“Sīmeana piemērs”, 29.dec.2019. (D.Sargūns)

Un Sīmeans tos svētīja un sacīja Marijai, Viņa mātei: “Redzi, Viņš ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudz ļaudīm Israēlā un par zīmi, kam runā pretī. Un tev pašai caur dvēseli zobens spiedīsies, lai daudz siržu domas nāktu zināmas.” Un tur bija praviete Anna, Fanuēla meita, no Ašera cilts, tā bija ļoti veca un pēc savām meitas dienām viņa bija dzīvojusi septiņus gadus ar savu vīru. Un tā bija atraitne ap astoņdesmit četriem gadiem; tā nešķīrās no Tempļa, bet kalpoja Dievam dienām un naktīm ar gavēšanu un lūgšanu. Tā arī tai pašā stundā piegāja un slavēja To Kungu, par To runādama uz visiem, kas Jeruzālemē gaidīja uz pestīšanu. Un, visu pēc Tā Kunga bauslības izpildījuši, tie atgriezās Galilejā, savā pilsētā Nacaretē. Bet bērns auga un tapa stiprs garā, pilns gudrības, un Dieva žēlastība bija ar Viņu. (Lk 2:34-40)

Jēzus misiju apstiprina Dievam uzticīgi cilvēki, kas norāda uz Jēzus misijas iepriekš paredzēto plānu, būt par upuri, kas izpērk cilvēci no tās grēkiem. Šādi Jēzus lielās nozīmes apliecinājumi seko ik pa laikam Jēzus dzīvē.

Jēzu satiek Sīmeanu, kuram Svētais Gars bija pasludinājis, ka tas nāvi neredzēšot, iekams nebūšot redzējis Tā Kunga Svaidīto. (Lk. ev. 2:26) Sīmeanam satikšanās ar Jēzu bija liels notikums. Cik liels notikums tev ir satikšanās ar Jēzu?

Mums katram ir tuvi cilvēki, kurus vienmēr gaidām un vēlamies satikt, tas izdodas reti, tāpēc katra tikšanās mums kļūst svarīga. Sīmeanam šāda tikšanās bija ar Jēzu. Mēs atrodamies baznīcā, bet vai ierašanās baznīcā neatkarīgi vai tā ir regulāra vai reta. Vai šī ierašanās mums ir īpaša? Katram tā ir īpaša savā veidā un ja kādam to lūgtu aprakstīt, iespējams divas vienādas atbildes šajā draudzē mēs neatrastu. Tomēr mēs šobrīd varam pārdomāt vai ierašanās dievnamā uz dievkalpojumu mums ir īpaša un vai ikdienas lūgšana, mums ir īpaša? Tai vajag būt īpašai. Jēzus ir persona, kas ir apveltīta ar īpašībām, kuras nav nevienam citam cilvēkam un nekad nebūs. Jēzus ir īpašs, tāpēc ir pelnījis īpašu uzmanību un attieksmi, kādu Jēzum izrādīja Sīmeans.

Sīmeans saprata Jēzus misiju un Viņā spēku, tāpēc arī tik ļoti gaidīja brīdi, kad satiks Jēzu. Mēs iepretim Sīmeanam bieži neapzināmies, Jēzus īpašo lomu un misiju, tāpēc arī dievkalpojuma apmeklējums mums pēc kāda laika var būt nekas īpašs. Tieši tas pats notiek ar attiecībām ar Dievu, mēs aizmirstam Jēzu, kurš ir Dievs, kas ieņēma cilvēka ķermeni pie mums kalpoja, mūs izglāba un mums apsolīja būt ar mums visiem līdz pasaules galam.

Mēs un Sīmeans esam līdzīgās pozīcijās. Sīmeans tāpat kā mēs daudz nepieredzēja no Jēzus darbības uz Zemes, iespējams vienīgā reize, kad Sīmeans satika Jēzu bija tā, ko tikko dzirdējām lasījumā. Tomēr to vienīgo reizi, kad Jēzus pie Sīmeana atnāca redzamā veidā, bija īstajā laikā, kaut Sīmeans bija gaidījis to brīdi, kad varēs redzēt Jēzu un aiziet mūžībā, tomēr Jēzus nebija par vēlu.

Mēs uz šo notikumu varam raudzīties kā uz vēl vienu Dieva dabas aspektu, lai arī cik ilgi mēs gaidām Dievu, mums ļoti vajadzīgā veidā ienesot mieru, vai no tuksneša perioda attiecībās ar Dievu ieejot zaļās ganībās. Dievs nekavēs, Viņš atnāks tad, kad mums būs tas visvairāk vajadzīgs un dos tieši to, kas mums būs nepieciešams.

