Teksti: Jes 7:10–14; Jes 11:1–4a; Lk 1:26–38a
“Tad Marija sacīja: “Redzi, es esmu Kunga kalpone, lai notiek ar mani pēc tava vārda.”” (Lk 1:38)
No lasījumiem varētu domāt, ka ir Ziemsvētku laiks, bet šodien – deviņus mēnešus pirms Kristus dzimšanas Baznīcas kalendārā ir Jaunavas Marijas piemiņas diena. Mēs dzirdam no lasījumiem, kā Marija teica Dievam “Jā”, un kā Dieva Dēls kļuva cilvēks. Marijas vieta Baznīcas vēsturē ir augsti godājama, jo Dievs izvēlējās, lai tieši viņa kļūtu par instrumentu, caur kuru Viņš deva pasaulei Pestītāju.
Pravietojumu par Mesijas nākšanu varam atrast jau Pirmajā Mozus grāmatā tūlīt pēc grēkā krišanas. Nolādējot čūsku un apsolot Atbrīvotāju, kas noārdīs velna darbus, Dievs teica: “Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu pēcnācēju un viņas Pēcnācēju! – Viņš tev sadragās galvu, bet tu Viņam sadzelsi papēdi!” (1Moz 3:15)
Dievs caur Jesaju pravietoja, kā Mesija piedzims: “Tādēļ Kungs pats dos jums zīmi, redzi, jaunava kļūs grūta, dzemdēs Dēlu un dos Viņam vārdu Immānū-Ēls” (Jes 7:14).Dievs paredzēja arī to, no kuras cilts Mesija celsies: “Nāks dzinums no Jišaja celma, un atvase kuplos no viņa saknes! Dusēs pār Viņu Kunga Gars, gudrības un saprāta gars, padoma un varonības gars, atziņas gars un Kunga bijība!” (Jes 11:1-2). Vecajā derībā ir vēl daudz citu pravietojumu par Mesijas nākšanu.
Tam, ka Dievs var paredzēt nākotni, vajadzētu mūs mierināt. Dievs spēj visu. Viņš zina to, kas notiks, un to kontrolē. Bet šajā Dieva apredzībā ir arī liels noslēpums – kā Dievs var pārraudzīt un kontrolēt visu, bet tajā pašā laikā dot mums iespēju izvēlēties? Vai mums vispār ir kāda teikšana mūsu lēmumos, vai Dievs kontrolē arī to? Tas ir grūts jautājums! Īsākā atbilde ir, ka Dievs ir iniciators, un mēs esam reaģētāji. Viņš kaut ko dara vai saka, bet cilvēki uz to reaģē, atbild. Piemēram, kad Ādams un Ieva krita grēkā, viņu reakcija bija skriet no Dieva prom, nevis pie Dieva. Dievs nāca meklēt viņus, un viņi iznāca no krūmiem. Jēzus sauca apustuļus, un viņi sekoja. Tad, kad Dievs mums pieskaras, mums ir iespēja šim pieskārienam atsaukties – teikt “Jā” vai “Nē”.
Marija ir izcils piemērs. Par viņu arī tika pravietots – par Jaunavu, kas dzemdēs Dēlu. Dievs bija jau nolēmis, ko Viņš darīs. Tad pareizā laikā un pareizā vietā Dievs sūtīja eņģeli, lai vēstītu par savu plānu. Dievs ir iniciators. Tā nebija Marijas doma. Viņš pieskārās viņai ar savu sludināto vārdu un deva viņai iespēju uz to reaģēt.
Viņas pirmā reakcija bija izbrīns. “Kā tas var notikt?” Viņa nesaprata un izsacīja savu nesaprašanu. Varbūt mēs arī nesaprotam Dieva gribu mūsu dzīvei. Marijas piemērs, nevainīgi vaicājot, kā tas var būt, varbūt ir atbilde mums. Izteikt Dievam savas šaubas, savu neziņu. Dievs mūs vada, nevis liek taustīties pa tumsu. “Tavs vārds ir gaismeklis manām kājām un gaisma manām takām!” (Ps 119:105). Tā ir taisnība, ka “mēs dzīvojam ticībā, nevis redzēšanā” (2Kor 5:7), kā Pāvils saka, bet šī ticība ir balstīta Dieva vārdā, Dieva darbā, nevis aklā ticībā. Mēs ticam Dieva apsolījumiem, nevis tam, par ko sevi pārliecinām. Apustulis Jānis saka: “Mīļotie, neticiet katram garam, bet pārbaudiet, vai tie ir no Dieva, jo daudzi viltus pravieši ir izgājuši pasaulē.” (1Jņ 4:1)
Tāpēc mums vajag pārbaudīt visas lietas, lai redzētu, vai tās tiešām ir no Dieva. Šeit Bībeles mācība ir izšķiroša. Tādēļ ir svarīgi lasīt Bībeli un zināt, ko tā saka. Izcilu kopsavilkumu mēs atrodam Mazajā katehismā. Ir svarīgi zināt pamatus, lai varam būvēt savu ticības namu stipru un nesatricināmu. Tas sākas ar nevainīgu jautājumu “Kā?”, kam seko atbilžu meklēšana Bībelē un citos uzticamos avotos.
Tad, kad Marija atrada atbildes no Dieva, par Dieva darbu pie Elizabetes u.c., Marija bija žēlastības stāvoklī, lai atbildētu Dievam. Dievs pasludināja Marijai, kas ar viņu notiks, ka pasaules Pestītājs no viņas dzims. Marija uz šo pasludinājumu teica: “Redzi, es esmu Kunga kalpone, lai notiek ar mani pēc tava vārda.” Viņa teica “Jā!” Un te ir liels noslēpums. Dievs var paredzēt šo notikumu, bet dot iespēju Marijai izvēlēties. Ēdenes dārzā Dievs arī deva izvēli. Ādams un Ieva atteica. Mēs varam redzēt lielas paralēles starp Ievas nepaklausību un Marijas paklausību. Ieva teica “Nē”, Marija teica “Jā”. Caur vienas nepaklausību pasaule krita grēkā. Caur otras paklausību pasaule ieguva Pestītāju.
Dievs savā apredzībā paredz visu, kas notiks. Nekas nav apslēpts Viņa skatam. Tas mums ir mierinājums, ka Dievs visu kontrolē, bet tajā pašā laikā Viņš dod mums izvēli pēc tam, kad Viņš mūs ir uzrunājis. Lai Dievs dod, ka Viņa žēlastībā varam sekot Viņa vārdam un izpildīt Viņa gribu. Āmen.