“Saderināšanās – mājokļu celšana”

Teksti: Apd. 7:55-60; 1.Pēt. 2:1-10; Jņ. 14:1-14

«„Mana Tēva namā ir daudz mājokļu. Ja tas tā nebūtu, vai Es jums tad būtu teicis: Es noeimu jums vietu sataisīt?Un, kad Es būšu nogājis un jums vietu sataisījis, tad Es nākšu atkal un ņemšu jūs pie Sevis, lai tur, kur Es esmu, būtu arī jūs.” (Jņ. 14:2-3)

Ir interesanti un ļoti svarīgi ieklausīties tajā, ko saka Jēzus.  Apustulis Jānis to saprata, un varbūt tāpēc tieši viņa evaņģēlijā ir visvairāk Jēzus citāti.  Apustulis Pēteris arī to saprata, un tāpēc teica par Jēzu: „Tev ir mūžīgas dzīvības vārdi.” (Jņ. 6:68)  Ja mēs gribam mūžīgo dzīvību, būs jāklausa tam, ko saka Jēzus.

Evaņģēlija lasījumā mēs dzirdējām un varējām no konteksta saprast, ka Jēzus, brīdinādams, ka Viņš aizies pie Tēva debesīs, vēlējās iedrošināt palicējus mācekļus, ka Viņš viņus neaizmirsīs un neatstās, bet sagatavos viņiem mājvietu debesīs.  Šis apsolījums ir arī mums, jo ikviens, kas apliecina Jēzu par Kungu, ir Viņa māceklis.

Bet ir kas vairāk, kas dos dziļāku izpratni par šo rakstu vietu.  Jēzus bieži runāja līdzībās, lai izskaidrotu kaut ko sarežģītu, vai kā Jēzus saka, runātu par zemes lietām, lai izskaidrotu debesu lietas.  Tas tā ir arī ar šodienas lasījumu.

Bieži Vecajā Derībā Dievs runā uz savu tautu kā līgavainis uz līgavu.  Attiecības starp Dievu un Viņa tautu ir attēlotas kā ļoti tuvas, mīlošas attiecības (kā līgavainis uz līgavu).

Tajā kultūrā, kur dzīvoja Jēzus, saderināšanās bija ļoti svarīgs notikums, kuras saites bija ļoti saistošas.  Saderināšanos tajā vidē nevarēja lauzt tāpat vien.  Ja saderinājās ar kādu, tad, tas bija gandrīz tāpat kā salaulāties, izņemot, ka nebija kopdzīves un fiziskās attiecības.  Ja kā ilustrāciju lietotu mūsdienu laulības ceremoniju, tad iedomājieties, ka saderināšanās ir tas brīdis, kad mācītājs vaicā „vai Tu no laba prāta … ņem šo sievieti par savu laulāto draugu?” uz ko līgavainis atbild „Jā” un laulāšanas ir tad, kad mācītājs saka „Es Jūs salaulāju Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā.”

Kad līgavainis bildināja līgavu, un viņi saderinājās, tad kas notika tālāk mūsu ausīm skan dīvaini, bet tas tā notika.  Līgavainis tad aizgāja atpakaļ sava tēva mājā un sāka piebūvēt pie tās istabu—sev un savai līgavai.  Līgavainis piebūvēja savu māju klāt pie sava tēva mājas.  Un jaunbūve nebija gatava līdz ko līgavaiņa tēvs neteica, ka tā ir gatava.  Dēls ir tas, ka būvēja jaunu māju, bet tēvs bija būvinspektors.  Viņš nedrīkstēja aiziet un paņemt savu līgavu, kamēr tēvs nav teicis, ka jaunā māja ir gatava.

Tad, kad māja bija gatava, tēvs deva atļauju dēlam aiziet un aprecēt līgavu.  Tātad, līgavainis vispirms bildināja līgavu, tad aizgāja piebūvēt pie sava tēva mājas istabu, un kad tēvs teica, ka istaba ir gatava, līgavainis aizgāja apprecēt līgavu un viņi abi dzīvoja jaunajā istabā tēva mājā.  Tas ir tas, kas notika ar līgavaini.

Turpretī, līgavai nebija nekādas jausmas, cik ilgi līgavainis būs prom.  Viņai bija jābūt gatavai uz kāzām vienā acumirklī, kad atgriezīsies līgavainis.  Līgavainis saderināšanas brīdī ir devis savu „jā” vārdu, ka apprecēs līgavu.  Līgava pacietīgi gaida to brīdi, kad parādīsies līgavainis, lai paņemtu viņu jaunajā mājā.

Tagad, kad Jēzus saka mācekļiem, nebīstieties, mana Tēva mājā ir daudz mājokļu, mācekļiem uzreiz bija skaidrs par ko Jēzus runāja.  Šajā teiktajā Viņš runā līdzībā par saderināšanos.  Jēzus saka, nebīstieties, es aiziešu pie Tēva, lai sagatavotu jums vietu, līdzīgi, kā līgavainis sagatavo vietu līgavai.  Tāpat, kā nav iedomājams, ka līgavainis atstātu un aizmirstu par līgavu, tāpat es neaizmirsīšu par jums.

Jēzus nav aizmirsis par mums, par savu draudzi, par savu saderināto līgavu.  Viņš ir debesīs un pašlaik sataisa mums katram vietu, lai mēs būtu ar Viņu mūžīgi.  Skeptiķi var ņirgāties: „Kur tad ir Jūsu Jēzus, kāpēc Viņš kavējas?”  Bet mēs zinām, ka Viņa apsolījumi nav lokāmi, un tad, kad tās vietas, ko Jēzus mums sagatavos, būs pilnīgi gatavas, tikai tad, kad Tēvs teiks, ka tās ir gatavas, ka Jēzus var nākt mūs paņemt.

Līdz tam laikam, kad mums ir grūti šajā zemē un mums ir grūti gaidīt uz to brīdi, kad nāks mūsu Pestītājs, tad lai Viņa vārdi iedrošina un mierina mūs: «Mana Tēva namā ir daudz mājokļu … kad Es būšu nogājis un jums vietu sataisījis, tad Es nākšu atkal un ņemšu jūs pie Sevis, lai tur, kur Es esmu, būtu arī jūs.»  Āmen.