“Prioritātes”, 16.jan.2019. (O.Svilāns)

“Un tūlīt, no sinagogas izgājuši, viņi kopā ar Jēkabu un Jāni nāca Sīmaņa un Andreja namā. Bet Sīmaņa sievasmāte gulēja drudzī, un tie viņam tūlīt par to pateica. Piegājis viņš satvēra tās roku un to uzcēla, un drudzis tūlīt viņu atstāja, un viņa tiem kalpoja. Bet, kad vakars pienāca un saule bija norietējusi, pie viņa nesa visus neveselos un dēmonu apsēstos. Visa pilsēta bija sapulcējusies durvju priekšā. Un daudzus, kas sirga ar dažādām kaitēm, viņš darīja veselus un izdzina daudz dēmonu, un viņš neļāva dēmoniem runāt, jo tie viņu pazina.
Un rīta agrumā, kad vēl bija tumšs, viņš izgāja laukā un, nogājis kādā vientuļā vietā, lūdza Dievu. Bet Sīmanis un tie, kas ar viņu bija, steidzās viņu meklēt. Viņu atraduši, tie sacīja: “Visi tevi meklē.” Tad viņš tiem sacīja: “Iesim uz tuvējiem miestiem, ka arī tur es sludinu, jo tādēļ es esmu nācis.” Un viņš gāja, sludinādams viņu sinagogās, pa visu Galileju un izdzina dēmonus.
Kāds spitālīgais atnāca pie viņa un, ceļos nometies, lūdza viņu: “Ja vien tu gribi, tu vari mani šķīstīt.” Jēzus sirdī iežēlojās un, roku izstiepis, pieskārās tam un sacīja: “Es gribu, topi šķīsts!” Līdzko viņš to bija pateicis, spitālība no tā pazuda, un tas tapa šķīsts. Tad Jēzus skarbā balsī to tūlīt raidīja prom un teica tam: “Pielūko, nesaki nevienam neko, bet ej, rādies priesterim un upurē par savu šķīstīšanu, ko Mozus ir noteicis, viņiem par liecību.” Bet tas izgājis sāka daudz stāstīt un izplatīt runas par to, kas noticis, tā ka Jēzus atklāti vairs nevarēja ienākt pilsētā. Bet viņš palika ārpus pilsētas vientuļās vietās, un no visām malām ļaudis nāca pie viņa.” (Mk 1:29-45)

 

Nosaukumu šodienas pārdomām mēs varētu likt “PRIORITĀTES”.

Paldies, ka Jūsu šodienas prioritātēs ir bijis apmeklēt šo dievkalpojumu! Un nevis ērti iekārtoties pie TV ar karstu tēju un sviestmaižu šķīvi ;)!

Prioritātes mūsu dzīvē visu laiku nosaka, ko mēs darām vai nedarām. Mums ir skaidrs mērķis vai vismaz virziens,  kurp mēs vēlamies doties. Mēs izvērtējam vai tas mums palīdz sasniegt mērķi. Tad vispirms mums vajadzētu laikam jau sākt ar Mērķi, kuru vajag nodefinēt un izvērtēt vajadzīgās darbībās. Paņemot mūsu dzīvi tā plašāk mēs nodefinēsim mērķi – “Debesu Valstība”. Gan mums pašiem, gan arī mūsu mīļajiem, kuri vēl nepazīst Dievu.

Kristus mērķis katrreiz ir rūpēties par to, lai mēs nokļūstam Debesīs (esam Pestīti, Izglābti). Un tādēļ dažreiz mūsu darbībās var ienākt kādas korekcijas no Dieva puses, jo mēs negribot esam novirzījušies no mūsu “mērķa”, jo mums vajag trīsdaļīgi domāt: “Mīli Dievu! Savu tuvāko!!! Kā sevi pašu!!!!” Mums kā grēcīgiem cilvēkiem ir diemžēl normāli, ka krītam dažādos grāvjos. Pāri visam mums ir jāmīl Dievs! Viņš tad arī dos mums spēku mīlēt citus (sevišķi savus pašus tuvākos)! Un arī neaizmirst par SEVI!! – Nedarīt pāri sev, sevi pārlieku noliedzot!

