Teksti: Jer 31:1–6; Kol 3:1–4; Mt 28:1–10
“Pēkšņi tām pretī nāca Jēzus.” (Mt 28:9a)
Ir vairāk nekā dīvaini, ka mēs šogad nesvinam Kristus augšāmcelšanās svētkus visi kopā kā draudze, bet katrs savā mājā pie sava ekrāna. Mūs vieno “viens Kungs, viena ticība, viena kristība” (Ef 4:5) kā Pāvils raksta savā vēstulē efeziešiem, bet trūkst šis kopā sanākšanas elements, kas ir bijis kristietības pamatā no iesākuma. Vai tas būtu mazais pulciņš, kas sanāca kopā Pēdējās vakariņās, vai liels pulks, kad Jēzus paēdināja 5000 vīrus vienlaikus, sadraudzība ir svarīgs ticības elements. Tāpēc man ir prieks dzirdēt, ka draudzes locekļi savstarpēji sazinās, sazvanoties pa telefonu vai sazinoties kādā sociālajā mēdijā, stiprinot viens otru un aizlūdzot cits par citu. Mūsdienu tehnoloģijas ļauj mums būt kopā, kaut nedrīkstam pulcēties vienuviet. Lai nu kā, vai pucējamies ģimenes lokā, vai attālināti ar draugiem, tas nemaina patiesību, ka Kristus ir augšāmcēlies. Patiesi augšāmcēlies!
Kaut Jēzus kalpošana bija atklāta un publiska, ir viens notikums, ko neviens neredzēja, un tā ir Viņa augšāmcelšanās. Izņemot varbūt kādus eņģeļus, nebija neviens augšāmcelšanās aculiecinieks. Mēs nezinām, kad un kā Viņš augšāmcēlās, jo neviens taisni to brīdi neredzēja. Neviens nebija klāt pirmajā Lieldienu rītā. Viņš augšāmcēlās viens.
Mācekļi to neredzēja, jo viņi bija paslēpušies aiz aizslēgtām durvīm, baidīdamies savas dzīvības dēļ. Mēs nezinām, vai viņi bija visi kopā, bet mēs zinām, ka viņi izklīda Ģetzemanes dārzā katrs uz savu pusi, kad Jēzus tika sagūstīts. Maz ticams, ka viņi dievbijīgi lūdza kopā, gaidīdami Lieldienu rītu, jo viņi negaidīja Lieldienu rītu, viņi negaidīja augšāmcelšanos. Tas nāca negaidīti, kā pārsteigums.
Sievietes arī negaidīja augšāmcelšanos. Viņas nāca uz kapu, lai izpildītu ebreju bēru tradīciju, svaidot Jēzus miesas ar smaržīgām eļļām. Viņas bija gatavas nāvei, nevis dzīvībai, bija gatavas traģēdijas nobeigumam, nevis jaunam sākumam.
Tā viņas kļuva par augšāmcelšanās pirmajām lieciniecēm. Tikai dažas sievietes, nevis liels pūlis. Pirmās Lieldienas tika svinētas šaurā lokā. Marija Magdalēna un citas Marijas kopā ar eņģeļiem priecājās par Jēzus uzvaru. Varbūt mēs katrs savā vietā svinam kopā ar eņģeļiem šo noslēpumu, ka Jēzus bija miris, ir augšāmcēlies, un atkal nāks godībā.
Ejot uz kapu, viņas negaidīja to, kas notika. Viņas pārsteidza ziņas, ka Jēzus ir augšāmcēlies. Nākot no kapa, lai stāstītu mācekļiem priecīgo vēsti, viņas atkal negaidīja to, kas notika. Viņas pārsteidza pats Jēzus, kad Viņš stājās viņu priekšā. Jēzus viņas satika pa ceļam. Negaidītā vietā un laikā.
Dievs bieži mūs pārsteidz negaidītā vietā un laikā. Kad varbūt vismazāk to gaidām, mēs sastopamies ar Jēzu. Tas varbūt dievkalpojumā kā šajā, vai privātā lūgšanā mājās. Tas varbūt nāk ar labām ziņām no mīļajiem vai palīdzošu roku no kaimiņa. Tās varbūt ikdienišķas lietas, kā smaids no laipna pārdevēja, vai pārdabiskas lietas, kad jūtam Dieva klātbūtni mums līdzās. Dievs Kristū vēlas mūs satikt. Grūtībās Dievs apsola mūs nekad nepamest un neatstāt. Varam vaicāt sev, kur es esmu redzējis vai piedzīvojis Jēzu, negaidīti šajā laikā? Kur Jēzus seja man ir bijusi visspilgtāk redzama, kur Jēzus roka visciešāk satverama?
Vairākās vietās Jaunajā Derībā mēs redzam, kā Jēzus individuāli satikās ar cilvēkiem. Vai tas būtu Nikodēms naktī vai samāriete pie akas, Jēzum ir laiks un vēlme satikties ar mums. Šajā laikā, kaut mums ir liegts kopā pulcēties, Kristus joprojām ir sastopams sakramentā, kad noteiktās dienās individuāli tiek izdalīts dievgalds. Tāpat kā Nikodēms vai samāriete, mēs varam individuāli nākt un sastapt augšāmcelto Kristu maizē un vīnā.
Šajā ārkārtas laikā, kad esam aicināti palikt mājās un ārpus mājas ievērot “sociālo distancēšanos”, nedistancēsimies no Kristus, bet atcerēsimies Pāvila vārdus “ka nedz nāve, nedz dzīve, nedz eņģeļi, nedz varas, nedz tagadne, nedz nākotne, nedz spēki, nedz augstumi, nedz dziļumi, nedz kāda cita radīta lieta mūs nespēs šķirt no Dieva mīlestības, kas ir Kristū Jēzū, mūsu Kungā” (Rm 8:38-39). Kristū mēs esam vienoti. Kristū mēs esam kopā.
Pārvarēsim šo dīvaino laiku, ievērojot visus Ministru kabineta priekšrakstus, bet galvenokārt “uzlūkosim mūsu ticības aizsācēju un piepildītāju Jēzu” (Ebr 12:2) un turēsimies pie Viņa. Šodien mēs katrs savā mājā svinēsim Lieldienas, bet gaidīsim ar ilgām un augsti vērtēsim, kad mēs atkal varēsim visi kopā svinēt Viņa uzvaru pār grēku nāvi. Kristus ir augšāmcēlies! Patiesi augšāmcēlies!