“Mīlestība lūgšanā”, 29.mar.2020. (K.Zikmanis)

Teksti:  Ech 37:1-14; Rm 8:6-11; Jņ 11:1-44

“Jēzus mīlēja Martu, tās māsu un Lācaru.” (Jņ 11:5)

Dievs ir mīlestība. Apustulis Jānis, kurš sarakstīja mūsu evaņģēlija lasījumu šodien, savā pirmajā vēstulē to teica vairākas reizes. Jānis raksta: “Un mēs esam atzinuši un ticam mīlestībai, kas Dievam ir uz mums. Dievs ir mīlestība, un, kas paliek mīlestībā, tas paliek Dievā un Dievs Viņā” (1Jņ 4:8,16). Arī šo stāstu par Lācaru Jānis rakstīja, lai atklātu mums kaut ko par Dieva mīlestību.

Dieva dzinulis ir mīlestība. Viss, ko Viņš dara, ir balstīts mīlestībā. Bez mīlestības nekam, ko Viņš dara, nav satura, nav iemesla. Tad, kad Dievs dara kaut ko, ir jāsaprot, ka tas tiek darīts mīlestībā.

Tomēr, dažreiz ir grūti redzēt Dieva mīlestību, sevišķi citu ciešanās. Lasījumā mēs dzirdējām par divām māsām (Mariju un Martu), kurām bija slims brālis. Lācars bija tik slims, ka viņas sūtīja ziņu Jēzum, lai Viņš nāktu un palīdzētu. Tas ir saprotams. Jēzus daudz dziedināja. Ir tikai normāli gaidīt, ka Viņš nāks un darīs to pašu ar Lācaru. Viņas sūtīja šādu ziņu Jēzum: “Kungs, redzi, tas, ko Tu mīli, ir slims.”

Ir labi, ka cilvēki runā ar Jēzu par mums. Šī ir lūgšanas būtība – sūtīt Jēzum ziņu. Lūgšanas dzinulis ir mīlestība. Māsas mīlēja brāli, un tāpēc aizlūdza par viņu. Ja mēs mīlam kādu, vislabākais, ko mēs varam darīt viņam, ir runāt ar Jēzu par viņiem, t.i. aizlūgt par viņiem.

Bet ir interesanti, ko viņas teica. Viņas neteica: Jēzu, tu zini, cik daudz Lācars tevi mīl, nāc, dziedini viņu. Viņas arī neteica: Jēzu tu zini, cik daudz mēs tevi mīlam, nāc, dziedini mūsu brāli. Viņas zināja, ka šāda veida tirgošanās nebija vajadzīga. Viņas pazina Jēzus dabu un tāpēc teica: Jēzu, tas, ko Tu mīli, ir slims. Viņas zināja, ka Jēzus motivācija palīdzēt mums nāk no Viņa mīlestības uz mums. Jēzus mīlēja Lācaru un viņa māsas, tāpēc Viņš reaģēja uz viņu saucienu. Atkal un atkal evaņģēlijos mēs lasām, ka Jēzus iežēlojās par kādu, vai uzlūkoja kādu un viņu iemīlēja, v.tml. Viss, ko Jēzus darīja, bija Viņa mīlestības dēļ.

Tas ir iedrošinājums mums aizlūgšanās. Mums nav jāpārliecina Dievs, ka tas-un-tas ir pelnījis Viņa mīlestību, jo neviens nav pelnījis Dieva mīlestību. Mēs visi – vienalga, ko mēs paši par to domājam – esam grēcinieki. Mēs visi esam grēkojuši pret Dievu domās, vārdos un darbos, kā mēs apliecinām grēksūdzē. Mēs esam pārkāpuši Viņa likumus ar to, ko esam darījuši tīšām vai netīšām, aizstāvot mūsu savtīgās intereses. Mēs esam pārkāpuši Dieva likumus ar to, ko esam atstājuši novārtā – nemīlēt Dievu pāri visām lietām un savu tuvāko kā sevi pašu. Un tad, kad saku “mēs visi” ir viegli domāt tā vispārīgi “jā, jā! Mēs visi!” – bet mums pašiem ir jādomā, ka īstenībā – es pats esmu vainīgs Dieva priekšā. Es esmu vainīgs. Mana vaina, mana vaina, mana vislielākā vaina!

Neviens nav pelnījis Dieva mīlestību. Bet Dievs parāda savu mīlestību uz mums, sūtot savu paša Dēlu – Jēzu Kristu – kad mēs vēl bijām grēcinieki! Dievs mīl mūs un tāpēc sūtīja Jēzu, lai ikviens, kas tic uz Viņu, dabūtu mūžīgo dzīvību.

Mēs neesam pelnījuši Dieva mīlestību, bet Dievs mums to dāvā Jēzū Kristū. Dievs mūs mīl. Tāpēc tas ir iedrošinājums mums aizlūgšanās. Mums nav jāpārliecina Dievs, ka tas par ko lūdzam ir pelnījis Viņa mīlestību, jo Dievs jau viņu mīl. Mīlestība ir Dieva nemainīgais raksturs. Mums nav jāpārliecina Dievs, ka mēs esam pelnījuši Viņa mīlestību, un tāpēc Viņam vajadzētu mūs uzklausīt. Sava Dēla — Jēzus sūtīšana pasaulē, lai samaksātu ikviena ticīgā grēka parādu, ir lielākais mīlestības apliecinājums. Dieva mīlestībai vajadzētu iedrošināt mūs aizlūgt par citiem.

