“Ozianna!”, 28.mart.2021. (K.Zikmanis)

Teksti: Jes 50:4–9a; Flp 2:5–11; Jņ 12:12–16

“Otrā dienā liels ļaužu pulks, kas bija nācis uz svētkiem, dabūjuši zināt, ka Jēzus nāk uz Jeruzālemi, ņēma palmu zarus un izgāja Viņam pretim, kliegdami: Ozianna, slavēts, kas nāk Dieva Tā Kunga Vārdā, Israēla Ķēniņš!” (Jņ 12:12-13)

Ebreji bija un ir tauta, kas balsta savu ticības dzīvi Svētajā Grāmatā. Viņi tic Svētajiem Rakstiem, t.i., Vecajai Derībai, meklējot atbildes uz visādiem dzīves jautājumiem, sevišķi atbildi uz vissvarīgāko jautājumu – kad nāks Mesija. Protams, ebreji kā reliģiska kopiena nav tik viengabalaina, un viņos var atrast visādus atzarus un novirzes. Mēs varam saukt viņus par liberāļiem vai konservatīviem, jo tāpat kā mūsdienās, arī Jēzus laikā eksistēja dažādi jūdu atzari un novirzes. Saduķeji jeb liberāļi, un farizeji jeb ultra-ortodoksāļi ir tādi, par ko mēs zinām no Jaunās Derības. Bet bija arī citi. Katrs meklēja savu izskaidrojumu, un katram bija sava interpretācija, kas tad Mesijam bija jādara un jāveic šajā pasaulē.

Kas Kristum bija jādara un ko Viņš paveica, ir jautājums, kas joprojām tiek diskutēts mūsdienās, jo joprojām ir dažādi atzari un novirzes, katrs, kas vēlas vilkt deķi uz savu pusi.

Kad Jēzus iejāja Jeruzalemē tanī Pūpolu jeb Palmu svētdienā visus tos gadus atpakaļ, mēs lasām, ka tauta darīja, kā ierasts, kad ieradās kāda slavenība, nocirta kokiem zarus un izklāja ceļu ar drēbēm. Kad dzirdam vārdu – tauta – ir jāsaprot, ka šis nebija mazs pūlītis; te bija sapulcējusies lielākā daļa ļaužu, kuri bija atnākuši uz Jeruzalemi uz Pashas svētkiem (lielākajiem ebreju svētkiem gadā). Iedomājieties Rīgu Dziesmu un Deju svētku laikā. Visi uz kaut ko gaida, un visiem ir kādas ekspektācijas. Vai šis vienkāršais namdaris no Nācaretes to visu spēs piepildīt?

Atbilde, protams, ir nē. Jo ja tas, ko šie ļaudis gaida, atšķiras no tā, ko Jēzus ir plānojis darīt, tad vilšanās būs milzīga.

Ko tad tauta gaidīja? Mani vienmēr ir izbrīnījis, ka tauta, kas šodien sagaidīja Jēzu ar priecīgām ovācijām “Ozianna, slavēts, kas nāk Tā Kunga Vārdā” pēc dažām dienām kliegs “Sit Viņu krustā!” Ko tauta gaidīja no Jēzus, ka piedzīvoja tādu vilšanos?

Nesen lasīju, kādi ir ķecerīgākie vai zaimojošākie vārdi Jaunajā Derībā – un tie nebūs tie, ko jūs varat domāties. Ir daudz zaimu pateikti pret Jēzu, bet tie ir tieši tas – pateikti pret Jēzu. Citāts, ko tūlīt teikšu sit dziļāk. Atcerieties gadījumu pāris pantus iepriekš, kad sieviete svaidīja Jēzus kājas ar dārgu eļļu, un māceklis teica: “Kāpēc šī svaidāmā eļļa nav pārdota par trīs simti sudraba gabaliem un nauda nodota nabagiem?” (Jņ 12:5). Šis gadījums ir zaimojošs, jo tas pilnīgi pārprot Jēzus misiju. Māceklis domāja: trīs simti sudraba gabali varēja tikt doti nabagiem! Tas nozīmē, ka pēc mācekļa domām Jēzus misija bija nākt, lai dibinātu labdarības institūcijas visā pasaulē. Nepārprotiet mani! Diakonija ir neatņemama un nepieciešama kalpošana Kristus Baznīcā. Bet ja mēs sakām, ka Jēzus nāca, lai palīdzētu nabagiem, mēs esam pārpratuši Viņa misiju. Tāpēc tā ir zaimojoša. Tas padara Jēzu un Viņa misiju par ko citu.

