“Palieciet Manī!”, Kristības un iesvētības, 22.05.2021. (K.Zikmanis)

Teksti: Apd 2:1–21; Jņ 15:1-8

“Palieciet Manī un Es – jūsos. Kā zars nevar nest augļus no sevis, ja tas nepaliek pie vīnakoka, tāpat arī jūs, ja nepaliekat Manī.” (Jņ 15:4)

Nu, te mēs esam: apmēram 10 nedēļas kopš iesvētes mācības sākuma, un te mēs esam kristību un iesvētību dienā, kad jūs stāvēsiet Dieva un cilvēku priekšā, gatavi apliecināt savu ticību Jēzum Kristum. Kā jūs jūtaties? Pārliecināti un pacilāti vai bažīgi un nedroši par sevi? Vai kaut kur pa vidu?

Man šķiet, ka visas atbildes ir adekvātas, jo šī ir liela un svarīga diena jūsu dzīvēs. Apliecināt Dievu neticīgā pasaulē ir drosmīgs lēmums, kas relatīvi ne tik senajā Padomju Savienības laikā varēja izsaukt dažādās represijas, sākot no izstumšanas no “labākās” sabiedrības, lieguma attīstīties karjerā, līdz pat sēdēšanai čekas pagrabā vai pat izsūtīšanai.

Kļūšana par kristieti ir, savā ziņā, “peldēšana pret straumi.” Mīlēt savu ienaidnieku, pagriezt otru vaigu un piedot savam pāridarītājam ir lietas, ko pasaule ne vien nemāca, bet saka tieši otrādi – likt sevi pirmajā vietā un cīnīties par savām tiesībām. Varbūt tas ir nedaudz pārspīlēts, bet bez Dieva, kas māca, vada un sargā – viss, kas atliek, ir darīt visu par sevi un sevis dēļ, neskatoties uz tiem, kas apkārt.

Kā pievienoties šim avotam un palikt Kristū šajā dažreiz nežēlīgajā pasaulē? Jēzus pats saka – palieciet manī, kā zars paliek vīnakokā. Šodien daži no jums tiks “uzpotēti” uz šī vīnakoka, kad Dieva vārds savienots ar ūdeni jūs mazgās no grēkiem un padarīs jūs par jauniem radījumiem Kristū. Citiem tas ir noticis jau agrāk, un tas, vai jūs esat palikuši šajā kristības apsolījumā, ir starp jums un Dievu. Dievs vienmēr ir uzticīgs savam apsolījumam, un, ja mēs aizklīstam prom kā pazudušais dēls, Viņš vienmēr ar atplestām rokām gaida mūs atpakaļ.

Jūs visi šodien apliecināsiet savu ticību Trīsvienīgajam Dievam – Tēvam, Dēlam un Svētajam Garam. Tas ir svarīgi, kad ticībā to darām no sirds. Apustulis Pāvils raksta: “Jo, ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs Viņu uzmodinājis no miroņiem, tu tiksi izglābts” (Rm 10:9). Jo ar sirds ticību jūs gūstat taisnošanu – grēku piedošanu, un ar mutes apliecināšanu jūs gūstat pestīšanu – mūžīgo dzīvošanu. Tā ar iesvētībām jūs apstiprināt savu kristību, t.i., sakāt, ka to, ko Dievs jums ir darījis un piešķīris kristības ūdenī, jūs vēlaties, lai tas paliek un vēlaties izdzīvot vai atjaunot, ja tajā neesat dzīvojuši.

Tā ir milzīgi liela lieta, kas stāv jums priekšā. Kristībās Dievs saka: “Es gribu viņu!”, un iesvētībās jūs atbildat: “Es gribu Dievu!” Šis ir par ko Jēzus runā līdzībā par vīnakoku. Mēs tiekam uzpotēti uz Kristus – Viņš mūsos, mēs Viņā. Viņš dod mums spēku staigāt ar Viņu. Viņš māca mūs. Viņš vada mūs un dod mums spēku stāvēt par Viņu un apliecināt Viņu.

Par veidiem, kā Viņš to dara, mēs esam runājuši iesvētes mācībā, un tagad ir jūsu kārta to praktizēt un likt tam kļūt par ieradumu jūsu dzīvēs. Palikt Viņā. Jo bez Viņa mēs neko nespējam darīt. Vārds un Sakraments. Vārdā mēs dzirdam Viņa balsi, Viņa mācību, Viņa vadīšanu. Lasiet to Bībelē! Klausieties to dievkalpojumos! Mācieties to Bībeles stundās!

Sakraments ir Dieva spēks, mums piedodot, stiprinot un mierinot. Kristību jūs esat jau saņēmuši vai drīz saņemsiet. Nenovērtējiet to par zemu! Tas ir pamats visai kristīgai dzīvei.

Svētais Vakarēdiens, sakraments, ko saņemam katrā dievkalpojumā, ir ēdiens un dzēriens, kas dod mums paša Kristus miesu un asinis grēku piedošanai un ticības stiprināšanai. Šis sakraments, kas ir nekas cits kā Dieva vārds maizē un vīnā, palīdz mums palikt pie Vīnakoka, lai Kristus dzīvība plūstu mūsos.

Šodien jums ir skaista, pacilājoša diena, kā tam vajadzētu būt. Bet atcerieties, palieciet ticībā visu atlikušo mūžu, ar kārdināšanām, grūtībām, zaudējumiem u.tml. Skatoties uz visiem izaicinājumiem – kreisi noskaņotajiem mēdijiem, “atcelšanas” kultūru, progresīvo ideoloģiju, dzimumu ideoloģiju, un visu kaut ko, kas vēlas saukt melnu par baltu, un labu par ļaunu – mēs varam justies bezspēcīgi un vāji. Jēzus mūs iedrošina: “Pasaulē jums ir bēdas; bet turiet drošu prātu, Es pasauli esmu uzvarējis!”” (Jņ 16:33). Ja paliksim pie īstā Vīnakoka un Viņa sula plūdīs mūsos, tad lai nāk, kas nākdams, mēs paliksim zaļojoši zari. Lai Dievs mūs uz to svētī. Āmen.