“Starp debesīm un zemi”, 2.jūn.2019. (K.Zikmanis)

“Kad nāks Aizstāvis, ko Es jums sūtīšu no Tēva, Patiesības Gars, kurš no Tēva iziet, – Viņš liecinās par mani.” (Jņ 15:26)

Mēs esam starp Debesbraukšanas dienu, kad mūsu Kungs tika fiziski uzņemts debesīs, un Vasarsvētkiem, kad Svētais Gars tika izliets pāri mācekļiem. Šie svētki atstāj mums divus jautājumus. Pirmais: Kādēļ Jēzus mūs atstāja, tas ir tika uzņemts debesīs? Un otrais: Kāpēc Svētais Gars nāca, tas ir nolaidās no debesīm? Apskatīsim, ko Jēzus saka, un kā tas attiecas uz mums šeit un tagad.

Kāpēc Jēzum bija jāaiziet? Daži no Viņa mācekļiem bija pārliecināti, ka Jēzus būtu varējis uzcelt savu mesiānisko valstību un sēdēt Dāvida tronī, nesot mieru un labklājību Izraēla tautai tieši šeit un tagad. Mēs arī dažreiz uzvedamies tā – mēs gribam, lai Dievs dara pēc mūsu prāta šeit un tagad, bet Dieva domas nav mūsu domas, un Dieva plāni nav mūsu plāni. Jēzum bija cits plāns.

Kāpēc Jēzus teica, ka Viņam jāaiziet? Jēzus saka: “Es lūgšu Tēvu, un Viņš jums dos citu Aizstāvi, lai tas būtu pie jums mūžīgi, – Patiesības Garu” (Jņ 14:16-17a). Un citā vietā “Ja Es neaizeju, Aizstāvis pie jums nenāks, bet, ja Es aizeju, Es Viņu sūtīšu pie jums.” Jēzus saka, ka viņam ir jāaiziet, lai mums sūtītu Svēto Garu. Izklausās diezgan vienkārši. Faktiski, Jēzus ne tikai saka, ka Viņam ir jāaiziet, lai mums sūtītu Savu Svēto Garu, bet, ja Viņš neaizietu, tad Svētais Gars nenāktu. Tātad Jēzus fiziski tika uzņemts debesīs, lai sēdētu pie Tēva labās rokas, lai mums tiktu sūtīts Svētais Gars.

Bet kāpēc Svētajam Garam jābūt sūtītam uz mums? Jēzus saka par Svēto Garu: “Un atnācis Viņš pārliecinās pasauli par grēku, taisnību un tiesu: [..] kad nāks Viņš – Patiesības Gars, Viņš vadīs jūs visā patiesībā” (Jņ 16:8,13a). Un arī: “Aizstāvis, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs Manā vārdā, mācīs jums visu un atgādinās jums visu, ko esmu jums runājis” (Jņ 14:26).

Jēzus mums sūtīja Svēto Garu divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, lai pārliecinātu pasauli par grēku. Un otrkārt, lai vadītu mūs visā patiesībā, mācītu mūs un liktu mums atcerēties visu, ko Jēzus mums ir teicis.

Tā ir Jēzus mācība, kas pārliecina pasauli par grēku. Bez Dieva atklāsmes par Viņa gribu caur Viņa Vārdu, mums nebūtu nekāda saprašana, kas ir grēks. Bez Dieva atklāsmes par Viņa gribu caur Viņa Vārdu, tas ir caur Jēzu, mums nebūtu nekāda saprašana par to, kas iepriecina Dievu, un kas nē. Kristus pats ir teicis, ka Viņš nav nācis atcelt bauslību, bet gan to piepildīt. Pasaule ir notiesāta par grēku, jo tā netic Dieva Vārdam – Kristum.

Kā pasaule tiek pārliecināta par grēku, tas ir, sajustu grēka vainu? Kura ziņā ir pārliecināt pasauli par tās grēku? Un, kāpēc Dievs gribēja sūtīt Savu Garu pār mums?

Jēzus saka “Kad nāks Aizstāvis, ko Es jums sūtīšu no Tēva, Patiesības Gars, kurš no Tēva iziet, – Viņš liecinās par Mani. Arī jūs lieciniet.” (Jņ 15:26-27a)

Jēzus sūtīja Savu Garu, lai nodrošinātu mūs ar nepieciešamajiem ieročiem, lai pabeigtu uzdevumu, ko Viņš mums devis. Jēzus deva mums – saviem mācekļiem darbu un misiju—evaņģelizēt pasauli, sakot: “Tādēļ ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis.” (Mt 28:19-20)

Tas ir mūsu uzdevums. Pasaule ir liela. Ir daudz tautu. Daudz cilvēku, kam stāstīt.

Tomēr Dievs nav atstājis mūs kā bāreņus, lai piepildītu šo uzdevumu mūsu pašu spēkā. Šis ir galvenais iemesls, kāpēc Svētā Gara dāvana tika dota: dāvanas un žēlastības no mūsu Kunga, kas dod iespēju mums mācīt par Kristu, dot liecību par Viņu, pienest slavu un atklāt Tēva gribu.

