Teksti: Jes 12:1–6; Rm 10:8b–13; Lk 4:1–13
“Tanī dienā tu sacīsi: Es Tev pateicos, Kungs! Jo Tu gan biji uz mani dusmīgs, bet Tavas dusmas norima, un Tu mani iepriecināji.” (Jes 12:1)
Kad mācījos vidusskolā, piedalījos vieglatlētikā, trenējos augstlēkšanā. Pirms mača, iesildīšanās laikā mēs pret saviem konkurentiem spēlējām psiholoģiskas spēles, lai iebiedētu viņus. Mēs to darījām, nevis izmantojot parasto gājienu “Fosburija flopu”, ko visi zina un ir redzējuši – t.i., kad sportists lec pāri stienim horizontālā stāvoklī ar muguru uz leju, bet gan izpildot “šķērītes”, ko diez vai kāds zina vai ir redzējis. Šķērītēs atlēts lec pāri stienim vertikālā stāvoklī, ļoti ātri sperot vienu kāju pāri stienim, pēc tam otru, kā šķēres. Tas izskatās fantastiski un ir ļoti iespaidīgi, bet realitātē, kad stienis nav pārāk augstu, kā tas ir iesildīšanās laikā, tas ir diezgan viegli, ja māk. Rezultāts bija, ka bieži mūsu konkurenti zaudēja drosmi jau pašā sākumā, jo domāja, ka viņiem nav izredžu pret mums. Viltīgi, bet efektīvi.
Es lietoju šo piemēru, jo tas nav nekas neparasts, kad runa ir par cilvēku attieksmi pret Dievu. Velns iečukst ausī, ka “tu neesi tā vērts, lai Dievs tevi mīlētu”, vai “ko tu ej pie Dieva, būdams tāds liels grēcinieks? Viņš tevi iemetīs ellē!”, vai otrādi, “Tu esi labs cilvēks; kāpēc tev vajadzīgs Dievs? Dievs ir tikai neveiksminiekiem!”, vai mans favorīts, “Tev vēl ir daudz laika. Kāpēc iet pie Dieva tagad? To var nokārtot vēlāk.” Velns lieto visādus psiholoģiskus paņēmienus, lai apmānītu cilvēkus un tie nenāktu pie Dieva. Bet tie ir meli un kā saka, meliem ir īsas kājas. Viss, kas nepieciešams, dažreiz ir kāds, kas izaicina šos velna melus, lai Kristus gaismā atklātu, ka tie ir nepatiesi.
Velns lieto šādus melus ne tikai pret neticīgajiem, bet vēl biežāk pret ticīgajiem. Piemēram, es daudzkārt esmu dzirdējis no draudzes locekļiem, ka viņiem ir bail vai kauns nākt uz privāto grēksūdzi pie mācītāja, jo domā, “Ko tad mācītājs par mani padomās?”, vai “Es tāpat izsūdzu savus grēkus dievkalpojumā un nejūtos labāk”, vai n-tie citi meli, ko velns ir iesējis viņu sirdīs. Toties, visi, kuri ir bijuši pie privātās grēksūdzes pēc tam apliecina, cik tas bija viegli, neapkaunojoši un svarīgāk – atbrīvojoši. Draudzes locekļi notic arī citām velna psiholoģiskajām spēlēm – kāpēc iet uz dievkalpojumu? Tas pats tur notiek katru nedēļu! Kāpēc iet pie dievgalda? Kad jutīšu nepieciešamību pēc tā, un kad būšu pietiekami sagatavojies tam, tad iešu! Vai visbiežākais – man nav laika. Man nav laika Bībeles stundām, draudzes nometnēm, rekolekcijām, lūgšanām u.t.t. Velns spēlē šādas psiholoģiskās spēles pret mums, un mēs ātri padodamies un noticam šiem meliem.
