“Labā dzīve”, Pļaujas svētkos 3.10.2021 (Māc. T. Hēzijs)

Teksti: 1Moz 2:18–24; Ebr 1:1–4,2:5–12; Mk 10:2–16

Žēlastība un miers jums no Dieva mūsu Tēva, un no mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus. Āmen.

Vēstules ebrejiem autors saka: “Tāpēc mums dzirdētais jo vairāk jāņem vērā, lai mēs netiktu aizskaloti projām” (Ebr 2:1). Tas, ko esam dzirdējuši, ir Dieva Vārds. Dieva Vārds, kas uz mums runāts no Dieva caur Viņa praviešiem, apustuļiem un evaņģēlistiem. Mums tam jāpievērš vairāk uzmanības. Jo ja mēs to nedarām, ja Dieva Vārds nav mūsu prātos un sirdīs, tad mēs no tā varam tikt aizskaloti vai aizslīdēt prom. Mazpamazām, bet pavisam droši. Tas ir tas, kas notiek, vai ne? Mēs neesam ticīgie vienu dienu un neticīgi nākamajā. Parasti mēs neejam no pareizi uz nepareizi vienā lielā lēcienā, bet vienu centimetru pēc otra.

Mēs to darām, kad mēs apšaubām to, ko Dievs ir teicis; kad mēs ieklausāmies tajā, ko esam dzirdējuši no pasaules, nevis no Dieva; kad mēs padodamies mūsu iekārēm. Varbūt tas sākotnēji liekas nekaitīgi. Tā vienmēr liekas, kad aizslīdam prom. Jūs to nepamanāt. Bet, pirms jūs to pamanāt, sirds, kas kādreiz bija mīksta un atvērta Dieva Vārdam, ir kļuvusi cieta grēkos un neticībā.

Tātad, kad kādā dienā farizeji uzsāk sarunu ar Jēzu, kā mēs dzirdējām šodienas Svētā evaņģēlija lasījumā, pievērsiet uzmanību tam, ko viņi vaicā – viņu jautājums nav par to, kas ir labi, bet kas ir likumīgi. Vai citiem vārdiem sakot, kas mums jādara? Ar ko mēs varam tik cauri? Vai ir kādas nepilnības likumā, ko varam izmantot? Viņi grib pārbaudīt Jēzu, mēģinot apmānīt Jēzu, cenšoties gūt uzvaru pār Viņu. Viņi to jau ir mēģinājuši, un viņi mēģinās vēl. Dienas temats bija laulība. “Nu, Jēzu, vai tas ir likumīgi? Ko Tu saki?”

Bet Jēzus nav par likumu; Jēzus ir par labo. Par to, ko Viņš ir padarījis labu. Jo tas ir tas, kas Jēzus ir, bet farizeji to nesaprata, vai to noraidīja. Viņš ir visas radības Dievs, kas stāv viņu priekšā. Viņš ir Dievs, kas viņus radījis. Viņš ir Dievs, kas dod labas dāvanas, piemēram, dzīvību un laulību. Dāvanas, kuras jāsaņem pateicībā. Redziet, cik tālu farizeji ir aizslīdējuši no patiesības!

Kas ir ar mums? Paskatieties uz mūsu pasauli šodien! Paskatieties uz laulību šodien! Vai mēs saprotam? Ko mēs dzirdam no pasaules? Nu, daudz ko! Bet daudzi saka, ka laulība nav laba. Vismaz, ka laulība nav laba tāda, kādu Dievs to plānoja. Viens vīrietis, viena sieviete, viena miesa, nevienam citam iekšā nav ļauts nākt, uz mūžu. Nē, pasaule saka, “Es varu apprecēt jebkuru, ko vien es vēlos. Man nav vajadzīgs papīrs, lai baudītu seksu vai dabūtu bērnus. Un ko pasaule saka par laulības šķiršanu? “Šķiršana ir laba.” Kad es viņu vairs nemīlu. Kad man ir apnicis otrs cilvēks. Tad, kad kāds labāks ienāk manā dzīvē.

