Teksti: Apd 1:1–11; Ef 1:15–23; Lk 24:44–53
“Kad viņš tos svētīja, notika, ka viņš attālinājās no tiem un tika pacelts debesīs.” (Lk 24:51)
No visiem Baznīcas svētkiem gadā, man liekas, ka Debesbraukšanas diena ir visneievērotākā. Un tam ir vairāki iemesli. Ziemsvētki, Lieldienas, Vasarsvētki ir vairāk redzami un atpazīstami. Vairāk uzmanības tiek šiem svētkiem, un, ja godīgi, Baznīca uz tiem liek vairāk uzsvaru. Turpretī Debesbraukšanas diena vienmēr notiek ceturtdienā 40 dienas pēc Lieldienām, laikā, kas šķiet ne šis, ne tas. Bet es vēlos ieskicēt piecus iemeslus, kādēļ Debesbraukšana ir svarīga mūsu ticības dzīvē. 110. psalms ir rakstīts, “Tā Kunga vārds manam kungam: Sēdies pie Manas labās rokas” (Ps 110:1). Jaunā Derība apliecina, ka šis ir pravietojums par Kristu. Jēzus pats par sevi teica, “Es jums saku: no šī laika jūs redzēsit Cilvēka Dēlu sēžam pie Visuspēcīgā labās rokas” (Mt 26:64). Šis ir visbiežāk citētais psalma pants Jaunajā derībā, un, kā jau teicu, tas ir no 110. psalma. Tātad tas, ka Jēzus uzkāpa debesīs, lai sēdētu pie Tēva labās rokas, saka kaut ko ļoti nozīmīgu par Kristu. Bet ko tieši?
Pirmkārt – tas, ka Viņš sēž pie Tēva labās rokas nozīmē, ka Jēzus uzvarēja nāvi. Vēstulē Ebrejiem ir teikts, ka Jēzus ir, “izpildījis [mūsu] šķīstīšanu no grēkiem, ir sēdies pie Majestātes labās rokas augstībā” (Ebr 1:3). Jēzus šķīstīja mūs no grēkiem pie krusta ar savu bezvainīgo nāvi. Viņš, kurš grēku nepazina, atdeva sevi par tevi. Pēc tam Ebreju vēstules autors vēsta par Jēzus uzkāpšanu debesīs, kur Viņš sēž pie Tēva labās rokas. Fakts, ka Viņš sēž pie Tēva labās rokas, pierāda, ka nāve nevarēja Viņu paturēt. Viņš uzvarēja nāvi! Liturģiski mēs vēl esam Lieldienu laikā un šī ir Lieldienu vēsts – Kristus ir augšāmcēlies! Patiesi augšāmcēlies!
Otrkārt – tas, ka Jēzus sēž pie Tēva labās rokas, nozīmē, ka Viņš ir augstākā vietā un Viņam ir augstākā pozīcija. Bībelē termins ‘pie labās rokas’ un sevišķi ‘pie Dieva labās rokas’ ir spēka, autoritātes un svētīšanas pozīcija (2Moz 15:6; Atkl 5:1; 1Moz 48:14). Tātad tas, ka Jēzus sēž pie Tēva labās rokas, nozīmē, ka Viņš dalās Dieva spēkā, autoritātē un svētīšanā. Tā ir visaugstākā vieta un visaugstākais iespējamais gods. Tas, ka Jēzus tika sēdināts pie Tēva labās rokas, nozīmē, ka visas citas lietas un visas citas būtnes ir zem Viņa. Mēs lasām, “[Jēzus Kristus], kas ir pie Dieva labās rokas, pēc tam kad Viņš uzkāpis debesīs un Viņam kļuvuši paklausīgi eņģeļi, varas un spēki” (1Pēt 3:22). Vienalga, kas uzkundzējas tavā dzīvē – grēks, slimība, depresija, atkarība vai kas cits – Jēzus ir lielāks un spēcīgāks. Mums visiem ir savi krusti, ko nest, bet nav domāts, ka mēs nesam tos vieni. “Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla.” (Mt 11:28-30)
Treškārt – tas, ka Jēzus sēž pie Tēva labās rokas nozīmē, ka Viņš ir priesteris. 110. psalmā par šo Cilvēku, kas tiek aicināts sēdēt pie Dieva labās rokas, ir rakstīts, “Tas Kungs ir zvērējis, un Viņš to nenožēlos: Tu esi priesteris mūžīgi pēc Melhisedeka kārtas” (Ps 110:4). Galvenais uzdevums priesterim bija nest upurus Dievam, lai šķīstītu cilvēkus no grēkiem. Vecajā derībā priesteriem tas bija jādara ikdienas (Ebr 10:11). Bet ar Jēzu ir citādāk. Viņš nodeva sevi par upuri vienu reizi par visiem reizēm (Ebr 7:27) un visi, kuri tic un tiek kristīti Viņa vārdā, tiek izglābti (Mk 16:16). Ir rakstīts, “Pēc šīs gribas [t.i., Dieva gribas] mēs esam ar Jēzus Kristus miesas upuri padarīti svēti pavisam. Viņš vienu upuri par grēkiem upurējis, uz visiem laikiem ir nosēdies pie Dieva labās rokas” (Ebr 10:10,12). Jēzus ir mūsu augstais priesteris mūžīgi, kas aizlūdz un aizstāv mūs Tēva priekšā. Iedomājieties – Kristus pats par tevi lūdz! Mūsu lūgšanas tiek savienotas ar Kristus lūgšanām un nestas Tēva priekšā. Kāda privilēģija, ka Kristus ir mūsu priesteris!