Kura ziņā tad ir pārliecināt pasauli par grēku un kam ir jādod liecību par Kristu? Atbilde ir: Svētais Gars pārliecinās pasauli par grēku caur mums. Svētais Gars dos liecību par Kristu caur mums.

Dievs Savā gudrībā ir gribējis lietot mūs pat mūsu nespēkā, lai nestu pasaulei Evaņģēliju Kristū Jēzū. Tas nav mūsu spēks, kas liecina, bet Svētā Gara liecība mūsos, kas dara darbu. Tas ir Viņa darbs mūsos. Jēzus saka par Garu, ka “Viņš liecinās par mani”, bet arī, ka “Arī jūs lieciniet”. Mēs abi liecinām, Gars caur mums – tas ir viss darīts Dieva žēlastībā.

Pēc augšāmcelšanās mācekļi bija sapulcējušies istabā aiz aizslēgtām durvīm, baidoties no jūdiem. Tad, Apustuļu darbu grāmatas otrajā nodaļā mēs redzam mācekļus, piepildītus ar Svēto Garu, drosmīgi sludinot Dieva brīnumus daudzās valodās, ko viņi paši nezināja. Pētera pirmajā sprediķī, 3000 vīri dzirdēja Dieva Vārdu, ko sludināja Pēteris caur Svētā Gara liecību, tika pārliecināti par grēku, nožēloja un tika pestīti.

Ko mēs šeit redzam? Pēteris sludināja, tas ir, deva liecību par Kristu, bet tas bija iespējams tikai caur Garu. Tādējādi Gars liecina par Kristu caur Pētera sludināšanu. Pēteris darbojās, un Gars darbojās.

Stefana nomētāšanā ar akmeņiem Apustuļu darbu grāmatas septītajā nodaļā mēs lasām, ka viņš bija piepildīts ar Svēto Garu. Stefans liecināja par Kristu, stāstot pūlim Izraēla tautas vēsturi sākot ar Ābrahāmu līdz viņu dienām, ieskaitot Jēzus Kristus dzīvi, nāvi un augšāmcelšanos. Viņa liecība ne tikai liecināja par Kristu, bet arī apvainoja tos, kas bija nepaklausīgi vai nevēlējās paklausīt Dievam, tāpēc, ka viņi noliedza Kristu. Savās dusmās tie paņēma akmeņus un nogalināja viņu, darot Stefanu par pirmo Kristus mocekli. Bet redziet, tas bija pret Svētā Gara liecību caur Stefanu, kas liecināja, un pārliecināja par grēku.

Abos gadījumos, gan Pētera, gan Stefana, Kristus bija viņu liecības subjekts. Darbojās gan Gars, gan viņi – vai precīzāk, tas bija Gars, kas darbojās caur viņiem. Abos gadījumos, Kristus sludināja, un klausītāji tika tiesāti – vieni pestīšanai, citi lāstam. Bet Dieva griba tika izpildīta.

“To visu esmu jums runājis, lai jūs nekristu apgrēcībā”, Jēzus saka. “Jūs izslēgs no sinagogas, un pat nāks stunda, kurā katrs, kas jūs nokaus, domās, ka ar to kalpo Dievam. Un to viņi darīs tādēļ, ka nav atzinuši ne Tēvu, ne Mani.” (Jņ 16:2-3)

Dieva vārds, Kristus liecība, ko mēs dodam pasaulei Svētā Gara žēlastībā, tiks veikta tieši kā Dievs to paredzējis. Tas ir: pasaules pārliecināšana par grēku, taisnīgums un tiesu. Dieva vārds ir iedarbīgs darīt tieši to. Tas ir Viņa apsolījums.

Kristus sludināšana atpestīs, tos, kas tic, un darbosies kā lāsts tajos, kas noliedz ticību. Kad Gars liecina par Kristu mūsos, mēs redzam abos: gan Pētera, gan Stefana gadījumā. Jēzus mūs brīdina, ka mēs būsim izstumtie Viņa dēļ. Bet Viņš ir mums apsolījis caur Sava Gara mierinājumu, kuru Viņš sūtījis, ka Viņš nekad mūs neatstās mūsu pašu ziņā, ne arī mūs pametīs.

Mums nevajadzētu būt šokētiem vai pārsteigtiem, redzot Dieva darbu mūsos, jo tas ir galvenais iemesls, kāpēc Viņš sūtīja Savu Garu mūsos, ka mēs varētu darīt Viņa darbu, un ka Viņš darītu Savu darbu caur mums. Tas ir reizē gan bijību, gan bailes iedvesoši – būt pagodinātam ar tādu atbildību, liecināt par Kristu, un tajā pašā laikā būt atbildīgam Dieva priekšā, esot Viņa lieciniekam pasaulei.

Tas ir bijību iedvesošs uzdevums. Tas ir uzdevums, kas liekas, ir pāri pār mūsu spēkiem. Bet Viņa Gara dāvanā Kristus mums ir apsolījis, ka mēs spēsim to piepildīt. Tāpēc tieksimies pēc Viņa dāvanām un Viņa Gara spēka būt Kristus lieciniekiem visām tautām. Kāpēc Jēzus tika uzņemts debesīs? Lai sūtītu mums Svēto Garu. Āmen.