“Laulības pārkāpšana”, 1.apr.2020. (O.Svilāns)

“No turienes Jēzus nāca Jūdejas apvidū, Jardānas otrā pusē, un ļaužu pūlis atkal sapulcējās pie viņa, un viņš, kā allaž, tos mācīja. Pienāca kādi farizeji un, viņu izaicinādami, jautāja: “Vai ir atļauts vīram atlaist sievu?” Viņš jautāja: “Ko Mozus jums ir pavēlējis?”  Tie sacīja: “Mozus ir atļāvis rakstīt šķiršanās rakstu un atlaist.” Tad Jēzus tiem sacīja: “Jūsu cietsirdības dēļ viņš jums šo likumu ir rakstījis.  Bet no radīšanas iesākuma Dievs viņus veidojis kā vīrieti un sievieti.   Tādēļ cilvēks atstās savu tēvu un māti. Un tie divi būs viena miesa. Tā ka tie vairs nav divi, bet viena miesa. Tādēļ, ko Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.” To pašu viņam mājās jautāja arī mācekļi.  Un viņš tiem sacīja: “Ja kāds savu sievu atlaiž un citu apprec, tas pārkāpj laulību pret to. Un, ja sieva no sava vīra šķiras un apprec citu, tā pārkāpj laulību. Un tie nesa bērniņus pie Jēzus, lai viņš tiem pieskartos. Bet mācekļi tos norāja. Jēzus, to redzēdams, sadusmojās un tiem sacīja: “Laidiet bērniņus pie manis, neliedziet tiem, jo tādiem pieder Dieva valstība.  Patiesi es jums saku: kas Dieva valstību nesaņems kā bērniņš, tas nekad neieies tajā.” Un viņš tos apkampa, uzlika tiem rokas un tos svētīja.” (Mk 10:1-16)

Laulības šķiršana – tā nav tā ērtākā lieta par ko runāt draudzē un Baznīcā, jo Kristus atgriež mūs pie paša pamata: “Ko Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.” (8 pants).  Tādiem kuri pārdzīvojuši vai iet tagad cauri šķiršanās procesiem, ir grūti ieraudzīt šeit “mierinošo un dziedējošo” Evaņģēliju.

Kristus atbild farizejiem, kuri Viņu izaicina, lai dabūtu tādu atbildi, lai vai nu Jēzu apsūdzētu Likumu neievērošanā vai arī Viņš pateiktu kaut ko tādu, ko varētu pēc tam noziņot ķēniņam Hērodam (kura teritorijā viņi tagad ir), kurš jau Jānim Kristītājam ir nocirtis galvu par to, ka Jānis apsūdzēja Hērodu sava brāļa sievas apprecēšanā. Šeit ir stingra, iznīcinoša Bauslība katrā Rakstu vietā, kur Kristus atgriež pie Dieva pirmsākumiem, kā tas bija domāts.

Latvijas pētījums 15 gadu šķērsgriezumā parāda, ka kopā no precētajiem ir palikuši ap 60%. Vai tas ir TIKAI?! Vai arī tas ir daudz?! Vai ir kāda atšķirība, šinī drūmajā statistikā, pie tiem, kuri ir laulājušies Baznīcā?! Mums jau protams tā gribētos domāt, bet diemžēl vismaz ASV statistika neparāda nekādas lielas izmaiņas vai tie būtu kristieši vai arī nē.      Protams mēs varam apelēt pie tā, ka liela daļa dzīvo saucamajās “civillaulībās” vai tagad juridiski sauc “faktiskā sieva vai vīrs” un īstenā statistika ir vēl daudzkārt sāpīgāka, bet nedomāju, ka tas mums sniegs kādu mierinājumu.

Mēs dzīvojam grēkā kritušā pasaulē. Esam grēcinieki. Salaulājamies ar grēciniekiem. Un bērni mums arī dzimst grēcinieki! Paldies Debesu Tēvam, ka esam Kristus nopelna dēļ “Apžēlotie grēcinieki”! Velnam nav saldāka kumosa kā iznīcināt vai degradēt Laulības institūciju un tas ir diemžēl normāli, ka Laulībai ir aizvien vairāk uzbrukumu un noniecināšanas, un tas ir daudz organizētāks un komplicēts kā jeb kad. Tie, kuri ir paši sāpināti, turpina sāpināt tālāk citus. Jeb kāda šķiršanās, vai tā būtu kristiešu vai neticīgo, ir sāpīga un atstāj rētas. Bet Dievs spēj dot dziedinājumu un ir klātesošs mūsu katrā sāpē un pārdzīvojumā.