Lūgšana. Viena no Prioritātēm!

Jēzus pavadīja laiku lūgšanā un domāju mums arī to vajadzētu plānot un noteikt par prioritāti. Tas “maksā” kaut ko!  Jo katrreiz parādās kādas noteikti izdarāmas citas lietas! Vai arī nogurums jau nomāc vakarā vai miegs agrā rīta stundā ir tomēr saldāks! Laipni lūgti “cīņas klubiņā”, kur domāju visiem ir tāda vai citāda veida izaicinājumi ar Lūgšanu un Bībeles lasīšanu. Man tādi ir!!! Un ar sieviņu cīnāmies, lai tam būtu laiks. Lasot Bībeli un Lūdzot, mēs esam tie, kuri, tēlaini izsakoties “iziet šinī vientuļā vietā” un pavada laiku ar Dievu runājoties (lūdzot) un arī klausoties – lasot Dieva Vārdu, ko Bībelē Viņš mums tagad ir atstājis, un arī vienkārši pavadot laiku klusumā, kur Dievam ir iespēja “pārkliegt” pasauli, kura to grib nomākt ar visur pavadošo troksni. Jauki ir arī, ja mums ir iespēja būt kopā ar citiem un dalīties ar to, ko Dievs mums uzrunā un klausīties, ko citiem ir zināšanās devis. Saprotu, ka no 5. februāra otrdienās būs Bībeles stundas, kur visi ir laipni lūgti piedalīties. Aicinu izmantot to!

Dziedināšana.

Mums ir jālūdz pēc dziedināšanas sev un arī par citiem. Priecājos par plašo “Lielo draudzes lūgšanu” sarakstu un arī liecībām par uzklausītām lūgšanām gan dziedināšanā, gan arī risinājumiem dažādās mūsu dzīves situācijās. Varam Slavēt Dievu par tādām! Tad, kad esam saņēmuši “šo dāvanu”, mums nevajag aizmirst par “dāvinātāju” – Dievu!   Kur mēs varam ar “sevi kalpot”, kā Sīmaņa sievasmāte,  Dieva Valstības celšanai?! Tikai vēlreiz uzsvēršu un atgādināšu: Tikai TICĪBĀ mēs tiekam Debesu Valstībā!!! Darbi jau ir mūsu augļi un svēttapšana. Nejaucam!

Bet var mums arī būt kā apustulim Pāvilam: “Lai es nepaaugstinātos īpašo atklāsmju dēļ, man ir dots dzelonis miesā, sātana eņģelis, lai tas sistu mani, ka netopu iedomīgs.” (2. Kor. 12:7). Dievu mēs “sastopam” pie Krusta! Kungs šinīs ciešanās ir vistuvāk mums cilvēkiem! Dievs dziedina mūsu ievainoto dvēseli visupirms un tad miesu! Dažreiz Dievs neizmaina mūsu situāciju, jo Viņš vēlas izmainīt mūsu sirdi!

Attiecības.  Vēl viena no prioritātēm.

Atgādināšu no mācītāja Uģa Brūklenes sprediķa svētdien – vertikālās attiecības,  kas ir ar Dievu (lūgšana, Bībele) un horizontālās – sadraudzība ar citiem kristiešiem.

Citēšu vēl arī mūsu arhibīskapa Jāņa līdzību: “Attiecībām vai Mīlestībai ir izgudrotas mērierīces. Un kvalitatīvākās no tām ražo Šveicē.” Vai ir kādas idejas kas tas ir?! “Tie ir pulksteņi! Ar to mēs varam izmērīt laiku! Tam, kas mums ir svarīgs, mēs atradīsim laiku un arī dažādus citus resursus”.

Nobeigumā: Kristus mums liek ieklausīties savās prioritātēs un tās izvērtēt! Tad Viņš stiepj savu roku un pieceļ mūs, lai mēs varētu Viņam kalpot!

Dievam par Godu un cilvēkiem par Svētību!

Vienīgi Dievam lai Gods!  ĀMEN!