Teksti: Zah 9:9–10; Rm 13:11–14; Lk 21:25–33
Kristus māca par gaidāmajām lietām, par pēdējiem laikiem, kad Viņš otrreiz nāks uz Zemes, šīs dienas evaņģēlija vārdi tiek noslēgti ar atmiņā paliekošu frāzi: “Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs.” Tas vēl vairāk uzsver, ka Jēzus vārdi nav alegorija vai vēlme aprakstīt kādu iekšēju garīgu procesu cilvēkā, izmantojot mums zināmas lietas un saprotamus procesus, šeit Kristus runā tieši uzreiz to cilvēkiem vēl dziļāk skaidrojot caur līdzību par vīģes koku.
Mēs dzīvē bieži ko sajūtam, piemēram, ka ir nepieciešams tieši ar šo cilvēku parunāt un pajautāt: kā tu jūties? Vai arī rodas vēlme kaut kur aiziet, bet, tieši tur aizejot, tu satiec cilvēku, ar kuru tu kādu laiku esi vēlējies parunāt. Cik interesanti? Taču tie visi ir, kādi garīgi procesi, kas tev liek kaut ko darīt, lai kādam tu, vai kāds tev varētu pateikt ko ļoti svarīgu, kas tobrīd tevi ievirza vajadzīgajā virzienā.
Tā ir Dieva klātbūtne mūsu dzīvēs, to mēs sajūtam, jo mūsos mīt Svētais Gars, kas mums liek pievērsties šiem mudinājumiem un iekšējām sajūtām. Tām mēs paklausām, jo ticam Svētajam Garam, kas šīs sajūtas ir ienesis mūsu sirdī. Kristus runā par šāda veida sajūtām, sapratni, kas pārņems ticīgos, kad nāks Kristus otrā atnākšana. Mēs sapratīsim, ka Kristus nāk, jo Svētais Gars uz to mums norādīs un vedīs, jo Gars vēlas, ka Kristu sagaidām kā uzticīgi sekotāji.
Tā tas ir, bet vai tas ir viegli? Tas nav viegli, tāpēc Kristus to saka vienlaikus ar tādu skaidrību un mieru, kas arī rada bažas, ja es tik viegli Kristus otro atnākšanu neredzēšu? Nē, tu redzēsi, ja ticēsi Dievam, jo viņš pats tam tevi sagatavos. Jo avis no āžiem iespējams arī šādi lēnām tiek nošķirtas, kas parādīs Kristus sekotājus, kuri tic, klausa un seko Svētajam Garam, kad tas vada pretim Kristum un viņa prātam.
Kā zināt, kas ir viņa prāts? Kristus māca (Jņ. ev. 16:13-14): “Bet, kad nāks viņš – Patiesības Gars, viņš vadīs jūs visā patiesībā, jo viņš nerunās no sevis, bet runās to, ko dzirdēs, un pasludinās jums visu, kas nāks. Viņš pagodinās mani, jo viņš ņems no tā, kas ir mans, un jums pasludinās.” Patiesības Gars jeb Svētais Gars ir katrā, kas ir kristīts Trīsvienīgā Dieva vārdā. Kristus mums caur šiem vārdiem rada drošības sajūtu par spīti tam par cik nopietnu laiku šodien runājam, Kristus māca: “viņš ņems no tā, kas ir mans, un jums pasludinās.” Svētais Gars, kas ir mums dots mūs nevis vienkārši vada, bet visu laiku savā būtība ir vienots ar Kristu un Tēvu, tāpēc mēs varam būt pilnīgi droši ar Svēto Garu pietiek, lai pēdējās dienas un notikumi to laikā mums nepaliktu nepamanīti.
Šodien ir pirmā advente. Advents (adventus) tulkojumā no latīņu valodas nozīmē atnākšana.[1] Kā skaidrojis Roberts Feldmanis: “Adventē mēs vēlreiz apceram Pestītāja nākšanu pasaulē, ilgošanos un pravietojumus, par ko Viņš ir gaidīts un sludināts. Katrs introits jeb ievada psalms iezīmējas ar šo gaidīšanu, ar pravietojumiem un ar prieku par šo atnākšanu. Mana dvēsele ilgojas, Kungs, pēc Tevis. Mans Dievs, uz Tevi es ceru. Dari man zināmus savus ceļus, māci man savas tekas. Priecājies ļoti, Ciānas meita, jo nāk tavs Ķēniņš, kas ir tavs Pestītājs.”[2] Arī šodienas lasījumi ir par Kristus otro atnākšanu, tie mums atgādina, ka Kristus nāks otrreiz un mums kā kristiešiem ir jābūt gataviem viņu sagaidīt.
