“Viņš tiem sacīja: “Nāciet un redzēsiet!”” (Jņ 1:39)
Vai esat kādreiz kaut ko ļoti gaidījuši? Tādos brīžos liekas, ka laiks velkas, un gaidītais nekad nepienāks. Bērni ar lielām ekspektācijām gaida Ziemsvētkus un dzimšanas dienas. Jaunieši varbūt gaida skolas beigšanu, diplomdarbu nodošanu vai darba gaitu uzsākšanu. Pieaugušajiem ir citas gaidas – jaunībā tā varētu būt ģimenes dibināšana un mājokļa iegāde, karjeras veidošana, bērniņu gaidīšana un audzināšana, kā arī citas rūpes. Gaidīšana varbūt saistās ar citām lietām – ziņām no tuvajiem, mazbērnu ciemošanās, vai pat vienkārša gaidīšana, kā sagaidīt brīvdienas, kad varam atpūsties. Mēs varam gaidīt lielas vai mazas lietas, bet mēs visi zinām, ko nozīmē kaut ko gaidīt.
Kad Jānis nāca Jūdejas tuksnesī, lai kristītu ļaudis Jardānas upē, tas notika laikā, kad Mesijas atnākšanas gaidas bija vislielākās. Viņš nenāca tukšā laukā, negaidīts, kā zibens no debesīm. Jūdiem bija lielas ekspektācijas, ka drīz Kristum vajadzētu parādīties. Tāpēc, kad viņš nāca, viņam bija jāskaidro, ka viņš nav Tas, ko visi gaida, bet, ka viņiem būs gaidīt citu, kas ir lielāks par viņu. No vienas puses varbūt tā bija vilšanās, bet no otras puses, gaidas, ka drīz jau tas būs, ir lielākas.
Tad pienāca diena, kad Jēzus tika kristīts. Debesis atvērās, Tēva balss no debesīm atskanēja, un Svētais Gars kā balodis nolaidās uz Jēzus. Jānis paziņoja: “Redzi, Dieva jērs, kas nes pasaules grēku.” (Jņ 1:29)
Jāņa kristība bija citādāka, nekā tā kristība, ko mēs pazīstam. Es nerunāju par formu, bet par saturu. Jānis kristīja uz grēku piedošanu. Tas, ko Jānis darīja, bija pazīstams kā mikva. Lai sagatavotos kādam rituālam, darbībai vai notikumam, ebreji rituāli mazgājās ūdenī. Šī rituālā mazgāšanās ir ļoti izplatīta un pazīstama jūdu vidū – pat mūsdienās. Pirms mikvas cilvēks rituāli skaitās nešķīsts, pēc mikvas – šķīsts.
Mēs no Bībeles daudz esam dzirdējuši par Jūdu sektām vai reliģiskiem grupējumiem, tādiem kā Farizeji, Saduķeji vai Zeloti – kas visi savā veidā gaidīja Mesiju. Visiem bija sava saprašana par to, kā Mesijam jāizskatās, kas Viņam būtu jādara. Bija ceturtais grupējums, kas saucās Eseņi, kuri dzīvoja pie Nāves jūras, relatīvi netālu no vietas, kur Jānis kristīja. Viņi bija tie, kuri sarakstīja Nāves jūras tīstokļus, kas ir ļoti svarīgs pagājušā gadsimta atradums un bagāta tīstokļu bibliotēka, kas satur Jēzus laika pārkopētas Vecās derības grāmatas, kā arī citas garīga rakstura grāmatas. Šie tīstokļi, kas ir 2000 gadus veci, pierāda, cik uzticama ir Bībele, un ir vecākās kopijas no Bībeles, kas mūsdienās pieejamas. Eseņi dzīvoja askētiski vienā kopienā, pārrakstīja un studēja Rakstus un turēja sevi gatavībā Mesijas atnākšanai. Lai to darītu, viņi bieži sevi šķīstīja mikvās.
