Teksti: Jes 6:1–8; Rm 11:33–36; Mt 28:18–20
“Ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā.” (Mt 28:19)
Es esmu dzirdējis, ka, ja jums pie mājas vai dārzā ir uzmācīgas skudras, ir jāuzkaisa tām virsū nedaudz indes bumbiņas, un pašas skudras tās ienesīs pūznī, nododot šo indi no mutes mutē, līdz ko tā sasniegs skudru karalieni un nobeigs visu pūzni. Tā arī maldu mācības tiek ienestas kristīgajā Baznīcā, tiek nodotas no mutes mutē un ar laiku tās var nest nāvi pašiem kristiešiem, kristīgajām draudzēm vai pat veselām Baznīcām. Maldu mācības nav tikai nepareizas un maldinošas, tās ir nāvīga inde.
Šodien Trīsvienības svētkos mēs aplūkojam, ka Dievs ir Trīsvienība un Trīsvienība ir Dievs. Tas varbūt šķiet elementāri, ka Bibliskais Dievs ir viens bet tajā pašā laikā ir trīs Personas. Kā pats vārds saka – Trīs-Vienībā. Viens Dievs, kas ir Tēvs un Dēls, un Svētais Gars. Tas varbūt teorētiski ir saprotams. Bet, kad aplūkojam Atanāzija ticības apliecības smalkumus, ir pilnīgi saprotams, ka daži apmulst. Tēvs ir Dievs, Dēls ir Dievs, un Svētais Gars ir Dievs; toties Tēvs nav Dēls, Dēls nav Svētais Gars un Svētais Gars nav Tēvs; bet, kaut ir trīs Personas, ir viena vienīga Dievišķā būtība, kas tiek saukta par Dievu un Kungu.
Wow! Tas ir grūti saprotams! “Mācītāj,” cilvēki saka, “vai nevarētu to vienkāršot?” Un kaut pareizā atbilde ir “nē, to nevar vienkāršot”, ir cilvēki, dažreiz mācītāji, labu nodomu vadīti, kas meklē piemērus no fiziskās pasaules, lai skaidrotu Trīsvienību. Problēma ir, ka Dievs radīja pasauli, nevis pasaule Dievu, un pasaule un piemēri no tās nevar aptvert Dievu. Kā ķēniņš Salamans teica, “Vai tiešām Dievs mājo uz zemes? Redzi, debesis un debesu debesis neietver Tevi, kur nu vēl šis [templis], kuru es esmu uzcēlis!” ( 1Ķen 8:27). Te ir trīs piemēri, ko vairākkārt esmu dzirdējis, un dažkārt esmu lietojis, lai aplami skaidrotu Trīsvienību. Šie piemēri nav tikai nepareizi, tie ir maldīgi un ķecerīgi, jo tie apraksta Dievu nevis, kā Viņš tiek atklāts Bībelē, bet apraksta pavisam citu dievu!
Pirmais maldīgais piemērs ir no saules – ka Tēvs ir pati saule, Dēls ir gaisma, kas nāk uz zemi, bet Gars ir siltums, ko jūtam no saules gaismas. Sākumā šis piemērs izklausās ļoti ticams. Tēvs sūta Dēlu uz zemes, un Gars liek mums piedzīvot ticību. Ļoti labi. Bet maldi ir ļoti smalki.
Dievs ir viens. Ir viena dievišķa būtība. Jēzus saka, “Es un Tēvs, mēs esam viens” (Jņ 10:30). Bet šī maldīgā mācība nejauši saka, ka saulei ir viena būtība, gaismai cita, un siltumam vēl cita. Tās ir trīs dažādas lietas. Tie nav viens. Bet Dievs ir viens, kā Israēls apliecināja, “Klausies, Israēl, Tas Kungs, mūsu Dievs, ir viens vienīgs Kungs.” (5Moz 6:4)
Ir vēl kāda būtiskāka kļūda. Padomāsim par sauli. Saule pati par sevi pastāv, bet gaisma, kas no saules nāk, tiek radīta. Ja saule ir Tēvs un gaisma—Dēls, tas nozīmē, ka Tēvs rada Dēlu. Šajā piemērā Dēls nav mūžīgs, kā Tēvs, bet Viņš ir radīts. Šis piemērs saka, ka ir laiks, kad Dēls nebija. Bet tas nav pareizi. Ir rakstīts, “Iesākumā bija Vārds [t.i., Dēls], un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Tas bija iesākumā pie Dieva” (Jņ 1:1-2). Dēls ir tikpat daudz Dievs kā Tēvs un Gars ir Dievs. Viņš ir līdz-mūžīgs ar Tēvu un Garu. Vēl vairāk šis piemērs padara Svēto Garu nevis par Trīsvienības Personu, bet par efektu, ja Viņš ir tikai siltums, ko jūtam no saules gaismas. Svētais Gars nav efekts vai sajūta. Viņš ir Dievs, kas dara mūsu ticību dzīvu.
