Teksti: 2Moz 17:1–7; Rm 5:1–11; Jņ 4:5–42
“Jēzus atbildēja un viņai sacīja: Ja tu zinātu Dieva dāvanu un kas ir tas, kas tev saka: dod Man dzert, – tad tu būtu lūgusi Viņu un Viņš tev būtu devis dzīvu ūdeni.” (Jņ 4:10)
Kad cilvēki nāk pie ticības pieaugušo vecumā, daudz kas kristietībā šķiet svešs, jo tas ir svešs. Uzaugot pasaulē un pēc pasaules morāles, daudz no tā, ko māca Kristus Baznīca, ir pretējs tam, ar ko viņi ir uzauguši. Bez šaubām ir, kas sakrīt, jo Rietumos kristietība ir kultūras un ētikas pamats, bet, jo vairāk civilizācija attālinās no saviem pamatiem, it sevišķi šajā post-kristietības ērā (kā daži to ir sākuši saukt), jo vairāk pasaules vērtības ir konfliktā ar tradicionāli kristīgām vērtībām. Ja Dievs savā žēlastībā nesūtīs mums patiesu atmodu, tad es neredzu, kā kaut kas varētu uzlaboties. Kā teica senie romieši: sic transit gloria mundi (tulk. tā aiziet pasaules godība).
Tātad, kad jaunatgriezts cilvēks ienāk Baznīcā, ir jāmainās viņa paradumiem un domāšanas veidam, jo, kā jau minēju, pasaulīgā domāšana ir konfliktā ar kristīgo domāšanu. Jautājums ir: kā? Vai tas ir brīnums, kas notiek kristības sakramentā? Vai Svētais Gars pēkšņi izmaina cilvēku? Vai Dievs noslauka visus nepareizos domāšanas veidus no cilvēka prāta tā, kā noslauka netīrumus no galda? Jā un nē. Kristībā tiek piedots mūsu iedzimtais grēks un reālie grēki. Iekšā mītošais Svētais Gars liek augt mūsos garīgajiem augļiem. Dievs Kristū padara mūsu grēkus, kaut sarkanus, baltus, kā sniegs (Jes 1:18). Bet izmaiņas nenotiek uzreiz. Ir vajadzīgs laiks, lai Podnieks pārveidotu podu (Jer 18:4). Kādā dziesmā mēs dziedam, “Tu esi Podnieks, mēs esam māls”. Ir labi to zināt, bet kā tieši Dievs mūs izmaina? Atbilde ir: caur Žēlastības līdzekļiem – Vārdu un Sakramentiem. Šodien vēlos koncentrēties uz Vārdu un studēšanas disciplīnu.
Es, tāpat kā jebkurš cits nopietns mācītājs, mudinu savu draudzi lasīt Bībeli. Bet, kad tā saku, tas nenozīmē, ka mēs to darām tāpat, kā mēs lasām avīzi, sociālos mēdijus, romānu v.tml., lai sevi izklaidētu vai nedaudz painformētu. Kad mācītājs saka, “Lasiet Bībeli!”, viņš ar to domā visdrīzāk – studēt to. Mūsu mērķis caur šo Žēlastības līdzekli ir atjaunot mūsu prātu, mūsu domāšanas veidu, kā Pāvils saka, “Netopiet šim laikam līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā prātā, lai jūs varētu izprast, kas ir Dieva griba – to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs” (Rm 12:2). Prāts tiek atjaunots, kad lietojam tos līdzekļus, kas to pārveidos.
Citur Pāvils saka, “Beidzot vēl, brāļi, kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet!” (Fil 4:8). Ričards Fosters savā grāmatā Cildinot disciplīnas, saka, “Studiju disciplīna ir primārais veids, lai liktu mums ‘par to domāt’”. Studējot Bībeli, mēs atjaunojam savu prātu.
Fosters komentē, ka vairāki kristieši ir sasaistīti savās vecajās bailēs, bēdās vai sliktajos paradumos tikai tāpēc, ka viņi nav atjaunojuši savu prātu caur šo disciplīnu. Varbūt viņi ir regulāri dievlūdzēji un ļoti entuziastiski savā ticībā. Varbūt tāpēc, ka mēs neesam “mazgāti caur Vārdu” (Ef 5:26), kā Pāvils saka, mēs neredzam īstas pārmaiņas un atbrīvošanu mūsu dzīvē. Svētais Gars lieto Vārdu, lai mainītu mūsu domāšanas veidu un prātu, lai tas līdzinātos Kristum. Kā Kristus teica, “jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus” (Jņ 8:32). Svarīgi šeit ir ievērot ne tikai, ka patiesība darīs mūs brīvus, bet, ka patiesības atzīšana vai zināšana darīs mūs brīvus. Mēs nevaram atzīt to, ko nezinām, un Svētais Gars var atjaunot mūsu prātu tik daudz, cik mēs sevi darām pieejamu šim Žēlastības līdzeklim. Mērķis nav, lai katrs kļūst par teologu. Mērķis ir brīvība un prāta pārmaiņa.
Šodienas evaņģēlija lasījumā mēs redzam sievieti pie Jēkaba akas, kas sastopas ar Jēzu – Dieva iemiesoto Vārdu. Ievērojiet, kā Jēzus (Dieva Vārds) iesākumā uzrunā viņu par vienkāršām lietām: “Dod Man dzert!” (Jņ 4:8). To jebkurš var saprast. Es iesaku saviem iesvētāmajiem – iesāciet ar to, ko saprotat! Vienkārši lasiet un sekojiet līdzi stāstam. Neļaujiet vietām, kuras jūs nesaprotat, aizkavēt vai apturēt jūsu lasīšanu. Prasiet man! Meklējiet komentāros! Nāciet uz Bībeles stundām! Bet galvenais – nepadodieties! Nākamreiz sapratīsiet vairāk!
