Teksti: Jer 31:7-14; Ef 1:3-14; Jņ 1:10-18
“Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū.” (Jņ 1:14a)
Ir lietas dzīvē, kurās ir jābūt ļoti precīziem. Mans tēvs bija inženieris un tādēļ, ka es piedzimu tanī gadā, kad cilvēki pirmo reizi izkāpa uz mēness, viņš mēdza man stāstīt, ka, ja trajektorija būtu mazlietiņ nepareiza, tad astronauti aizlidotu kaut kur kosmosā. Precizitāte, viņš teica, bija sevišķi svarīga.
Vai jums ir gadījies pārprast kāda teikto, vai pats esat izteicies tā, ka neviens nesaprot to, ko jūs sakāt? Mēs it kā sakām, ko mēs gribam, bet ideja, doma, ko vēlamies izteikt, paliek nesaprasta. Varbūt ikdienišķās lietās tas nav tik būtiski – vīrs atnes no veikala skābo krējumu saldā krējuma vietā. Tas nav dzīvības vai nāves jautājums. Bet, ja teiksim, lidmašīnas pilots pārprot to, ko saka gaisa satiksmes kontrolieris? Tas var beigties nāvīgi. Dažās situācijās valoda ir ļoti svarīga.
Mēdz smieties par viduslaiku teologiem, kuri strīdējās par to, cik eņģeļu var vienlaikus uzsēsties uz adatas gala, vai, domāt ka teologi nedara neko svarīgu, kā tikai skalda matus par nesvarīgām lietām. Bet šis ir vientiesīgs uzskats par teoloģiju. Vārds ‘teoloģija’ nozīmē mācība par Dievu, tādēļ varam teikt, ka katrs kristietis, kas lasa Bībeli un vēlas uzzināt vairāk par Dievu, ir teologs.
Lai komunicētu savas atklāsmes par Dievu, ir nepieciešami vārdi. Idejas un priekšstati tiek izteikti un saprasti caur vārdiem. Ja vārdi ir neprecīzi, vai tiek lietoti citādākā veidā, nekā parasti, var rasties pārpratums.
Jāņa evaņģēlijs ir citādāks, nekā pārējie evaņģēliji. Kur Mateja, Marka un Lūkas evaņģēliji seko līdzīgam paraugam, hronoloģiski sekojot Jēzus dzīvei, atbildot uz jautājumu, ko darīja un sacīja Jēzus, mērķis Jāņa evaņģēlijam ir teoloģisks, atbildot jautājumiem, kas ir Jēzus, kādēļ Viņš nāca, un ko tas viss nozīmē.
Jāņa evaņģēlija sākās šādi: “Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs” (Jņ 1:1). Jānis iesāka savu mācību par Jēzu no iesākuma. Ar vārdiem, kas atgādina pirmo teikumu Vecajā Derībā: “Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi” (1Moz 1:1), Jānis saka, ka Vārds eksistēja. Viņš bija, pirms radība tapa. Tātad Vārds ir mūžīgs. Jānis turpina, sakot, ka Vārds bija pie Dieva. Šis Vārds ir kas cits par Dievu, bet tajā pašā laikā Jānis saka, ka Vārds bija Dievs. Mēs apliecinām, ka Dievam un Vārdam ir viena būtība, bet tie ir atsevišķi personās. Vēlāk Jēzus māca par Svēto Garu, teikdams: “Kad nu nāks Aizstāvis, ko Es jums sūtīšu no Tēva, Patiesības Gars, kas iziet no Tēva, Tas dos liecību par Mani” (Jņ 15:26). Svētais Gars iziet no Tēva, tādēļ arī dalās tajā pašā dievišķajā būtībā, bet līdzīgi Vārdam, ir atsevišķa persona. Šī ir Trīsvienības mācība – viena būtība trijās personās.
