“Sludināt Dieva Valstību”, 24.okt.2018. (O.Svilāns)

Lūkas evaņģēlijs 9:1-17

Mīļā draudze!

Liels prieks ir būt šodien šeit un kopā pārdomāt šo Evaņģēlija rakstu vietu!

Rakstu vieta ir ļoti plaša un mēs redzam, kā

1) Jēzus saaicina mācekļus un dod tiem spēku.

Tie ir nākamie apustuļi, jo par tādiem evaņģēlija autors Lūka nosauc tos tika pēc tam, kad viņi ir atgriezušies no, – ja var tā teikt, “misijas ceļojuma” no ciema uz ciemiem, kur viņi ir “sludinājuši Dieva Valstību un dziedinājuši”.

2) Arī Hēroda satraukums ir aprakstīts, jo līdz viņam arī nonāk ziņas par dažādiem brīnumiem un tautas baumām.

3) Un arī 5000 paēdināšana. Kur Jēzus sākumā runā par Dieva Valstību ar cilvēkiem un dara veselus tos, kam vajadzīga dziedināšana. Šeit vēlos vēl paskaidrot, ka Rakstos skaita ziņā visbiežāk tiek pieminēti tikai vīri. Dārgās dāmas, neapvainojieties, bet tanī laikā tika skaitīti tikai vīriešu kārtas pārstāvji – gan kā karavīri, gan kā ģimenes nodrošinātāji. Un tas nozīmē, ka varēja būt aptuveni kādi 15 līdz 20 000 cilvēki vai pat vēl vairāk. Salīdzinājumam –  “Arēnā Rīga” uz koncertiem piepildīta zāle ir ap 14 000.

Kas šinīs Rakstu vietās varētu būt galvenais!?

Ir tāds smadzenes mežģošs izteiciens: “Galvenais, lai dzīvē galvenais paliktu galvenais!”

Vēlāk mēs pie apustuļiem redzam, ka tā ir  koncentrēšanās uz Dieva valstības sludināšanu!

Jo tam ir Mūžības cena!!!

Domāju, ka katram no mums ir kāds mīļš cilvēks, kuru mēs gribētu ieraudzīt arī Debesu valstībā!

Tad nu iziesim cauri šādām pārdomām ar apakšvirsrakstu:

“Sludināt Dieva Valstību!”

Tātad – tam ir Mūžība cena! Mans aicinājums pārdomāt: Kā mums pasludināt Debesu Valstību saviem mīļajiem, kuri vēl nav ar Kristu?!

Negribu mūs iedzīt bauslībā, bet kāda pārfrāzēta doma: “Vai kurlais Tevi redzot, un aklais Tevi dzirdot, saprastu, ka esi kristietis?!”  Vai vismaz kaut kā atšķirīgs no apkārtējās pasaules?!

Saprotiet pareizi mani – šeit ir citāts no  Galatiešu vēstules “Es nenoliedzu Dieva žēlastību; jo, ja bauslībā ir taisnība, tad Kristus velti ir miris” (Gal. 2:21). Manī tomēr vajadzētu arī pie paša notikt, kādām izmaiņām, ja es saprotu un izprotu Kristus upuri! Man ir jābūt pārliecībai, ka šo apliecinājumu, kuru mēs dzirdam dievkalpojumos par Kristus piedošanu, mēs attiecinām uz SEVI! Par MANI miris un Augšāmcēlies Kristus! Tad mūsos ir tā, ko psihologi sauc par “iekšējo motivāciju”, kad es saprotot šo VĒSTI, ka Ticībā uz Kristu es būšu Debesu Valstībā, es vēlos ar citiem to līdzdalīt un stāstīt par to.

Dažreiz var sanākt, vismaz iesākumā, arī par dedzīgu un kādus varam “pabiedēt”. Lai Dievs dod gudrību, lai “neuzbrūkam savam tuvākajam ar Bībeli sitot pa galvu” ;)! Liels izaicinājums ir, lai mums nenotiek “ārējā motivācija” vai verdziskās bailes no Dieva dusmām un elles. Bet saprotam – elle  ir! Ja mēs ticam un uzticamies Dievam – mums vajag atcerēties, ka ir arī “konkurējošais uzņēmums” – velns, kurš vēlas pēc iespējas vairāk pazudināt, ir aktīvs un spēlē bez noteikumiem.

Informācijai nav nozīmes, ja pēc tam nenotiek transformācija!

To, ko mēs vēlamies dot saviem mīļajiem ir labā vēsts vai evaņģēlijs par Mūžīgo Dzīvību! Šī ir ļoti nopietna lieta! Un šī informācija izmaina mūs pašā saknē!!!

Kad mums iesākās Mūžīgā Dzīvība?! Vai tad, kad mēs nomirstam ?! Vai tomēr tā jau sākās ar mūsu ienākšanu šinī pasaulē?! Ebreju vēstule mums saka: 9. nodaļā 27 pantā “…cilvēkiem ir nolikts mirt tikai vienreiz…”.

Pravietim Jeremijam Kungs saka: “Pirms tevi radīju mātes miesās, es jau pazinu tevi, pirms vēl tu pameti mātes klēpi, (es jau svētīju tevi,  par pravieti tautām es iecēlu tevi.”) (Jer. 1:4)

– Visgrūtāk ir sludināt pie saviem mīļajiem un tuvajiem. (par savu tēti pastāstīt).

– (stāsts par “Jaunatne ar Misiju” Kristīgi sociālais žēlsirdības projekts. Iešana ārpus komforta zonas zvanot pie durvīm svešiem cilvēkiem un stāstot par Kristu.) Šī pārtikas paciņa dažreiz ir kā “plāksteris uz salauztas kājas”, jo tās ir sekas no Garīgās pasaules salauztības un tukšuma. Bet šī paciņa ir “ieejas biļete” vai labāk teikt iemesls pastāstīt šo VĒSTI par KRISTU!!!

Sludinot un tulkojot citiem, mani ŠĪ VĒSTS pašu mainīja! Mēs esam kā truba ar netīrumiem. Kad “caur mums” iet šī Vēsts, tā līdzīgi kā ūdens netīru trubu tīra no iekšienes skalojot. Tas pirms 6 gadiem mainīja mani!

Papildus mūsu ikdienas garīgajām disciplīnām ar Rakstu lasīšanu un lūgšanām, ik pa laikam mums derīgi arī atkārtot pašus pamatus. Tam  “labs draugs” ir Mazais Katehisms, kur īsi ir paskaidrots par Baušļiem; Grēksūdzi;  Tēvreizi; Ticības Apliecību; Kristībām; Vakarēdienu.  To var viegli atrast mūsu www.krustabaznica.lv lapas apakšā.

Noslēgumā:  Mans aicinājums: Dzīvosim TANĪ un tad arī būs mums dabīgi stāstīt un dažreiz arī nemaz nevajadzēs stāstīt, bet cilvēki redzēs izmaiņas Tevī. Svētais Augustīns teicis: “Sludiniet vienmēr un visur! Ja nepieciešams, variet izmantot vārdus!” Āmen!