Ceturtkārt – tas, ka Jēzus sēž pie Tēva labās rokas nozīmē, ka Viņš ir Ķēniņš. Arī to mēs uzzinām no 110. psalma. “No Ciānas Tas Kungs izplatīs tava sceptera varu. Valdi savu ienaidnieku vidū!” (Ps 110:2). Scepteris ir ķēniņa varas simbols un instruments. Valdīšana ir tas, ko ķēniņi dara. Bībele skaidri māca, ka Jēzus valda savā Baznīcā tagad naidīgās pasaules vidū, bet, ka Pastarā dienā valdīs pār visu pasauli. Viņš tiek saukts par ķēniņu Ķēniņu un kungu Kungu, kas valdīs pār tautām ar dzelzs zizli (Atkl 19:15-16). Laicīgas varas nāk un iet, bet Jēzus valdīšana ir mūžīga.
Piektkārt – Jēzus ir tiesnesis. Tas, ka Jēzus sēž pie Tēva labās rokas, nozīmē, ka Viņam ir visaugstākā vieta. Tas kļūs skaidrāks, kad Viņš nāks atpakaļ, lai tiesātu dzīvos un mirušos. Doma par Pastaro tiesu iedveš dažos bailes. Tam vajadzētu iedvest bailes un bijību tajos, kuri netic, jo tie ir zem sprieduma. Bet izņemot kādu ekoloģisko, ekonomisko vai citu katastrofu, neticīgiem parasti nav bailes no Pastarās dienas, jo viņi netic Tiesnesim Kristum. Tiem, kam parasti ir bailes no Kristus otrās nākšanas, lai cik tas dīvaini arī nebūtu, ir paši kristieši, kuri tic un ir mazgāti Jēra asinīs. Jēzus mūs mierina, sacīdams, “Kad tas sāk piepildīties, tad stiprinaities un celiet uz augšu savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas” (Lk 21:28). Tas, ka Jēzus sēž pie Tēva labās rokas, nozīmē, ka Viņš piedod visus grēkus tiem, kas tic uz Viņu. Tas nozīmē, ka Viņš ir uzvarējis nāvi un tādēļ var dot mūžīgo dzīvību visiem ticīgajiem.
Debesbraukšanas diena ir svētki, kuri pārāk ilgi (manuprāt) ir tikuši ignorēti, vai vismaz tiem nav tikusi pievērsta pietiekami daudz uzmanības. Debesbraukšana apstiprina visas Lieldienu patiesības ar Tēva zīmogu, pierādot, ka viss, ko Kristus sacīja un darīja, ir uzticams un patiess. Debesbraukšana dod ticīgajiem mierinājumu, ka Jēzus sēž pie Tēva labās rokas visaugstākā spēka vietā, un nav nekas debesīs, virs zemes vai zem zemes, redzamais vai neredzamais, kas nebūtu zem Viņa varas. Debesbraukšana parāda, ka Viņš ir mūsu augstais priesteris, Kungs un Ķēniņš. Turēsim šos svētkus godā, jo šie svētki godā Viņu! Āmen.