Jesaja tieši par to runā šīsdienas pirmajā lasījumā. Dievs uzrunā savu tautu, “Tanī dienā tu sacīsi: Es Tev pateicos, Kungs! Jo Tu gan biji uz mani dusmīgs, bet Tavas dusmas norima, un Tu mani iepriecināji.” Dievs saka, ka mēs Viņam pateiksimies, jo mēs tanī dienā sapratīsim, mums pielēks, mums iedegsies spuldzīte virs galvas, kā tas ir multenēs, un mēs teiksim, “Aha! Dievs tiešām mani mīl!” Velns pūš dūmus mūsu acīs, bet pēkšņi mēs sapratīsim, Dievs man ir piedevis.
Dievs bija dusmīgs, un Dieva dusmas joprojām ir uz tiem, kuri netic un sēž savos grēkos, bet tomēr kaut kas ir noticis pa starpu, lai Dieva dusmas norimtu. Dievs bija dusmīgs, bet vairs nav. Kāpēc?
Iepriekšējā nodaļā pravietis Jesaja vēsta šīs iepriecinošās ziņas, ko dzirdam Ziemsvētkos: “Zars riesīsies no Isaja celma, un atvase no viņa saknēm nesīs augļus. Un pār to klāsies un to sargās Tā Kunga Gars. Viņš netiesās pēc tā, ko Viņa acis redz, un nespriedīs pēc tā, ko Viņa ausis dzird, bet Viņš tiesās nabagus pēc taisnības un cietējiem virs zemes spriedīs goda pilnu tiesu un pēc patiesības. Un notiks tanī dienā: tautas meklēs Isaja saknes atvasi, kas viņām ir par karogu, un tās mājvieta būs pilna godības. Un notiks tanī dienā: Tas Kungs izstieps vēlreiz Savu roku, lai salasītu un izglābtu Savas tautas atlikumu” (Jes 11:1-2,10-11). Dievs bija dusmīgs, bet ir sūtījis “Isaja atvasi” – Dāvida dēlu un Dieva Dēlu, lai Viņš, kā mēs visi zinām, saņemtu Dieva sodu uz savas muguras, un samierinātu Dieva dusmas pret mums. Dievs ir darījis visu, lai piedotu mūsu grēkus un nolīdzinātu visus šķēršļus starp mums un Viņu. Atliek velna psiholoģiskajiem meliem neticēt, un atgriezties un ticēt evaņģēlijam, ticēt Kristum.
Kad tas ir darāms? Kaut kad tālā pagātnē, mūsu kristībās, mūsu iesvētībās, tad, kad mēs “ar savu muti [apliecinājām] Jēzu par Kungu un savā sirdī [ticējām], ka Dievs Viņu uzmodinājis no miroņiem” (Rm 10:9)? Kaut kad nākotnē, kad viss būs sakārtots mūsu dzīvē? Nē! Tas ir darāms šodien. Dievs mīt mūžīgajā tagadnē. Tas nozīmē, ka Viņš ir vienmēr, no iesākuma līdz galam, Viņš ir Alfa un Omega (Atkl 1:8). Viņš ir šeit un tagad.
Mēs piedzīvojam Viņu šodien, tagad, šobrīd. Dieva vārds atkal un atkal saka un brīdina, ka, lai mēs ticam un paļaujamies uz Dievu, “kamēr vēl saka ‘šodien’” (Ebr 3:13). Vakardiena ir pagājusi, rītdiena vēl nav klāt, bet mums pieder šodiena. “Tādēļ ir sacīts: kad jūs dzirdat Viņa balsi šodien, neapcietiniet savas sirdis, kā toreiz sarūgtinājumā pret Dievu” (Ebr 3:15). Šī ir tā diena, lai no jauna izvēlētos sekot Jēzum. Šī ir tā diena, lai no jauna ticētu Viņa vārdam. Šī ir tā diena, lai no jauna atdusētos Viņa patvērumā.
