Lasījumi: 1Moz 1:1–5, 26–31; 1Jņ 1:1–4; Jņ 21:19–25
Jēzus ir augšāmcēlies un iestājas par mācekli, kuru Viņš mīlēja. Dievs Bībelē atklājas, kā mīlestība ar tās pirmajām lapaspusēm. Mēs klausījāmies lasījumu no 1. Mozus grāmatas, kur iesākumā bija Dievs, kas lidinājās virs ūdeņiem un nolēma radīt pasauli.
Daudzi teologi ir rakstījuši dažādus skaidrojumus par iemesliem kāpēc Dievs vispār nolēma ko radīt, bet vispatiesākais skaidrojums ir visvienkāršākais, jo Dievs ir mīlestība. Viņš ir mīlestība un mīlestībā radīja pasauli, lai ar pasauli varētu dalīties Savā mīlestībā.
Apustulis Jānis ir īpašs starp divpadsmit apustuļiem ar to, ka viņu īpaši vadīja Jēzus izrādītā mīlestība. Kamēr Jēzus mira pie krusta, Jānis bija vienīgais no mācekļiem, kas stāvēja līdzās Jēzum kopā ar Jēzus mātes Marijas māsu, māti Mariju un Mariju Magdalēnu. Jēzus zināja Jāni, tāpēc tieši viņam deva norādījumu ņemt Mariju pie sevis, kas liecina par Jāņa lielo mīlestību pret cilvēku: spēju būt blakus Jēzum krustā sišanas brīdī un rūpēs par Jēzus māti Mariju.
Jēzus saka ļoti personiskus vārdus Jānim par savu māti pirms miršanas(Jņ . ev. 19:27) : “Redzi, tava māte!” Šie arī pēc Jāņa evaņģēlija ir pēdējie vārdi, ko Jēzus saka pirms mirst. Tas šķiet arī saprotami, jo pirms nāves cilvēks vienmēr vēlas parūpēties par saviem vismīļākajiem, tuvākajiem, lai zinātu, ka kāds par tiem labi parūpēsies. Jēzus zina, ka Jānis spēj uzņemties rūpes brīžos, kad ir grūti, tādēļ Jēzus aicina Jāni rūpēties par Mariju kā par savu māti. Par to liecina Jāņa atrašanās pie krusta, jo Jānis, esot kopā ar Jēzu pie krusta, riskē ar savu dzīvību. Šādas rūpes par kādu spēj uzņemties cilvēks, kura sirdī valda Dieva mīlestība.
Jānis savu mīlestību atklāj arī citā brīdī, kad mācekļi kopā ar Jēzu svin Svēto Vakarēdienu. Brīdī kas ir visneērtākais, lai cilvēks meklētu, kurš būs nodevējs. Jānis tomēr pie galda aiz mīlestības spēj grūtā brīdī jautāt smagu jautājumu(Jņ. Ev. 13:25): “Kurš ir tas, kas tevi nodos?”
Mēs viscaur Bībelē redzam, ka pastāvīgi apustulī Jānī Dieva mīlestība parādās visgrūtākajās situācijās, kad cilvēki parasti izvēlās klusēt vai palikt malā. Kā Svētā Vakarēdiena iestādīšanā, kur Jēzus saka, ka kāds māceklis Viņu nodos, Jānis neklusē par spīti vārdu smagumam, viņš jautā: kurš ir tas, kas tevi nodos? Pie krusta Jēzu nāvē, kas ir emocionāli smaga un var draudēt Jānim ar sagūstīšanu un nāvi, Jānis Jēzu nepamet, Viņš ir blakus un tiek atalgots.
Jānis saņem svarīgu norādījumu no Jēzus uzņemties rūpes par Jēzus māti. Jāņa neatlaidīgā kalpošana ar to mīlestību, kas viņu ir pārņēmusi, atgādina kādus Jēzus vārdus, kad Mateja evaņģēlija 12 nodaļā (12:10-12): “mācekļi piegāja pie Viņa un sacīja: “Kāpēc Tu uz tiem runā līdzībās?” Bet Viņš atbildēja un tiem sacīja: “Jums ir dots zināt Debesu valstības noslēpumus, bet viņiem tas nav dots. Jo, kam ir, tam tiks dots, un tam būs pārpilnība; bet, kam nav, tam tiks atņemts arī tas, kas tam ir.”