Jānis nāca, lai sagatavotu ceļu Kristum. Ir samērā loģiski, ka ebreji arī saprata šo sagatavošanos kā mikvas šķīstīšanu – to, ko darīja Jānis. Šādā mikvā cilvēks nožēlo savus grēkus un apņemas laboties. Bet cita palīdzība viņam nebija – tikai apņemšanās un paļaušanās uz savu spēku, saviem darbiem laboties. Viņam pašam bija jāsaņemas un jālabojas. Apustuļu darbos mēs atrodam gadījumu, kad Pāvils satiek grupu cilvēku, kuri ir tikai kristīti ar “Jāņa kristību” (Apd 19:3), un vēl nav saņēmuši spēku no augšienes – Svēto Garu. Tādēļ viņš viņus “pārkrista” Jēzus vārdā. Jēzus kristība ir, kā pats Jēzus saka, “ūdenī un Garā”. “Jēzus atbildēja: “Patiesi, patiesi es tev saku: tas, kurš nepiedzimst no ūdens un Gara, nevar ieiet Dieva valstībā!” (Jņ 3:5). Jēzus kristība, kristība Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā nav tikai par grēku nožēlu, bet par grēku piedošanu un Svētā Gara spēku dzīvot ticīgu dzīvi. Jāņa kristībā cilvēks pats apņemas laboties, Jēzus kristībā cilvēks tiek apbruņots un viņam tiek dots spēks no augšienes laboties. Jāņa kristība atšķiras no Jēzus kristības saturā, respektīvi, kad tiekam kristīti Jēzus vārdā, saņemam Svēto Garu – šo piedzimšanu “ūdenī un Garā”, kā saka Jēzus.
Jānim Kristītājam bija daudz sekotāju, mācekļi, kuri gaidīja Mesijas parādīšanos. Viens no viņa mācekļiem bija Andrejs. Mēs daudz par Andreju nezinām. Viņš parādās Bībelē tikai dažas reizes, piemēram, Andrejs bija tas māceklis, kurš atrada zēnu ar piecām maizēm un divām zivīm, kad Jēzus paēdināja 5000 vīrus (Jņ 6:8). Šajā gadījumā pats Andrejs neveica brīnumu (to darīja Jēzus), bet Andrejam bija svarīga loma, kaut nepamanāma – kad Jēzus vaicāja, vai mācekļiem ir maize, kaut tiem nebija, Andrejs rīkojās un atrada zēnu ar maizēm. Bez šī starpposma, bez šīs darbības, varam vaicāt – vai brīnums būtu noticis? Andrejam bija sava loma šajā brīnumā.
Andrejs arī gaidīja Mesiju. Un tādēļ, kad viņš dzirdēja Jāni sakām: “Redzi, Dieva jērs, kas nes pasaules grēku”, kopā ar citu Jāņa mācekli tūliņ aizgāja un sekoja Jēzum. Tad mēs dzirdam interesantu, bet būtisku sarunu. “Bet Jēzus, apgriezies un ieraudzījis viņus sekojam, tiem jautāja: “Ko jūs meklējat?” Tie Viņam sacīja: “Rabi (tulkojumā: Skolotāj), kur Tu mājo?” Viņš tiem sacīja: “Nāciet un redzēsiet!”” (Jņ 1:38-39). “Nāciet un redziet!” Jēzus pats viņus aicina. Šī ir svarīga detaļa, pie kuras atgriezīsimies.
Un tad mēs redzam ļoti svarīgu darbību. Andrejs šo ziņu par Mesijas nākšanu nepatur pie sevis, bet aiziet pastāstīt savam brālim – Sīmanim Pēterim. Andrejs varbūt nav bieži minēts Bībelē, bet Pēteris gan. Pēteris sadzirdēja par Jēzu no Andreja. Andrejam varbūt nebija tik liela loma, ko spēlēt starp mācekļiem un agrīnajā baznīcā, kā tas bija Pēterim, bet bez Andreja paliek atklāts jautājums, vai Pēteris būtu nācis pie ticības vai palicis nezināms zvejnieks Galilejas jūrā? Andrejam bija maza, bet būtiska loma Pētera nākšanā pie ticības.