Kas notika tālāk evaņģēlija lasījumā? Jēzus sūtīja ziņu māsām, ka “Šī slimība nav uz nāvi, bet Dievam par godu, lai Dieva Dēls caur to tiktu pagodināts.”

Okay! Viss kārtībā. Lācars būs vesels! Tomēr, Jēzus neatnāca uzreiz. Viņš sūtīja labas ziņas — slimība nebūs uz nāvi. Nāve ir pēdējais ienaidnieks, jo no nāves nevar atgriezties. Jēzus teica, ka slimība nebeigsies nāvē. Tomēr, Jēzus neatnāca uzreiz.

Ko darīja māsas? Viņas bija nesaprašanā — Jēzus kavējās. Kaut Viņš kavējās, viņas arvien sūtīja vēl ziņas pie Jēzus. Tā var teikt, ka viņas turpināja lūgt. Pat tad, kad mēs esam lūguši un atbilde mūsu skatījumā “kavējas”, mums ir jāturpina lūgt.

Ticības dzīvē var notikt tā, ka mēs nesaprotam, kāpēc lietas notiek tā un nevis otrādi. Mēs nesaprotam, kāpēc lietas nenotiek, kā mēs bijām iedomājušies. Mēs lūdzam, lai notiek Dieva prāts, un, kad tas notiek pēc Dieva prāta, mēs dažreiz apmulstam. Kad tas notiek, ir jāatgriežas pie pamatpatiesības, ka Dievs mūs mīl un tas, kas notiks pēc Viņa prāta, nāks mums par labu — kaut mēs nesaprotam visu līdz galam.

Jēzus kavējās, un Lācars nomira. Marta un Marija paskatījās uz situāciju un šausminājās. Lācars ir miris! Viss ir pagalam! Jēzu, Tu esi atnācis par vēlu!  Ja Tu būtu atnācis ātrāk, viss būtu kārtībā, bet tagad viss ir cauri!

Mēs arī varam justies līdzīgi kā Marta un Marija. Varbūt mums ir kāda situācija, ko mēs līdz galam nesaprotam. Varbūt mums nav nekādas cerības. Varbūt mēs arī domājam, ka viss ir par vēlu. Varbūt mūsu sapņi ir miruši. Bet te stāv Jēzus — tas, kurš teica, ka Viņš ir augšāmcelšanas un dzīvība. Jēzum nekad nav par vēlu. Jēzus teica, ka tas, kas notika ar Lācaru, notika, lai Dievs caur viņu var tiktu pagodināts. Jēzus varēja atnākt agrāk, bet tad tas, kas notika ar Lācaru nebūtu tik brīnumaini. Ar šo Jēzus pierāda, ka Viņam nekas nav neiespējams.

Jēzus kavējās atbildēt, nevis, lai sāpinātu un samulsinātu Mariju un Martu, bet lai dotu ko labāku, ko brīnumaināku. Kad mēs nesaprotam, kas notiek mūsu ticības dzīvē, tad mums sev ir jājautā, vai es esmu gatavs jebkam, lai Dievs tiktu pagodināts manā dzīvē? Līdzīgi kā aklais vīrs, kurš bija dzimis akls, lai Dieva darbi parādītos viņā — vai mēs esam gatavi nest ticības krustu, lai Dievs varētu tikt pagodināts mūsos? Varbūt atbilde uz lūgšanām kavējas, varbūt es nesaprotu, kāpēc nenotiek savādāk, bet kad Dieva prāts, prieks būs lielāks nekā varētu iedomāties, un Dievam būs lielāks gods.

Jēzus uzcēla Lācaru, viņa slimība nebija uz nāvi, jo Jēzus deva viņam jaunu dzīvību. Jēzus nemeloja. Lācars nomira, bet netika atstāts nāvē. Jēzus sauca un augšāmcēla Lācaru. Jēzus to darīja, jo Viņš viņu mīlēja. Dieva vārds darīja viņu dzīvu. Dažreiz ir tā, ka ticības dzīvē tai situācijai, tai cerībai, tam sapnim, kas mums ir, ir jāmirst, lai ar Jēzus saucienu, ar Jēzus vārdu, Viņš var dot tam pavisam jaunu dzīvi. Jēzus ir gatavs dot mums jaunu dzīvību. Mīlestība ir Viņa dzinulis. Viss, ko Viņš dara, ir balstīts mīlestībā.

Varbūt situācijas mainās, un mēs nesaprotam Dieva prātu. Bet Dievs nemainās. Viņš ir mīlestība un dara visu no mīlestības. Mīlestība ir Dieva dzinulis. Viss, ko Viņš dara, ir balstīts mīlestībā. Jēzus atbildēja Marijas un Martas saucienam, jo Viņš viņas mīlēja. Jēzus atbildēs mūsu lūgšanas, jo Viņš mūs mīl. Te ir lūgšanas atslēga — mīlestība. Mēs mīlam citus. Mēs lūdzam Tam, kas mīl visus. Āmen.

[1]

[2]