Tālāk evaņģēlijā Jēzus padziļina viņu sarunu – no vienkāršām lietām uz nopietnākām. Tā ar regulāru Bībeles lasīšanu Svētais Gars mums atklās dziļākas, nopietnākas lietas. Mēs, līdzīgi šai samārietei pie akas, tiekam konfrontēti ar Dieva Vārdu, kā ir rakstīts, “Tiešām, Dieva Vārds ir dzīvs un darbīgs un asāks par jebkuru abpusgriezīgu zobenu, tas duras cauri, līdz sadala dvēseli un garu, locekļus un kaulu smadzenes, un iztiesā sirds domas un nolūkus.” (Ebr 4:12)
Visbeidzot, Jēzus (Dieva Vārds) norāda sievietei, kas ir viņas lielākais šķērslis, lielākā problēma dzīvē – nenožēlots grēks (viņas gadījumā, ka viņai ir bijuši pieci “vīri”, un pašreizējais arī nav viņas vīrs). Tā Bībeles studēšana atklāj, kur mums, ar Svētā Gara palīdzību, ir jāmainās, jāatgriežas, jāmaina domāšanas veids un līdz ar to mūsu attieksme un dzīvesveids. Nesen redzēju komiksu, kur skolotāja dod skolēnam grāmatu un saka, ka tas ir senais veids, kā ielādēt jaunu programmu smadzenēs. Bībele ne tikai dod mums atjauninājumu mūsu prāta programmatūrai, tā dod pavisam jaunu programmu!
Kā praktiski studēt Bībeli? Te būs četri soļi: 1) Pirmais solis ir atkārtošana. Mēs izveidojam labu paradumu regulāri lasīt Bībeli. Eksperti saka, ka, lai veidotu jaunu paradumu, ir nepieciešami apmēram divi mēneši, vai pēc viena atzīta pētījuma – 66 dienas. Ja Gavēnim ir 40 dienas (un ar nākam svētdienu Gavēnis ir pusē), tad, sākot ar šo vakaru, ja lasām katru dienu līdz Vasarsvētkiem, mūsu dzīvē būtu jauns, labs paradums.
Otrais solis ir 2) koncentrēšanās. Tad, kad atkārtoti liekam Rakstus sev priekšā un koncentrējamies uz tiem, iespēja, ka mēs sapratīsim to, ko lasām, protams, palielinās. Koncentrēšanās fokusē prātu. Dieva dotajam cilvēka prātam ir milzīga spēja koncentrēties uz kaut ko un izslēgt citus stimulus. Mēs visi esam redzējuši, vai paši esam bijuši tā iegrimuši savā telefonā, ka neesam pamanījuši savu trolejbusa pieturu. Tas, uz ko koncentrējamies, pārņem mūsu uzmanību. Ja mēs spējam regulāri koncentrēties uz ko labu, šajā gadījumā uz Bībeli, mēs sākam to saprast.
Tad ir trešais līmenis 3) saprašana. Kāds Tezē brālis Francijā reiz Bībeles stundā salīdzināja Dieva Vārdu ar smalku ēdienu. Viņš pats bija no Nīderlandes un teica, ka viņu ēdiens ir garšīgs, bet vienkāršs. Tad, kad viņš pārcēlās uz Franciju, kur cilvēki ēd gliemežus un citus svešus ēdienus, viņam tie negaršoja, jo tie bija nepazīstami. Bet ar laiku tie viņam iegaršojās. Tā, viņš teica, ir līdzīgi ar Bībeli. Kad sākam to lasīt, viss šķiet svešs un nesaprotams. Bet ar regularitāti un koncentrēšanos, tas kļūst saprotams un “garšīgs”.
Pēdējais solis ir 4) apcerēšana vai meditēšana. Kristīgā meditēšana nav līdzīga austrumu praksei, kuras mērķis ir iztukšot prātu, bet gan piepildīt prātu ar Kristu. Esmu dzirdējis, ka Dieva Vārda apcerēšanu var salīdzināt ar govi, kas atgremo zāli. Mēs pārdomājam Dieva Vārdu nevis tādēļ, lai iegūtu informāciju, bet saprastu Rakstu nozīmi un jēgu. Pāvila jautājumi, kad viņš tika atgriezts ceļā uz Damasku, var mums palīdzēt fokusēt savas domas, kad apceram Rakstus. “Kas esi Tu, Kungs?” (vispirms meklējam Jēzu tekstā). “Kas esmu es, Kungs?” (meklējam, ko šis teksts saka par mani). “Ko lai es daru, Kungs?” (ko šis teksts saka par manu rīcību).
Līdzīgi kā Mozus deva dzīvo ūdeni tuksnesī un kā Jēzus deva dzīvo ūdeni samārietei, tā Dieva Vārds ir dzīvais ūdens mums šodien. Ja jūs vēl regulāri nelasāt Dieva Vārdu, tad šodien ir īstā diena sākt, jeb kā Raksti saka, “kamēr vien var teikt: šodien” (Ebr 3:13). Ja jums jau ir paradums regulāri lasīt Bībeli, tad pastipriniet to! Nepadodieties! Kā rakstīts, “Viņš atalgo tos, kas Viņu meklē.” (Ebr 11:6)
Lai Dievs dod mums žēlastību regulāri studēt Viņa Vārdu, lai tas atjauno mūsu prātus un ļauj mums saprast, kas Viņš ir, kas mēs esam, un kas mums jādara. Āmen.