Bet atgriezīsimies pie Vārda. Vārdam “Vārds” ir divas nozīmes latviešu valodā, kas var vest pie nesaprašanās. Vai es runāju par personas vārdu vai lietvārdu? Protams, ka par lietvārdu, līdzīgi, kā mēs saucam Bībeli par Dieva vārdu. Un šis ir svarīgi – idejas un domas tiek izteiktas vārdos. Jānis saka, ka viss, kas ir radies, ir radies caur Vārdu. Kamēr man ir neizteikta doma, tā paliek pie manis, bet, kad es to izrunāju, tā top zināma. Dievam bija doma radīt pasauli, un sakot “Lai top!”, t.i. caur Vārdu, viss tapa. Manas domas, idejas, emocijas u.t.t. top zināmas, top atklātas, kad runāju. Tā arī Jānis saka, “Dievu neviens nekad nav redzējis. Vienpiedzimušais Dēls, kas ir pie Tēva krūts, Tas mums Viņu ir darījis zināmu” (Jņ 1:18). Tāpēc Jēzus par sevi saka: “ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani” (Jņ 14:6). Viņš ir Vārds caur kuru viss tapa radīts.
Svarīgākais teikums, ko Jānis raksta, par ko un ap ko viņš ir rakstījis savu evaņģēliju, ir: “Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības.” Jēzus ir šis Vārds, šī otrā Persona Trīsvienībā, kas ieņemts no Svētā Gara un piedzimis no jaunavas Marijas. Vārds tapa miesa, kļuva cilvēks Jēzū Kristū. Viņš ir pilnīgs Dievs un pilnīgs cilvēks. Tādēļ, ka Viņš ir Dievs, Viņš var mums piedot, tādēļ, ka Viņš ir cilvēks, Viņš spēj mūs izglābt. Viņam ir jābūt abiem, citādāk mūsu pestīšana būtu neiespējama.
Baznīctēvi šo patiesību ļoti labi saprata un tādēļ pirmajos gadsimtos nonāca līdz arvien precīzākai un precīzākai izpratnei par Kristus būtību – kas Viņš ir? Atcerieties manu piemēru par astronautiem vai lidmašīnas pilotu? Precizitāte ir svarīga, citādāk nonāksim nepareizā galamērķī, vai vedīsim citus nepareizā virzienā.
Jautājumi bija dažādi, bet joprojām aktuāli. Vai Kristus bija tikai Dievs ar šķietamu ķermeni? Šādi domāja ariāņi, kuri domāji, ka visa matērija ir ļauna, bet tikai garīgais ir labs. No viņiem cēlies teiciens, ka ķermenis ir dvēseles cietums, vai tu esi dvēsele, kas atrodas ķermenī. Ariāņiem bija neiedomājami, ka svētais Dievs pieņemtu nesvētu miesu. Viņi arī ticēja, ka Vārds nebija vienā būtībā ar Tēvu, bet bija pirmā un augstākā radība, ka bija laiks, kad Viņš nebija. Šādas domas parādās Jehovas lieciniekos un citās sektās. Ja Vārds tika radīts, tāpat kā visa cita radība, tad Viņš nav Dievs, un ja nav Dievs, Viņš nevar mums piedot. Ja Viņam nebija īsts ķermenis, Viņš nebija īsts cilvēks, un tādēļ Viņa krusta nāve nevar mūs izglābt.
Citas ķecerības māca, ka Jēzum nebija dievišķā daba, ka Viņš bija parasts cilvēks, kuru Tēvs adoptēja viņa kristībās – cilvēks, kurš kļuva par Dievu. Šādi māca mormoņi un citas sektas. Ja Viņš nav īsts Dievs, tad, atkal, Viņš nevar mums palīdzēt.