Tad šīsdienas lasījumā dzirdam par Filipu, un kā pats Jēzus viņu aicināja par mācekli, teikdams: “Seko man!” Jāņa evaņģēlijs ir citādāks nekā pārējie evaņģēliji, proti, pārējie evaņģēliji ir hronoloģiski savā būtībā, bet Jāņa evaņģēlijs ir teoloģisks. Tas nozīmē, ka evaņģēlijs tiek stāstīts, lai atklātu kādu teoloģisku patiesību. Kad Jānis raksta par šo sarunu starp Filipu vai Andreju, viņš ne tikai apraksta situāciju, bet liek saprast kādu patiesību, ka iespēja sekot Jēzum nenāk no mums pašiem, bet no Jēzus aicinājuma. Jēzus pats saka: “Neviens nevar nākt pie Manis, ja Tēvs, kas Mani sūtījis, to nevelk” (Jņ 6:44). Lai ilustrētu šo patiesību, Jānis mums stāsta par pirmo mācekļu aicināšanu, un kā Jēzus, kas atklāj Tēva prātu, uzrunā viņus.
Filips arī nevarēja paturēt pie sevis vēsti, ka Mesija ir atnācis un aizgāja stāstīt savam draugam Natanaēlam. Viņā mēs dzirdam pirmo skepsi – “Vai no Nācaretes var būt kas labs?” (Jņ 1:46).Varbūt jūs, stāstot par Jēzu, esat dzirdējuši cilvēku skepsi – vai tiešām? Reliģija? Jēzus ir atbilde uz maniem jautājumiem? Bet Filipam ir laba atbilde. Šādos gadījumos varbūt nav jāaizstāv Jēzus, bet vienkārši jāsaka cilvēkam: “Nāc un redzi!” Nāc pats un pārbaudi, vai Viņš ir Tas, ko tu meklē?! Darīt cilvēkus ticīgus nav mūsu spēkos. Tas ir Svētā Gara darbs. Bet Viņš to dara caur mums, kas liecina par pasaules Pestītāja nākšanu, tāpat kā Andrejs liecināja Pēterim un Filips—Natanaēlam.
Ir cilvēki pasaulē, kas gaida ko lielāku savā dzīvē. Ir cilvēki pasaulē, kuri gaida Pestītāju, kas atbrīvos viņus no pagātnes grēkiem un atvērs debesu vārtus nākotnei. Viņiem ir šīs gaidas, šīs ekspektācijas, kā Andrejam. Ir cilvēki, kuri neko negaida kā Natanaēls. Bet starp šiem cilvēkiem un Jēzu ir viens starpposms – mēs. Mēs varbūt nebūsim slaveni sludinātāji, bet katram kristietim ir jāspēlē sava loma, jābūt vienam savienojumam šajā ticības ķēdē. Daži apustuļi ir pazīstamāki, nekā citi. Dažu apustuļu vārdus varam uzreiz nosaukt, bet citus nē. Bet stāsts nav par to. Viņi visi darīja savu darbu. Dzīvoja kristīgu dzīvi un nesa Jēzus vēsti, būdami par sāli un gaismu visur, kur viņi gāja. Un viņi gāja visur – uz visām debesu pusēm sludināt un izdzīvot evaņģēliju. Tas ir mūsu darbs arī šodien. Atvērt debesu vārtus kādam, kaut vai ar to, ka atveram baznīcas durvis un pavadām iekšā. Februārī sāksies jauns Alfa kurss un iesvētes mācība. Es vēlētos, lai jūs katrs padomājat par kādu, kuru varētu uzaicināt. Vai mēs varam būt līdzīgi Andrejam vai Filipam un atvest kādu Pēteri vai Natanaēlu pie Kristus? Āmen.