Katram māceklim Jēzus atklāj citādus Dieva Valstības noslēpumus, kas droši vien ir atkarīgi no mācekļu Gara dāvanām, rakstura, iepriekš gūtās dzīves pieredzes un izglītības. Mācekļi bija vienā ticībā, bet nebija vienādi. Mēs nezinām kādu Dieva Valstības noslēpumu Jēzus atklāja Jānim, bet tas noteikti bija saistīts ar Dieva mīlestību un rūpēm par cilvēku. Jānis parādās tieši visspēcīgāk situācijās, kur nepieciešams, kāds pārcilvēcisks spēks, lai paveiktu to, ko paveic Jānis, lai jautātu, kurš ir nodevējs, lai būtu blakus Jēzum nāvē.
Jānis tiek atalgots par dalīšanos ar citiem Dieva neizsīkstošajā mīlestībā, kā Jēzus māca tikko dzirdētājā atbildē par savām līdzībām (Mt. ev. 12:12): “Jo, kam ir, tam tiks dots, un tam būs pārpilnība; bet, kam nav, tam tiks atņemts arī tas, kas tam ir.” Jānim ir sapratne un ticība, lai uzturētu un nestu citiem cilvēkiem Dieva Valstības noslēpumus, ko no Jēzus saņēmis līdzības, tāpēc Jānim tiek dots pārpilnībā. Apustulis Jānis saņem atbildīgu, bet par svētību nākošu uzdevumu rūpēties par Jēzu māti.
Uzdevuma nozīmīgums ir tajā, ka Jēzus māte ir pazemības un paklausības simbols Bībelē. Jēzus mātei bija svarīga loma kristīgās vēsts nešanā pie cilvēkiem, jo kā māca teologi Jēzus māte noteikti bija starp tiem cilvēkiem, kuru izjautāja evaņģēliju autori, lai sarakstītu evaņģēlijus. Marija bija klāt Jēzus dzīves notikumos, kur vēl nebija blakus neviena Jēzus mācekļa. Piemēram, eņģeļu parādīšanās Marijai, paši Marijas vārdi, ko mēs saucam par Marijas dziesmu jeb Magnificat.
Rūpes par Mariju Jēzus uztic Jānim, kas noteikti parāda Jēzus lielo uzticību Jānim un savstarpēji tuvās attiecībās. Marija kalpo arī par svētību, jo ir bijusi blakus Jēzum daudz ilgāk kā daudzi apustuļi, tāpēc no Jēzus daudz saņēmusi var daudz dot arī ar savu klātbūtni un zināšanām par Jēzu dzīvi un dzīves laikā mācīto.
Jānis bija māceklis, kuru Jēzus mīlēja, tāpēc Jāni laika gaitā nosauca par mīlestības apustuli, jo mīlestība un rūpes par cilvēkiem ir viens no galvenajiem motīviem, kas atklājas Jāņa sarakstītajā evaņģēlijā un īpaši trīs Jāņa vēstulēs.
Dieva mīlestību, kas Jāni vada šajā pašaizliedzīgajā un cilvēka spēkam nepanesamajā kalpošanā, mēs varam salīdzināt ar sveces liesmu, kas ir mūžīga un nekad neapdziest. Sveces liesma ir patīkama, jo tā izdala siltumu mūsu plaukstām, kas liek justies mums patīkami. Tāpat arī Dieva mīlestība kā šāda mūžīga sveces liesma rada mūsu sirdī “siltumu” un “patīkamu” sajūtu. Šī liesma ir pats Dievs, kas ir mūžīga un mums saskarsmē ar Dievu ļauj pašiem kļūt par Dieva mīlestības liesmu cilvēkiem apkārt.
Šādu mīlestību mēs varam redzēt arī svētku laikā, kad cilvēki uz brīdi aizmirst par vēlmi saklāt lielāku, bagātīgāku svētku galdu, bet aizdomājas par cilvēkiem kam klājas vissmagāk un kam blakus nav tuvinieku, kas var palīdzēt. Šī Dieva mīlestība parādās tādās akcijās kā Dod pieci un citās, kur mēs redzam. Visi cilvēki ir Dieva radīti mīlestībai, jo cilvēki dabiski no sirds ir gatavi dalīties, kad pat nepazīstamiem cilvēkiem mums blakus klājas grūti.
Šajā svētku laikā un priekšā esošajā šī gada nogalē mēs varam apzināties, cik patiesībā tuvu mums visiem ir Dievs. Viņš mūs visus ir radījis ar mīlestību un vēlmi kā apustuli Jāni, lai mēs palīdzētu cilvēkiem blakus, uz brīdi liekot aizmirst par savām vajadzībām. Cilvēki, kas piedalās šādās palīdzības akcijās, uz brīdi gluži kā Jēzus liek citus augstāk par sevi, lai tikai cietiem liktu sajust savu mīlestību un rūpēs. Lai Dievs uz to mūs svētī un pavada! Āmen!