Ir vēl viena vieta, kur sātans mūs sit, spēlējot psiholoģiskās spēles pret mums, un tas ir kārdinājums. Mēs zinām, ka Jēzus bija “kārdināts visās lietās, tikai bez grēka” (Ebr 4:15), tas bija Jēzus – Dieva Dēls, kas to spēja izdarīt, jo Viņš ir Dievs, kas spēj visu, vai ne? Jēzus ir mūsu paraugs un piemērs ticības lietās, bet, ja godīgi, tas dažreiz mums nepalīdz, jo Viņš ir Visuvarenais, un mēs esam tikai pīšļi. Vai nebija tā, ka kārdinājuma priekšā, Jēzus varēja to noslaucīt nost bez piepūles, bet, kad kārdinājums ir mūsu acu priekšā, tas ir tāds Everests, kuru šķiet neiespējami pārvarēt?
Raksti saka citādāk. Kad Svētais Gars (nevis Sātans) veda Jēzu tuksnesī, Viņš gavēja 40 dienas un 40 naktis, Raksti liecina ļoti vienkārši, ka “Viņš izsalka” (Mt 4:2). Jēzus ir ne tikai Dieva Dēls no Tēva mūžībā dzemdināts, bet arī Cilvēka Dēls no Jaunavas Marijas piedzimis. Viņam ir dievišķā daba un cilvēciskā daba. Viņš varēja darboties caur vienu vai otru, kā vēlējās. Kārdināšanas brīdī Viņš darbojās caur cilvēcisko dabu, lai būtu līdzīgs mums. Ir rakstīts: “Tādēļ Viņam visās lietās bija jātop līdzīgam brāļiem, lai kā žēlsirdīgs un uzticams augstais priesteris, kas darbojas Dieva lietās, nolīdzinātu tautas grēkus. Un, tādēļ ka Viņš cietis, būdams kārdināts, Viņš var palīdzēt tiem, kas tiek kārdināti” (Ebr 2:17-18).
Jēzus kārdināšana tuksnesī nebija šķietama, tā nebija teātris. Jēzus izsalka, ļoti izsalka. Pirmais velna kārdinājums bija pārvērst akmeņus maizē. Kā cilvēkam Viņam tas nebija iespējams. Kā Dievam tā nebūtu nekāda problēma. Bet, ko dara Jēzus? Šai šķietami lielajai kārdināšanai un psiholoģiskajai spēlei Jēzus liek pretī Dieva vārdu, “Ir rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien” (Mt 4:4; 5Moz 8:3; Gudr 16:26) To var jebkurš cilvēks. Tāpēc ir labi zināt kādus Bībeles pantus no galvas. Bet pretī stāšanās kārdinājumam nav paukošanās mačs – atvairīšana tad atsitiens. Nē. Lai atvairītu velna kārdināšanas mēģinājumu, vispirms, ar Dieva Gara palīdzību jāsaprot, ka tā ir spēle, psiholoģiska spēle, lai panāktu mūsu padošanos pašā sākumā. Jēzus, kurš grēku nepazina, tika kārdināts visās lietās, lai palīdzētu tiem, kas tiek kārdināti. Atslēga ir atcerēties, ka Jēzus jau ir uzvarējis un glābties Viņa uzvarā. Žēlastības līdzekļi ir mūsu bruņas un vairogs cīņā pret velnu un viņa viltus solījumiem. Galvenais ir saprast, ka tā ir velna spēle pret mums, lai mēs nepadodamies pirmajā nepatikšanu brīdī. Un, pat ja mēs krītam viņa lamatās, Jēzus pie krusta samaksāja par mūsu kļūdām un vājībām, lai ikkatrs, kas atzīstas savos grēkos, saņemtu piedošanu Viņa vārdā.
Velna lielākais ierocis pret mums un pret tiem, kuri vēl netic, ir likt domāt, ka Dievs mani nepieņems, Dievs mani nemīl, ir jau par vēlu meklēt Dieva palīdzību vai ticēt, ka velns ir uzvarējis un mēs neko nevaram darīt lietas labā. Meli, meli un vēlreiz meli! Gudrība atpazīst šīs psiholoģiskās spēles, ko velns ar saviem pakalpiņiem liek mums priekšā. Ar Jēzus palīgu mēs varam atvairīt tās ticībā un paļāvībā uz Dieva žēlastību un palīdzību. Lai Dievs mūs uz to svētī! Āmen.