Kāda ir mūsu attieksme pret šķiršanos?! Pats esmu piedzīvojis savu “farizejisko” – tiesājošo  attieksmi pret citiem, kur gadus atpakaļ esmu mēģinājis noturēt kādu cilvēku laulību, kur diemžēl vajadzēja būt “Šausmīgam galam nevis bezgalīgām šausmām”. Cik mūsu kristiešu sabiedrība esam iejūtīgi un atbalstoši pret tiem, kuri iet cauri kaut kam tādam?! Vai mēs esam ar nosodījumu pret tiem?! Vai arī sniedzam atbalstu un dziedinājumu?! Mans aicinājums ir atbalstīt šos cilvēkus un nenovērsties no viņiem.

Saprotiet pareizi – es neatbalstu Šķiršanās! Bet aicinu nepazaudēt Kristum šos cilvēkus. Mums vajag runāt arī Patiesību, ka mēs nevaram vieglprātīgi izmantot Dieva Žēlastību un nemēģināt darīt visu iespējamo no mūsu puses, lai saglabātu laulību. Runāt to aicinu ar Mīlestību un lai Dievs dod savu gudrību atrast pareizos vārdus.

Šķiršanās patiešām nav no tām populārākajām lietām par ko runājam Baznīcā. Tieši tāpat ir mūsu neērtās tēmas ir tās, kuras ļoti bieži ir par iemeslu šīm šķiršanām – atkarības (narkotiku, alkohola, pornogrāfija, azartspēļu). Vēl arī laulības pārkāpšana (visbiežākais laulības šķiršanu iemesls), darbaholisms, vardarbība ģimenē, vai vienkārša atsvešināšanās un laika neveltīšana viens otram, bet labāk pavadot laiku savos tālruņos vai TV. Vai mēs zinām, kur meklēt palīdzību, kad kaut kas tāds “sit” pa mums vai mūsu ģimeni vai mīļajiem?! Par atkarībām runājot – ir tā saucamās “Anonīmās grupas” – gan alkoholiķu (AA), narkomānu (AN), azartspēlmaņu (AS). Tās mums ir pieejamas šeit Rīgā mūsu apkārtnē.
Ir arī līdzatkarīgo grupas, kur varam vērsties, ja kāds no mūsu ģimenes locekļiem ir iekritis kādās lamatās un mēs “dancojam pēc atkarībnieka stabules”, ar ko darām pāri viņam un sev. Pamats visam Anonīmo kustībai ir kristīgs, kur ir grēka atzīšana un palīdzības meklēšana pie Dieva.

Ar Atkarībām, ja tā var teikt, viss ir skaidrs. Ko darīt ar to, kas ir neredzams un lēnām samilzt, un atsvešina vienu no otra?! Vajadzīga ir drosme atzīt problēmas un cīnīties par savām attiecībām. Gan “Laulāto kursi” notiek, kur liels uzsvars tiek likts uz noliktu laiku divatā (Randiņlaiku), kad nerunā par darbu, bērniem, māju, bet pavada laiku kopīgi kaut ko darot, kas abiem ir par iepriecinājumu.

Vai arī kopīgi meklēt palīdzību pie mācītāja vai profesionāliem laulību konsultantiem.

Vai arī kādas grāmatas kopīga lasīšana. Piemēram latviešu valodā pieejamā Čepmena “Kaut es to būtu zinājis pirms laulībām.”

Šī derība, kuru Jēzus atgādina par laulību, ir vēl joprojām spēkā un attiecināma mūsu dienās. Kad vīrietis un sieviete nāk kopā un ir laulībā, tie kļūst kā “viena miesa”. Jānis Zeltamute ir teicis:  “Baznīca (draudze) ir kā hospitālis, kur pārsien ievainotās dvēseles, un nevis tiesas zāle, kur tās notiesā.”   Aicinu mīlestībā ieraudzīt šīs ievainotās dvēseles un atbalstīt tās, kuras ir salīkušas no nepanesamās nastas.

Lai Debesu Tēvs dāvā mums savu gudrību, lai Dievs Dēls šķīstī mūs no mūsu grēkiem un dziedina mūsu brūces. Lai Dievs Svētais Gars atdara mūsu acis redzēt, cik liela dāvana mums dota – laulība.

Vienīgi Dievam lai Gods!