Teksti: Apd 2:14a,22–32; 1Pēt 1:3–9; Jņ 20:19–31
“Šīs nedēļas pirmās dienas vakarā, kad mācekļi, baidīdamies no jūdiem, bija sapulcējušies aiz aizslēgtām durvīm, atnāca Jēzus un, nostājies viņu vidū, sacīja: “Miers jums!”” (Jņ 20:19)
Ja kāds pirms gada teiktu, ka šogad ap Lieldienām notiks šāda pandēmija, ka mums būs liegts sapulcēties dievnamos, un mēs būsim spiesti piedalīties dažādos pasākumos neklātienē, savās mājās aiz aizslēgtām durvīm, man šķiet, ka mēs tādam cilvēkam neticētu, un drīzāk viņu izsmietu. Bet te nu mēs esam, katrs aiz savām aizslēgtajām durvīm, gaidīdami signālu, ka viss beidzies, ka droši varam iznākt pavasara saulē.
Nekas nejaušs nenotiek šajā pasaulē, ja mēs ticam, ka Dievs ir Visuvaldītājs, izņemot, ja esam deisti, kuri domā, ka pēc radīšanas Dievs vairs nelikās ne zinis par radību, bet ļauj tai pašai par sevi darboties pēc saviem noteiktiem likumiem kā kosmiskam pulkstenim. Mēs ticam, ka Dievam ir liela interese par notiekošo šajā pasaulē, un savā apredzībā Viņš to visu kontrolē.
Savā laikā Luters, runājot par mēri, atgādināja, ka Dievam ir vairāki instrumenti, kā pievērst mūsu uzmanību. Viņa soda rīki ir tādi kā karš, bads un mēris. Senos laikos cilvēki bija vērīgāki un atsaucīgāki pret šādām zīmēm. Atcerēsimies, kā Jona, izstaigādams Ninives pilsētu, sludināja: “Vēl četrdesmit dienas, tad Ninive tiks sagāzta!” (Jon 3:4). Ninives ķēniņš to sadzirdēja, izsludināja grēku nožēlu visā pilsētā, un Dievs atstājās no soda izpildīšanas un apžēlojās par niniviešiem.
Esmu šajā laikā dzirdējis daudzus sakām, ka Dievs ir uzsūtījis šo sērgu, lai mēs ko mācītos jeb bibliski runājot, lai mēs atgrieztos. Atgriešanās nekad nav slikta. Jēzus sauciens “Atgriezieties no grēkiem un ticiet evaņģēlijam!” (Mk 1:15) ir ikdienas aicinājums, nevis vienreizīgs pasākums. Nesen lasīju labu rakstu par šiem laikiem un par atgriešanās nozīmi. Džeims Kušners, kristīgā žurnāla “Touchstone” redaktors, saka: “Ir daudz lietu mūsdienu pasaulē, kas ir aizskarošas, sākot ar miljoniem nedzimušo bērnu nevainīgajām asinīm, kas izlietas pār zemi. Tad nāk ņirgāšanās par radīto kārtību starp dzimumiem, seksuālās revolūcijas elkdievība un pieaugoša vardarbība pret bērniem, mācot viņiem pretdabisku seksualitāti. Turklāt ir arī mūsu daudzkārtējie grēki. Atgriešanās vienmēr ir laikā.”
Ir viegli ieraudzīt “skabargu sava brāļa acī” (Lk 6:41), viegli redzēt to, kas manam kaimiņam ir jāmaina, kas manam dzīvesbiedram jādara citādāk, kas valdībai, priekšniecībai vai kādam citam ir jādara labāk. Bet jautājums drīzāk ir par to baļķi savā paša acī. Ko šis laiks saka man? Kas man ir jāmaina? Ko Dievs caur šo grib teikt man? Mācība ir nozīmīga tikai tad, ja tā iespaido mani personīgi.
Tas pats Kušners savā rakstā paceļ citu jautājumu, ko mums kā kristiešiem būtu jāmācās no šī ārkārtas laika valstī un pasaulē. Bībele māca, pravieši sludina, un Jēzus runā par beigu laikiem. Es neesmu pravietis un nezinu, vai esam beigu laikos vai nē, bet Bībele mums māca, ka mums vienmēr ir jābūt gataviem. Varbūt Dievs dod šo laiku kā ģenerālmēģinājumu, lai sagatavotos tiem laikiem, kad antikrists pārvaldīs pasauli? Ir daudzi mūsu vidū, kas vēl atceras laiku, kad iešana uz baznīcu bija liegta un represijas pret ticīgajiem bija milzīgas. Ko mēs darīsim, kad tie laiki atgriezīsies? Kad pulcēšanās baznīcās būs pavisam liegtas un dievkalpojumu skatīšanās internetā sodāma? Vai mēs būsim spējīgi paši pielūgt Kungu “garā un patiesībā” (Jņ 4:23) savās mājās aiz aizslēgtām durvīm savos sirds kambaros? Vai ticība būs kas vairāk par svētdienas nodarbi? Vai tā būs ikdienas nepieciešamība?
Mēs esam zemes sāls. Mēs esam pasaules gaisma (Mt 5:13-14). Ja tā kļūst nederīga vai apslēpta, tā zaudē savas eksistences jēgu. Jēzus, runājot par pēdējiem laikiem, tos salīdzināja ar desmit jaunavām (Mt 25:1…). Piecas bija gudras, piecas ģeķīgas. Gudrās jaunavas paņēma līdzi saviem lukturiem papildus eļļu, lai, gaidot līgavaini atnākam, viņu lampas spīdētu. Šis laiks mums atgādina, ka mūsu garīgajām lampām jābūt aizdegtām, kad mēs tagad gaidām debesu Līgavaini, Kristu. Vai mūsu mājas un draudzes būs gatavas izturēt līdz Viņa otrajai atnākšanai godībā? Jeb vai mēs tikai esam gatavi paciest līdz brīdim, kad dzīve atgriezīsies parastajās sliedēs un mēs varēsim turpināt dzīvot normālu dzīvi? Var gadīties, ka tad, kad beigu laiks pienāks, eļļas veikali būs ciet un mūsu lampas būs tukšas. Tādēļ Jēzus saka: “Esiet nomodā un lūdziet Dievu.” (Mt 26:41)
Kad Jēzus uzkāpa debesīs, baznīca iesākās augšistabā, nevis bazilikā. Kad Viņš nāks otro reizi, cik ticami būs, ka mēs Viņu sagaidīsim katedrālē? Baznīca nav ķieģeļi un java, bet miesa un asinis. Mēs, nevis ēka, esam Kristus miesa. Baznīca ir tikai tik stipra, cik stipri ir viņas locekļi, un locekļi tik stipri, cik viņi ir iesakņoti savā Kungā. Šis laiks ir pārbaudes laiks, lai pārbaudītu, cik mēs esam stipri Dieva vārdā un lūgšanā. Lai Dievs stiprina mūs, ka, nonākot pārbaudījumā, varam pastāvēt līdz galam. Āmen.