Paskatieties, cik tālu mēs esam aizslīdējuši no tā labā, ko Dievs ir radījis. Kad Dievs radīja kādu, kas pirms tam nebija – sievieti – un līdzīgi kā tēvs pavada līgavu pa baznīcas eju pie līgavaiņa, tā Debestēvs pavadīja Ievu pa Ēdenes “eju” un deva viņu Ādamam, un Ādamu viņai, un tie priecājās viens otrā. Viņi bija kopā ar viens otru. Un no viņu vienības iznāca vēl labums: bērni.

Vai nav traģiski, ka daudzi vairs nedomā, ka bērni ir labi? Ka tie ir negadījumi, traucēkļi, kaut kas, no kā var tikt vaļā abortā, vai tagad ar tableti. Un ziniet ko? Tas ir likumīgi.

Jo tā nav tikai par laulību, vai ne? Tik tālu un tik dažādos veidos mēs esam aizslīdējuši no Dieva labumiem. Tomēr mēs atrodam veidus, kā sevi attaisnot. Mēs neprasām vai tas, ko darām ir labi vai nē, bet vai tas ir likumīgi. Jeb, vai varam tikt cauri?

Tā Jēzus neatbild ar likumu, bet ar labo. Viņš norāda uz iesākumu, pirms grēka. Viņš norāda uz visu to labo, ko Dievs radīja un deva. Tā ir, ka radība ir kritusi, un līdz ar to laulība. Laulības saites tiek lauztas šodien, un ne tikai caur šķiršanos, bet caur visāda veida vardarbību, atstāšanu, laulības pārkāpšanu un neuzticību. Un atcerieties, laulības pārkāpšana nenotiek tikai miesā, bet arī prātā un sirdī, kā visi grēki (Mt 5).

Pasaule ir juceklis. Mēs esam jucekļi. Krituši. Un tikai tādēļ, ka mēs kaut ko saucam par labu nenozīmē, ka tas tā ir. Tas, kas ir labs, ir tas, ko Dievs sauc par labu. Lietas ir tādas, kādas Viņš tās nosauc. Pat kritusī un grēcīgā pasaulē Dievs joprojām dod labu. Un laulība joprojām ir laba dāvana no Dieva – nevis tad, kad mēs darām ar to, ko gribam un domājam, ka tas ir labs, bet, kad tā tiek saņemta tāda, kādu Dievs to ir devis. Atcerieties, kad Ādams un Ieva paņēma to, kas nebija viņiem dots? Jā, tas bija aizliegtais auglis. Kad mēs paņemam to, kas nav mums dots – vai tā būtu pielūgšana, cieņa, sekss, nauda, vara, kontrole vai jebkas cits – tas arī nav labi. Un rezultāti nav labi.

Tātad, atpakaļ pie mana jautājuma: Kas Dievam jādara?

Es zinu, ko Viņam vajadzētu darīt – Viņam vajadzēja uzrakstīt mums laulības šķiršanas apliecību un mūs padzīt.

Bet Viņš to nedarīja. Tā vietā Viņš lika cietam miegam nākt pār kādu Cilvēku, savu Dēlu, Otro Ādamu. Šim Dēlam bija trīs dienu miegs nāvē, lai caur Viņa augšāmcelšanos mēs atgūtu dzīvību. Lai mums būtu laba dzīve. Lai mēs būtu piedzimuši no jauna, piedzimuši no augšienes. Mēs tiekam darīti par Dieva bērniem. Jauniem radījumiem no Viņa sāna; no ūdens un asinīm, kas tecēja no Viņa sāna. Lai mēs būtu labi un svēti, mazgāti tīri no mūsu grēkiem un būtu viena miesa ar Viņu. Atkal labi.