Ir arī citas maldu mācības, kas atdala Kristus divas dabas, runājot par Kristu, kā dievišķo, un Jēzu, kā par miesisko, bet tad var sākt domāt par Dieva Dēlu, kā par šizofrēniķi, kā par divām personībām. It kā Kristus būtu viena lieta, bet Jēzus cita lieta. Bet ir tikai viens Kristus, viens Vārds, kas tapa miesa. Varbūt esat dzirdējuši, ka Mariju mēdz saukt par Dievmāti. Varbūt šis vārds šķiet nepatīkams, jo liekas, ka tas pārāk daudz daudzina Mariju. Bet šis vārds, Dievmāte, jeb Theotokos grieķu valodā nozīmē drīzāk ‘Dieva dzemdētāja’ un skaidro, kas ir Kristus, nevis dod izskaistinātu titulu Marijai. Marija ir augsti slavējama starp sievietēm (Lk 1:42), jo caur viņas paklausību Pestītājs mums ir dzimis. Bet vēl vairāk par šo titulu, šis vārds saka, ka auglis, kas bija viņas klēpī, bija un ir Dievs. Viņa dzemdēja Dieva Vārdu, kas caur viņas miesu kļuva miesa. Ir slavens ķecerīgs bīskaps (Nestors no Konstantinopoles), kas bravūrīgi teica, ka “es nevaru pielūgt divu vai trīs mēnešus vecu bērnu kā Dievu.” Bet ja tas Bērns, kas gulēja Bētlemes silītē nav Dieva Dēls, kas kļuvis cilvēks, tad Jāņa teiktais: “Vārds tapa miesa” nebūtu patiesība. Jēzus ir Dievs un Cilvēks no paša sākuma Marijas klēpī, vai Viņš ir tikai parasts cilvēks. Tādēļ Dievmāte ir pareizs un lietojams vārds, jo tas izsaka, kas ir Kristus – Viņš ir Dieva Vārds, kas Marijas klēpī kļuva cilvēks.
Kāds tam sakars ar mani, kāds varētu vaicāt. Vai nevaru vienkārši ticēt, ka Kristus ir Kungs un miers?! Jā, jūs varat (un jums vajadzētu) ticēt, ka Kristus ir Kungs! Bet, ja tas būtu pietiekami, lai izprastu Kristu, netiktu rakstītas Jaunās Derības vēstules, kurās apustuļi aprakstīja kristīgo mācību arvien sīkāk un sīkāk, lai nebūtu nekādu pārpratumu. Baznīcas uzdevums ir turēt kristīgo mācību nesakropļotu un šķīstu, lai tā skaidri izsaka ticības noslēpumus neticīgajā pasaulē. Un Baznīca nav tikai garīdznieki un teologi, bet visi, kas Kristus vārdā ir kristīti. Mēs visi, kas mācāmies un mācam par Dievu, esam teologi. Mūsu ticības apliecības un konfesionālās grāmatas, tādas kā Vienprātības grāmata, ir jāzina, lai vilki neierautu mūs un citus maldu mācībās, prom no īstā, vienīgā, pareizā Jēzus, kas vienīgais var mums piedot un mūs glābt. Tāpat, kā viss, kas spīd, nav zelts, tā arī viss, kur rakstīts kristīgs, nav obligāti pareizs. Lasiet un klausieties ar izpratni! Pārlasiet katehismu! Lasiet Bībeli! Jautājumu gadījumā prasiet man! Tādēļ es te esmu, kā gans.
Ir tik daudz, ko varētu teikt par šo tēmu, bet atstāšu jūs ar šo domu – Dieva Vārds, kas mūžībā no Tēva dzemdināts, pazemoja sevi, kļūdams cilvēks no Svētā Gara un Jaunavas Marijas, lai ciestu un mirtu mūsu pestīšanas labad, augšāmcēlās miesā un tagad sēž pie Tēva labās rokas tajās pašās miesās, kā Dievs un Cilvēks, no kuries Viņš nāks tiesāt dzīvos un mirušos. Šis miesā tapušais Vārds ir mūsu vienīgais Pestītājs un Glābējs, pilnīgs Dievs un pilnīgs cilvēks, kas atklāj Tēvu un ticībā uz Viņu ved mūs mūžīgajā dzīvībā. Āmen.