Tomēr Sīmeanā mēs varam saskatīt sevi, ir rakstīts viņš gaidīja. Šeit gan nav minēts, kādas domas viņš domāja un viss pārējais, bet pats process gaidīšana uz Dievu mums ir tik ļoti visiem pazīstama. Mēs katrs savā veidā sevi varam ieraudzīt šobrīd sevi Sīmeana vietā, domājot par kādu  neatbildētu jautājumu, vai arī kādām nākotnes izvēlēm, kuras mums būs jāizdara. Sīmeans gaidīja un Dievs atnāca, kad tas bija nepieciešams, mēs gaidām un Dievs atnāks ar atbildi, tad kad tas būs nepieciešams, nevis, kad mēs to vēlamies un tas nav nepieciešams.

Kas Sīmeanā bija tāds, kas iespējams ik pa laikam pietrūkst mums? Viena no tādām pamata lietām ir uzticība Dievam. Sīmeans uzticējās tam, ko Dievs viņam bija teicis, ka tas nāvi neredzēšot, iekams nebūšot redzējis Tā Kunga Svaidīto. Uz mums Dievs runā citādi salīdzinot ar Sīmeanu, uz mums Dievs var runāt caur Dieva Vārdu, caur sprediķi, caur kādu grāmatu vai cilvēku. Kad Dievs mums, ko saka mums vajag viņam uzticēties, ja vien tas ir saskaņa ar to, kas rakstīts Bībelē, jo Dievs pats nevar runāt pretī Rakstos sacītajam.

Uzticība kāda bija Sīmeanam, bija balstīta ticībā Dievam. Šī ticībā nebalstījās brīnumos un zīmēs, ko Sīmeans bija redzējis Jēzu darām. Tieši ticību, kas balstīta zīmēs un piedzīvotajā nosoda evaņģēlijs, to varam lasīt, kad Jēzus satiek farizejus un saduķejus prasām zīmi, lai Jēzus apliecinātu, ka Viņš ir Dieva sūtīts. Matejs savā evaņģēlijā par šādi balstītu ticību raksta farizeji un saduķeji atnāca pie Jēzus kārdinādami prasīja, lai Viņš tiem rādot kādu zīmi no debesīm. (Mt. ev. 16:1)

Šis ir piemērs no kā mums vajadzētu izvairīties. No uzticības Dievam pārejot uz uzticību redzamajam, kas ir pilnīgi pretēji tam, kas rakstīts jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām. (Ebr. 11:1) Paļaušanās uz redzamo nav ticība, tā ir izvēlē, jo tu nepaļaujies uz ko tādu, kas vēl nav redzams vai taustāms. Tu izvēlies, to ko tu skaidri zini un redzi. Izvēlēties redzamo ir zināšana, ka tas ir un strādās, bet ticība ir Dieva dāvana paļauties uz neredzamo uz Dieva apsolītu, kas vēl nav, bet mēs ticam, ka būs.

Sīmeans var mums kalpot kā izcils piemērs, kā lietot to, ko Dievs ir devis. Sīmeana piemērs rāda, ka mums ir jāpaļaujas vienīgi uz Dieva sacīto un Dieva doto ticību, lai arī cik tas varētu būt apgrūtinoši mūsdienu sabiedrības viedokļa dēļ par ticību Dievam. Dievs pasniedz solīto arī neticīgam cilvēkam, un arī tad ja mēs neesam bijuši uzticīgi līdz galam, tomēr kļūstot neuzticīgi mēs sarežģījām savas attiecības ar Dievu, nevis Dieva attiecības ar mums, kā bieži mēs varētu domāt. Jo Dievam mūsu neuzticība, nevar traucēt darboties pie mums.

Tieši tādēļ, ka varam būt vienmēr droši par Dievu, mums vajag paļauties uz Viņu, jo kad nevaram būt droši par sevi, mēs varēsim palikt droši, jo būsim likuši savu paļāvību uz Dievu, kurš vienmēr ir klāt, kad tas ir visvairāk nepieciešams un vienmēr ir drošs atbalsts mums.

Sīmeans ar savu piemēru aicina katru dienu dzīvot uzticībā Dievam. Šis piemērs parādā Dieva nemainīgo dabu un liek mums sajust Dieva mīlestību pret mums un atgādina, ka lai arī cik ilgi mēs gaidām uz Dievu. Dievs to zina un nāks palīdzēt, kad mums tas būs visvairāk nepieciešams. Paliksim uzticīgi Dievam, jo Dievs ir uzticams.

Āmen!