Advente ir Kristus atnākšanas gaidīšanas laiks. Mēs šajās četrās nedēļas pirms Ziemsvētkiem gaidām Kristus otro atnākšanu. Protams, mēs Kristu gaidām atnākam arī visu pārējo gadu, bet šis laiks pirms Ziemassvētkiem tiek šādi svinēts, jo tas loģiski un tematiski saskan ar Kristus pirmo atnākšanu jeb Ziemsvētkiem. Abi notikumi, viens jau ir senā pagātnē, otrs vēl tuvojas, ir saistīti ar atnākšanas gaidīšanu, abiem svētkiem ir kopīgi daudzi pravietojumi par zīmēm un apstākļiem, kā notika Kristus atnākšana un kā notiks otrā Kristus atnākšana, kas loģiski liek šos abus notikumus Adventi un Ziemsvētkus Baznīcas gada kalendārā salikt vienu pēc otra.
Cits iemesls Adventes atrašanās vietai Baznīcas gada kalendārā ir saistīts ar to, ka mēs gaidām Kristu atnākam otrreiz uz Zemes, kopš viņš uzbrauca debesīs. Galvenais mūsu kā kristiešu uzdevums ir šajā pasaulē savu dzīvi pienest kā upuri Dievam, tādā veidā mēs esam kalpi pasaulē, kas ir cilvēkiem līdzās viņu grūtības un priekos. Tomēr Kristu varam satikt ne tikai pēc nāves debesīs, kā mums Bībelē ir rakstīts, Kristus nāks otrreiz virs Zemes, kas kristiešiem liek, nevis skaitīt gadus un dienas, bet pārdomāt, ja Kristus nāk: vai ar visu regulāro dalību dievkalpojumos Kristus atnākšanu sagaidīšu? Vai mani pārņems bailes kā cilvēkus, kas netic Kristum?
Šis ir viens no galvenajiem pārdomu tematiem adventes laikā, jo jebkura sagaidīšana nevar notikt bez kārtīgas un pienācīgas sagatavošanās. Tieši tā ir ar Kristus otro atnākšanu, šis adventes laiks liek mums domāt, vai mēs gatavojamies Kristus atnākšanai neatkarīgi no tā vai viņu satiksim, šeit atnākam vai debesīs pēc nāves. Pirms Ziemsvētku laiks ir īstais laiks pārskatīt savu dzīvi iepretī Kristus dzimšanas svētkiem, kur dziedam par Pestītāja nākšanu pasaulē un Kristu kā lielo Glābēju un Pestītāju pasaulei.
Ziemsvētki ir pilnīgāk svinami un izprotami, ja pirms tam esam pavadījuši nopietnu un atbildīgu laiku apcerē un lūgšanā par sevi, savu dzīvi un Kristu. Kādi mēs redzēsim Kristu neatkarīgi no tā, kur Kristus satiksim? Tikai caur pārdomām pie šādiem jautājumiem mēs varam nonākt pie atbildes, kāda ir mana dzīve, kāda ir mana garīgā dzīve un attiecības ar Dievu.
Katra diena ir iespēja būt blakus kolēģiem, ģimenei, draugiem un citiem apkārtesošiem cilvēkiem. Mums ikdiena katram ir tik dažāda, kas ļauj redzēt cik ļoti Kristus caur mums var aizsniegt un visticamāk jau aizsniedz cilvēkus, ja dzīvojam dzīvi sagatavoti satikt Kristu. Dzīve ir pilna sarežģījumu un dažādu pārsteigumu, bet Kristus mums caur katru Adventes laiku atgādina, ka Viņš nāk pie mums, jo ir mīlestība, Viņš vēlas mūs satikt un ļaut mums redzēt viņu vaigu vaigā. Kā ir rakstīts (Jņ. 1. 4:9): “Tā ir atklājusies Dieva mīlestība mūsu vidū: Dievs savu vienpiedzimušo dēlu ir sūtījis pasaulē, lai mēs dzīvotu caur viņu.” Dieva mīlestība ir atklājusies mūsu vidū caur viņa Dēla atnākšanu, un mīlestība vēlreiz atklāsies ar viņa otro atnākšanu.
Lai Kristus mīlestība vada jūs ikdienas darbos un pienākumos, ka cilvēki mums blakus varētu kopā dzīvot ar mums savu dzīvi caur Kristu un viņa sacītajiem vārdiem! Āmen!
[1] Ilmārs Hiršs, Sigita Hirša, Reliģisko terminu vārdnīca, (Rīga: Kristīgās vadības koledža, 2008.) 12.
[2] Roberts Feldmanis, Baznīcas gads (svētki, iestādījumi, norisas), (Rīga: G.A., 1976.-1977.), 20.