Šī maldu mācība tika nosodīta Nīkajas koncilā, un to sauc par Ariānismu. Prezbiteris Ārijs mācīja, ka tikai Tēvs ir Dievs, bet Dēls tika radīts kopā ar radību. Dēls nav Dievs. Varbūt pirmais starp eņģeļiem, bet Viņš nav Dievs. Toties apustulis Jānis māca, “Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības” (Jņ 1:14). Ja Jēzus būtu daļa no radības, tāpat, kā mēs esam daļa no radības, tad Viņa nāve pie krusta neko nenozīmētu. Tas būtu tāpat kā, ja tu vai es mirtu pie krusta. Tas neatpestītu nevienu. Ir svarīgi, ka Jēzus ir pilnīgs Dievs un pilnīgs cilvēks, lai panāktu mūsu pestīšanu.
Modernas izpausmes šai ķecerībai varam atrast gan mormonismā, kas māca, ka Jēzus bija taisns vīrs, kurš kļuva par dievu, gan Jehovas lieciniekos, kuri māca, ka Jēzus ir zemāks par Tēvu. Tas ir atrodams jebkurā mācībā, piemēram, ņūeidžismā, sekulārismā v.tml., kas māca, ka Jēzus bija tikai taisnīgs vīrs un labs skolotājs.
Otrais maldīgais piemērs ir ūdens. Esmu redzējis vairākus YouTube video ar šo piemēru. Lai saglabātu Dieva integritāti un apliecinātu Viņa vienotību, šis piemērs lieto ūdeni, lai aprakstītu Dievu. Ūdens būtība vienmēr ir tā pati – H2O. Bet, lai aprakstītu, ka Dievs ir trīs Personas, šis piemērs saka, ka ūdens var atrasties dažādos agregātstāvokļos – kā ledus, kā šķidrums vai kā gāze. Izklausās labi, vai ne?
Problēma ir par stāvokļiem. H2O vienmēr ir H2O vienalga kādā stāvoklī, tas ir viens. Bet H2O ir vai nu ledus, vai nu ūdens, vai nu gāze. Atkarībā no temperatūras H2O pastāv tikai vienā agregātstāvoklī reizē.
Kāds var vaicāt, nu un? Atcerēsimies gadījumu, kad Jēzus bija Ģetzemanes dārzā un Viņš lūdza Tēvu, “Tēvs, ja Tu gribi, tad ņem šo biķeri no Manis; tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek” (Lk 22:42). Dēls runā ar Tēvu. Šī ir būtiska detaļa. Izņemot, ja Dēls runā pats ar sevi, te ir divas Personas, kas sarunājas – Dēls ar Tēvu.
Problēma ar ūdens piemēru saucās Modālisms – filozofija, ka Trīsvienības Personas var pastāvēt tikai viena pēc otras, nevis kopā. Vispirms Dievs ir Tēvs, tad Viņš fiksi pārmainās par Dēlu vai Svēto Garu – līdzīgi kā ūdens ir ledus, šķidrums vai gāze, bet ne visi reizē. Senās pasaules kontekstā – Zevs ir dievs Olimpijas kalnā, bet nevainīgs ganiņš, kad viņš pavedina kādu sievieti. Bibliskais Dievs nemaina savu tēlu kā aktieris. Jēzus kristībās mēs redzam Dēlu Jordānas upē, Tēvu, kā balsi no debesīm un Svēto Garu kā balodi – visa Trīsvienība kopā vienuviet (Mt 3:17). Viens Dievs, trijās Personās.
Mūsdienās šī ķecerība parādās konfesijās, kas pielūdz tikai Jēzu, kā Dievu (“Jesus only” kustība) un veic kristības tikai Jēzus vārdā, nevis, kā Jēzus pavēlēja “Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā” (pamanījāt, ka tur ir teikts ‘vārdā’, nevis vārdos). Jehovas liecinieki arī māca Modālisma paveidu.
Pēdējais, par ko vēlos runāt, ir partiālisms. Tā ir jebkura mācība, kas sadala Dievu trijās daļās – ka Tēvs ir ⅓ Dievs, Dēls ir ⅓ Dievs un Svētais Gars ir ⅓ Dievs. Piemēri šai maldu mācībai varētu būt āboliņa lapiņa, ola vai ābols. Varbūt visi esam dzirdējuši kļūdaino stāstu, ka Sv. Patriks, lai skaidrotu Trīsvienības noslēpumu, noplūca āboliņa lapiņu ar trim lapiņām un teica, ka šī āboliņa lapiņa ir viena, tomēr tā ir trīs. Viņš tā nav teicis, jo kā Īrijas apustulis, viņš gan mācētu labāk un precīzāk to skaidrot. Āboliņa lapiņa ar trim lapiņām, ola ar čaumalu, baltumu un dzeltenumu vai ābols ar mizu, centru un serdi nevar skaidrot Trīsvienības vienotību pareizi. Visi piemēri sadala Dievu trijās daļās. Nav tā, ka katrs ir daļa no Dieva, un tikai kopā Viņi veido pilnu Dievu. Tēvs ir pilnīgs Dievs. Dēls ir pilnīgs Dievs. Svētais Gars ir pilnīgs Dievs.
Kā Svētais Gars atklāj un uztur mūs īstenajā ticībā, apzīmogo mūs svētajā kristībā un stiprina mūs svētajā vakarēdienā, lai Viņš mūs ieved Trīsvienības noslēpumā, ka mēs varam Viņu, Tēvu un Dēlu un Svēto Garu ticībā un vienīgi ticībā iepazīt un iemīlēt dziļāk. Āmen.