Sprediķis Krusta draudzē 7. svētdienā pēc Vasarsvētkiem 2020. g.

Sprediķis Krusta draudzē 7. svētdienā pēc Vasarsvētkiem 2020. g.

Lasījumi: Ech 36:25-28; Rom 6:19-23.
Žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva un no Kunga Jēzus Kristus!
Lasījums no mūsu Kunga Jēzus Kristus evaņģēlija, ko pierakstījis svētais Mateja 7:15-20 pantam
15 Sargaities no viltus praviešiem, kas pie jums nāk avju drēbēs, bet no iekšpuses tie ir plēsīgi vilki.
16 No viņu augļiem jums tos būs pazīt. Vai gan var lasīt vīnogas no ērkšķiem vai vīģes no dadžiem?
17 Tā katrs labs koks nes labus augļus, bet nelabs koks nevar nest labus augļus.
18 Labs koks nevar nest nelabus augļus, un nelāga koks nevar nest labus augļus.
19 Katrs koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī.
20 Tāpēc no viņu augļiem jums tos būs pazīt.
Tā Kunga Evaņģēlijs! Slava Tev Kristu!
Mīļais Tēvs, žēlsirdīgais Jēzu, dāvā mums Savu Svēto Garu, ka Vārds, ko esam dzirdējuši, nonāktu līdz
mūsu sirdīm, ka mēs, Tavus vārdus uzklausīdami, tos pieņemam un tiem ticam, par tiem priecājamies un tajos
rodam mierinājumu tagad un mūžīgi. Āmen.
Dievs Kungs Svētais Gars nāc un apgaismo Savu ticīgo sirdis. Iededz tajās Savas mīlestības uguni, un
svētī mūs Tavu vārdu patiesībā, kas ir mūžīga patiesība. Āmen.
Esiet sveicināti Kristus mīļotie un Viņa aicinātie! Kristus svētītā, Krusta draudze!
Priecājos jūs visus atkal redzēt, un šodien 7. Svētdienā pēc Vasarsvētkiem apskatīsim un pārdomāsim,
ko Jēzus mums šajā Rakstu vietā Kalna sludināšanā ir vēlējies teikt.
Bet vispirms vēlētos Jūs uzrunāt ar 85. Psalma vārdiem: Es klausīšos, ko Dievs Tas Kungs runā, jo Viņš
sola mieru un svētību Savai tautai un Saviem svētajiem, ja vien tie tikai atkal nekrīt neprātībā!  Tiešām, tuva ir
Viņa palīdzība tiem, kas Viņu bīstas, lai Viņa godība mājotu mūsu zemē, ka žēlastība un uzticība, lai sastopas,
taisnība un miers, lai skūpstās. Uzticība dīgs no zemes, un taisnība raudzīsies no debesīm. Tad Tas Kungs
mums dos Savu svētību, un mūsu zeme dos savus augļus. Taisnība staigās Viņa priekšā un ņems Viņa soļus sev
par ceļa rādītājiem. 1
Tā ir patiesi svētīga psalmu dziesma, kas mudina uzklausīt Tā Kunga Vārdu, kas sola mieru, svētību un
palīdzību visiem, kas ar bijību izturas pret Trīsvienīgo Dievu un dod Viņam godu.
Savukārt Jēzus Savā uzrunā mācekļiem un pārējiem ļaudīm divas reizes atkārto, „no viņu augļiem jums
tos būs pazīt.” Vispirms par praviešiem. Pravietis izriet no vārda pravietot, kas nozīmē runāt Dieva vārdā, atklāt
to, ko Dievs caur cilvēka muti ir vēlējies pateikt. Un Dievs izvēlas cilvēku, kas spēj šo Dieva Vārdu nest un
nebaidīties pateikt skaidri un patiesi, kā to dara Jēzus šajā šodien uzklausītajā Rakstu vietā. Kristus ir dzīvais