Šis ir grēks pret Svēto Garu. Bībele ir mūsu pamats, jo tā mums atklāj Jēzu un Viņa īsto misiju. Bet tas notiek Svētajā Garā. Bez Svētā Gara mēs Rakstus nevaram pareizi saprast. Svētā Gara darbs ir vest mūs pie Jēzus caur evaņģēlija sludināšanu, lai glābtu mūsu dvēseles no nāves un elles. Ja es domāju, ka Kristus nāca, lai darītu ko citu – piem., dibinātu tamborēšanas pulciņus visā pasaulē – tad es ne vien esmu pārpratis Jēzu, bet arī ignorējis Svētā Gara aicinājumu. Kā cilvēki toreiz pārprata Jēzu, tā arī mūsdienās.

Tā laika ļaudis droši vien sagaidīja no Jēzus pasaulīgu valdnieku, laicīgu atbrīvotāju, kas atpestīs no Romas valdības, nevis dvēseles grēkiem. Jautājums, ko es sagaidu no Jēzus? Jo, ja tas nav tas, ko Viņš ir nācis dot, mēs, līdzīgi Jeruzalemes pūlim būsim pievilti.

Ir pāri par 300 pravietojumiem par Jēzu, kas Viņš ir, Kāds Viņš būs, ko Viņš darīs, kādēļ Viņš ir nācis u.t.t. Daudzi no šiem pravietojumiem tika piepildīti šinī dienā.

Jēzus pats vairākkārt bija teicis, ka Viņš tiks nodots: “Redzi, mēs aizejam uz Jeruzālemi, un Cilvēka Dēlu nodos augstiem priesteriem un rakstu mācītājiem; un tie Viņu notiesās uz nāvi un nodos pagāniem, lai tie Viņu apmēdītu, šaustu un sistu krustā; un trešā dienā Viņš celsies augšām.” (Mt 20:18-19)

Par savu nāvi un ko tā darīs Jēzus citur teica: “Patiesi, patiesi Es jums saku: ja kviešu grauds nekrīt zemē un nemirst, viņš paliek viens; bet, ja viņš mirst, viņš nes daudz augļu.” (Jņ 12:24)

Par savu augšāmcelšanos Jēzus teica: “Tāpēc Tēvs Mani mīl, ka Es atdodu Savu dzīvību, lai Es to atkal atgūtu. Neviens to nav Man atņēmis, bet Es to atdodu pats no Sevis. Man ir vara to atdot un vara to atkal ņemt. Šo uzdevumu Es esmu saņēmis no Sava Tēva.” (Jņ 10:17-18)

Mēs varam analizēt šos pravietojumus no visām pusēm, bet, ja mums nav Svētā Gara apgaismojuma, kas atklāj mums to nozīmi, tad tie paliek kā mīkla. Tādēļ mēs lūdzam, lai Svētais Gars apgaismo mūsu sirdis, ka mēs varam saprast, ko Raksti mums saka.

Jēzus nāca, lai atdotu savu bezvainīgo dzīvi par mūsu grēcīgajām dzīvēm, lai ticībā uz Viņa žēlastību iegūtu pestīšanu Viņa vārdā. Ja mēs pārtaisām Jēzus misiju par ko citu, mēs “nošaujam greizi” un grēkojam pret sevi, grēkojam pret Jēzu un grēkojam pret Svēto Garu. Ja pārtaisām Jēzus misiju par ko citu, būsim vīlušies un ne tikai vīlušies, bet arī pazuduši.

Noslēgšu ar šo piemēru, ar kādu sirdi jānāk pie Jēzus. Kad kāds farizejs atnāca pie Jēzus naktī, lai saprastu, kas Viņš ir un ko Viņš darīs, Jēzus teica: “Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību, jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta.” (Jņ 3:16-17)

Lai Dievs dod, ka mēs, kas šodien ar ovācijām sakām “Ozianna, slavēts, kas nāk Tā Kunga Vārdā”, šai dzīvē un šai nedēļā teiktu “Kungs apžēlojies par mani” un mūžībā ar visiem eņģeļiem un debesu pulkiem dziedātu “Svēts, svēts, svēts Kungs Dievs, Visuvaldītājs, kas bija, kas ir un kas nāks” (Atkl 4:8). Āmen.