Šajā pasaulē un dzīvē nāve parasti šķir sievu no vīra. Bet šī nāve, Jēzus nāve, savieno mūs ar sevi. Jo Viņš pievienojās mums mūsu nāvē, lai savienotu mūs ar sevi savā augšāmcelšanā. Viņš augšāmcēla mūs no mūsu kritušās dabas atkal uz labo. Lai mums būtu tas, kas ir ļoti labs, ka mums būtu dzīvība – nevis dēļ nepilnībām likumā, bet dēļ mūsu grēku piedošanas. Viņš to panāca caur mūsu grēku mazgāšanu, mūsu ne-labā mazgāšanu, caur Vārdu un ūdeni un asinīm. Ūdens kristība, Absolūcijas Vārds un Viņa mielasta asinis.

Šo Viņš ir panācis par katru grēku: par katru grēku un neizdošanos laulībā; par katru grēku domās, vārdos un darbos; par katrām šaubām un neizdošanos uzklausīt Dieva Vārdu; par grēkiem miesā un dvēselē; par grēkiem, kas izdarīti vājumā un par grēkiem, kas izdarīti tīši. Jēzus par to visu nomira, par visu, kas mūsos nav labs, vienalga cik tas ir riebīgs. Viņš to uzņēma pie krusta. Viņš to uzņēma, lai tas būtu uz Viņa, un ne uz mums. Lai mēs tiktu darīti nevainīgi caur Viņa augšāmcelšanos. Un jūs esat! Jo Dievs tā ir sacījis. Viņa spēcīgais Vārds to dara. Un šī labā dāvana, ko Viņš jums tagad dod, Viņa dāvana, ko mēs nevaram paši izdarīt, tikai pieņemt.

Tas nenozīmē (kā ir dažreiz nepareizi dzirdēts), ka mēs varam grēkot, cik mēs gribam, jo mēs zinām, ka mums tiks piedots! Ja tas ir jūsu prātā vai sirdī, tad jūs esat aizslīdējuši tālu no Dieva un Viņa Vārda; no Dieva un Viņa labuma.

Labāk, kā mēs dzirdējām atkal lasījumā ebreju vēstulē, tāpēc, ka Viņš bija mums līdzīgs visās lietās, un tāpēc, ka Viņš cieta, kad tika kārdināts, caur šiem kārdinājumiem, ar ko mēs esam kārdināti, Viņš ir spējīgs palīdzēt mums, kas tiekam kārdināti (Ebr 2:17-18). Ka mēs nepadodamies, bet paliekam stipri Viņā.

Tātad, labāk nekā grēkot tāpēc, ka mēs zinām, ka mums tiks piedots, Viņš ir spējīgs mums palīdzēt turēt sesto bausli: “Tev nebūs laulību pārkāpt.” Tas nozīmē dzīvot seksuāli šķīstu un pieklājīgu dzīvi iekš tā, ko sakām un darām, un ka vīrs un sieva mīl un ciena viens otru. Kā arī turēt visus citus baušļus. Nevis tāpēc, ka tas ir likums, nevis tāpēc, ka mums tā jādara, bet tāpēc, ka mēs drīkstam dzīvot labu dzīvi atkal. Nevis dzīvi, apmierinot mūsu personīgās iekāres, bet dzīvot labu dzīvi, kas ir Viņa dāvana mums. Nevis izpriecu pilna dzīve, bet mīlestības dzīve; tāda, kas nodod savu dzīvi citiem, un tiem palīdz.

Tā ir dzīve, kas bija Ādamam un Ievai, pirms viņi paņēma to, kas viņiem nebija dots. Dievišķā dzīve. Kristus dzīve. Dzīve, ko dzīvojam šeit, tagad, Viņā, un ko mēs dzīvosim Viņā un ar Viņu mūžīgi.

Tēva un (+) Dēla un Svētā Gara vārdā. Āmen.