1 Ps.85:9-14

Dieva Vārds, ne velti Kalna sludināšanas noslēgumā par Viņu teikts: ka …”Viņš tos mācīja kā tāds, kam
vara, un ne kā viņu rakstu mācītāji.” un Jēzum no kalna nokāpjot …”daudz ļaužu Viņam sekoja.”
Par praviešiem Vecajā Derībā ir sacīts, ka, ja viņu teiktais piepildījās, tad viņi ir īsteni pravieši, bet ja nē,
tad viltvārži, kuri pelnījuši nāvi. Tāpēc Jēzus aicina sargāties no viltus praviešiem, kuri sludina melus –
visbiežāk jau kādu savu iedomu, vai interešu dēļ, kuras mēs varam nekad neuzzināt. Zinām tikai, ka arī ar
labiem nodomiem, ja tie netiek darīti pēc Kunga prāta, bieži vien ceļš tiek bruģēts uz elli. Īpaši, ja ir runa par
Cilvēkiem, kas nekad nav interesējušies par Dievu, pēkšņi sāk skaidrot Rakstus, stāstīt un aprakstīt savas
atklāsmes un sapņus. Ko tik visu dažādā literatūrā, internetā un arī sadzīvē nevar atrast un piedzīvot. Kādus
gadus atpakaļ pa dienas vidu bijām aizbraukuši uz Cēsu pilsētas svētkiem. Ļoti skaists bija zvanu ansambļu
koncerts Cēsu Sv. Jāņa baznīcā. Pēc tam iegājām arī Pils dārzā. Uzreiz pretī sieva, kas sniedz lapiņu, uz kuras
varot uzrakstīt visu labo, ko vēloties un arī visu slikto, ko gribot no sevis nost. To pielikšot pie koka ap kuru
sakrauts ugunskurs un tās visas daudzās lapiņas sadedzināšot un vēlmes piepildīšoties. Necentos sievu tirdīt,
kurš tad tās vēlmes piepildīs, baidos, ka viņa tā īsti nespētu atbildēt.
Un tie, kuriem nav garīgas pieredzes un Rakstu pamatzināšanu – mēdz pievilties – jo nav ar ko salīdzināt
kāda ir patiesība. Tāpēc arī esam aicināti pārbaudīt Rakstos katru mums interesējošo ziņu, katru atklāsmi, un
turēties pa gabalu no visa veida pareģiem, gaišreģiem un īpaši ezotērikas, lai netopam pievilti. Dievs nedara
nevienu brīnumu, vienkārši brīnuma, vai sensācijas pēc. Visam ir sava jēga, lai cilvēks, vai pat vesela tauta,
tiktu stiprināti ticībā un Kungs varētu pār to izliet Savu žēlastību. Piemēram, Jēzus pateica farizejiem, ka
neviena cita, kā Jonas zīme, viņiem netiks dota. Un mēs zinām no Rakstiem, ka Jona bija 3 dienas zivs vēderā,
tāpat arī Jēzus 3 dienas kapā. Un, kas ir zinošs Rakstos, tas to spēj saprast. Dažādas sensācijas un brīnumaini
pareģojumi, tas visdrīzāk nenāk no Dieva. Un visu nepatiesību, ko ielaižam sevī, ar to mums arī jādzīvo. Tas
samaitā mūsu prātu un dvēseli un novērš no Svēto Rakstu skaidrības. Svētais Gars kaunēdamies atkāpjas no
nepatiesības, un mēs varam pazaudēt Kristus žēlastību. Un es to nesaku tāpēc ka man kā mācītājam tas jāsaka.
Dažnedažādām garīgām praksēm un puspatiesībām pats esmu izgājis cauri un arī kalpošanā pieredzējis, cik ļoti
tas viss cilvēku degradē un samaitā veselību, gan garīgi, gan dvēseli gan arī acīmredzami fiziski. Un arī ar
prieku vērojis, kā cilvēki no Kunga Kristus tiek dziedināti un atplaukst un atdzimst garīgi un miesīgi un
atjaunojas Kristus žēlastībā!
Un arī apkārtējie cilvēki un vispirmām kārtām Pats Dievs Tēvs, mūs vērtē, kāda ir mūsu ticība, uzticība
un paļāvība. Martīrs Dītrihs Bonhēfers sacīja: Tikai ticīgais ir paklausīgs un tikai paklausīgais tic. Par to ir vērts
aizdomāties… Kam mēs ticam un kam mēs paklausām…. Mūsu Baznīcas dibinātājs Mārtiņš Luters Bībeli gadā
pārlasīja vairākas reizes, varam sev uzjautāt, kā veicas mums pašiem? 
Tāpēc otrais Jēzus aicinājums atpazīt no augļiem attiecas uz visiem kokiem, kas nozīmē uz visiem
cilvēkiem. Un vispirmām kārtām jāvēro pašiem sevi, kā ir ar mūsu pašu augļiem, lai vispirms ieraugam baļķi
paša acī, nevis skabargu brāļa acī. Un pēc tam izvērtēt kādi ir mūsu pašu augļi, vai varam par tiem priecāties,

vai esam skumdināti un aicināti vērsties pie Kristus pēc palīdzības. Jo Viņš ir Tas, kas spēj vēlmes piepildīt,
labot mūsu nepilnības un atbrīvot no grēka, lai mēs spētu paklausīt taisnībai. Jo kā mums liecina Mārtiņš Luters,
Kristus vienmēr ir visu vērsis par labu, kur viņš kādā lietā bija kļūdījies un nevarējis atrast nekādu izeju. Tā ir
Dieva žēlastība, kas mums sniedz palīdzību, kad paši ar saviem augļiem netiekam galā. Un tajā pašā laikā, lai
pār mēru nelepojamies, lai mums neiziet, kā paštaisnajam farizejam, lai lepnība nesagrauj visu labo, ko esam
veikuši un mīlestība neizplēn.
Jo tikai Kungam ir iespēja asu dadzi, vai kā mēs latvieši sakām kārtīgu zirga deķi pārvērst par labus
augļus nesošu augļu koku. Un patiesā grēknožēlas lūgšanā akmens sirdi darīt sirsnīgas mīlestības pilnu. Tas ir
brīnums, kas notiek arvien un arvien. Tā lādētājs kļūst par svētītāju un apsūdzētājs par apžēlotāju. Tas ir ceļš
pilns ar pārbaudījumiem, kuros Dievs spēj cilvēku pārradīt par pilnīgu jaunu būtni – Dievišķas mīlestības pilnu –
ticībā uz mūsu Pestītāju Jēzu un paļāvībā uz Svētā Gara vadību – Dieva radīto un iedvesmoto Rakstu gaismā.
Dievam, lai ir pateicība mūžīga! Āmen.