindiņās viņš runā par ticīgo izredzētību Kristū, par mīlestību uz Dievu un citiem kristiešiem, par sekošanu Kristum, par ticību, kas uzvar pasauli, par sakramentiem, par Trīsvienību, par mūžīgo dzīvi Kristū un par evaņģēliju, kas dara dzīvu. Dažās rindās Jānis sniedz mums veselu katehēzi. Bet viņš neskaidro šīs lietas. Ir tāda sajūta, ka viņš uzrunā auditoriju, kurai šīs lietas ir jau skaidrotas, un viņš viņiem tikai atgādina par šīm patiesībām. Šodien es vēlos apskatīt tikai divas tēmas no šī garā saraksta – ticība un darbi.

Jānis saka: “Jo šī ir Dieva mīlestība, ka turam Viņa baušļus, un Viņa baušļi nav grūti” (1Jņ 5:3). Turēt Dieva baušļus nav grūti?! Nopietni?! Vai Jānis ir aizmirsis, ka ir rakstīts, ka “nav neviena taisna, it neviena” (Rm 3:10)? Vai viņš nezina, ka “mēs visi maldījāmies kā avis”, ka “ikviens raudzījās tikai uz savu ceļu” (Jes 53:6)? Vai viņš ir aizmirsis, kā Dāvids saka, “vainas apziņā es esmu dzemdināts, un grēkos māte mani ir ieņēmusi” (Ps 52:7)?

Nē! Jānis nav aizmirsis, ka mēs visi bez izņēmuma esam grēcinieki. Neviens nespēj būt taisns un bez grēka savā spēkā. Tādēļ Jēzus nāca, lai apmainītu savu taisnību pret mūsu grēkiem. Viņš, kurš grēka nepazina, mūsu labā tika darīts par grēku, lai mēs kļūtu par Dieva taisnību (2Kor 5:21). Luters šo sauc par dievišķo apmaiņu – Kristus paņēma mūsu grēku un deva mums savu taisnību. Mēs neesam taisni savos darbos, bet tikai un vienīgi Kristus darbā.

Bet, kā mēs varam iegūt šos labumus, ko Kristus ir ieguvis mūsu dēļ? Jānis norāda uz diviem veidiem – ticībā un žēlastības līdzekļos.

Kāds varētu teikt, bet mācītāj, mēs to jau zinām! Es pieņemu, ka draudze, kurai Jānis rakstīja, arī tika apmācīta ticības lietās, un viņi to jau zināja, bet tik-un-tā, viņš uzskata par nepieciešamu viņiem atgādināt šīs pamatpatiesības. Arī Luters teica, ka, kaut viņš ir teoloģijas doktors un pats ir rakstījis Mazo katehismu, viņš kļūst kā bērns un atgādina sev par šīm pamatpatiesībām. Tas ir līdzīgi kā profesionāls pianists, kas turpina spēlēt gammas, kaut sen tās ir apguvis.

Vēstule Ebrejiem saka tā, “Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām” (Ebr 11:1). No šīs definīcijas varam teikt, ka ticībai ir trīs lietas, 1) stipra paļaušanās, 2) cerība, un 3) pārliecība. Saliekot kopā to ar Jāņa mācīto, mums sanāk, ka ticība ir stipra paļaušanās, cerība un pārliecība, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls. Šī ir tā ticība, kas, kā Jānis saka, uzvar pasauli. Kad Bībele runā par pasauli, runa nav par kokiem, krūmiem vai dārzeņiem. Runa ir par visu, kas tiek pretstatīts Dievam – mūsu grēcīgā daba, velns un šī laikmeta gars. Ja skatāmies uz pasauli ar laicīgām acīm, viss, kas runā Dievam pretī, šķiet, ka pašlaik uzvar. Kā Jānis var teikt, ka mūsu ticība uzvar pasauli? Liekas, ka mēs—ticīgie ejam mazākumā, bet bezdievība aug augumā.

Jānis var to sacīt, jo viņš to saka ar ticības acīm. Ja Dievs stāv pāri visam, un nekas nevar pārvarēt Dievu un, ja ticībā Kristum mēs esam Dieva bērni, tad mēs esam uzvarētāju pusē.

Bet kāds var teikt, “Es ticu, palīdzi manai neticībai!” (Mk 9:24). Kristus ir atstājis mums savus žēlastības līdzekļus – vārdu un sakramentus, lai stiprinātu mūsu ticību. Kā Jānis atgādina, “Viņš ir tas, kurš nācis caur ūdeni un asinīm, Jēzus Kristus, ne ūdeni vien, bet ar ūdeni un asinīm. Un Gars ir liecinieks, jo Gars ir patiesība” (Jņ 5:6). Jēzus nāk pie mums ūdenī, t.i., kristībās un asinīs, t.i., dievgaldā. Gars liecina to mūsu garam, ka mēs tam ticam un tiekam stiprināti ticībā.

Ir rakstīts, “Jo trīs ir, kas dod liecību debesīs: Tēvs, Vārds un Svētais Gars, un šie trīs ir viens. Un trīs ir, kas liecina virs zemes: Gars, ūdens un asinis, un šie trīs ir kopā” (Jņ 5:7-8). Trīsvienība debesīs liecina par to, ka Jēzus ir Dieva Dēls, un šī liecība atskan mūsos. Vārds un sakramenti arī liecina, ka Jēzus ir Dieva Dēls, un šī liecība Svētajā Garā atskan mūsos.

Šī ticība nāk no Dieva un ir uz Dievu. Un tāpat, kā grēku piedošana un taisnošana nāk no Kristus, tā arī mūsu spēja pildīt Viņa baušļus. Baušļus var lietot trejādi – lai ierobežotu grēku pasaulē, lai atmodinātu sirdsapziņu un atgriešanos pie Kristus, un, šajā gadījumā, lai tie būtu ceļvedis svētdzīvē. Mēs pildām baušļus nevis tādēļ, lai kļūtu pestīti, bet tādēļ, ka esam pestīti, mēs pildām baušļus. Jānis saka, “No tā mēs noprotam, ka mēs Dieva bērnus mīlam, kad mīlam Dievu un turam Viņa baušļus” (Jņ 5:2). Ievērojiet secību, mīlam Dievu, tad turam Viņa baušļus. Un kas ir šī bauslības piepildījums? Mīlestība. Pāvils saka, “bauslības piepildījums ir mīlestība” (Rm 13:10). Un nevis mīlestība tādas juteklīgas sajūtas līmenī, bet darbībā, kā darīja Tēvs, sūtot savu Dēlu pasaulē, lai Viņš atdotu savu dzīvi par mums.

Ticība ved pie darbiem un nevis otrādi. Lai Dievs dod, ka vienmēr atceramies šo pareizo secību. Āmen.